Katru dienu pa apelsīnam!
Vienkāršoti sakot, apelsīni ražo ziedus, veselīgo sulu un miziņas. Visiem trim ir atšķirīga garša un pielietojums.
Vieni no svarīgākajiem augļiem
Apelsīni pieder pie 5–6 vissvarīgākajiem augļiem pasaules ekonomikā, savukārt uztura speciālisti tos īpaši augstu vērtē daudzpusīgās izmantošanas un veselīguma dēļ. Piemēram, vienā vidēji lielā apelsīnā ir aptuveni 30 mg C vitamīna, proti, trešā daļa pieaugušam cilvēkam nepieciešamās dienas devas. Visgaršīgākie un visvērtīgākie ir apelsīni, kas nogatavojas kokā; jo ilgāk tie karājas zaros, jo saldāki un smaržīgāki kļūst. Novākti tie diemžēl vairs nenogatavojas. Vēsumā apelsīnus var uzglabāt pat 10 mēnešus (diemžēl tad C vitamīna un citu labumu būs palicis gaužām maz).
Kas jāzina, ja vēlies spiest sulu
Sarkanīgie apelsīni ar biezu mizu nav tik sulīgi kā oranžie; no viena vidēji liela sarkanā apelsīna var izspiest 40 ml sulas, bet no oranžā – 70 mililitrus. Ja nepieciešami tikai daži pilieni sulas, nav vērts izspiest visu; labāk ar koka irbulīti iedurt apelsīnā un izspiest tik daudz sulas, cik vajadzīgs. Apelsīns tik ātri neizžūs, kā būtu noticis, ja to, piemēram, pārgrieztu uz pusēm.
Kā izmantot ēdienu gatavošanā?
Lai transportēšanas laikā apelsīni nebojātos, tos apstrādā ar vasku, tāpēc pirms lietošanas tie pamatīgi jānomazgā karstā ūdenī. Apelsīna miziņu var izmantot līdzīgi kā citrona miziņu, tomēr tā ir vairāk piemērota zivju un gaļas pildījumiem, jo padara tos aromātiskākus un sulīgākus. Rīvētu apelsīna miziņu Eiropā vairāk izmanto saldajos ēdienos un kūkās, bet Āzijā – tieši pikantu un sāļu ēdienu gatavošanā.
