Baltās vai brūnās? Kuras olas ir veselīgākas

Viena liela ola satur apmēram 6-7 gramus olbaltumvielu, visas deviņas neaizvietojamās aminoskābes, kā arī vitamīnus A, D, E un B12, holīnu, luteīnu, zeaksantīnu un veselīgās taukskābes. Dzeltenums ir īpaši svarīgs smadzeņu un acu veselībai, savukārt baltums nodrošina tīras, holesterīnu nesaturošas olbaltumvielas - ideālu degvielu ķermenim un prātam.

Tomēr daudziem rodas jautājums: kādas izvēlēties - brūnās vai baltās? Vai vienas no tām ir veselīgākas, garšīgākas vai kvalitatīvākas par citām? Kas nosaka olas krāsu?

Izplatīts mīts ir, ka brūnās olas ir veselīgākas vai "dabiskākas". Patiesībā čaumalas krāsu nosaka vistas ģenētika, nevis tās uzturs vai turēšanas apstākļi.

• Baltās olas parasti dēj vistas ar baltām spalvām un baltām ausu ļipiņām.
• Brūnās olas - vistas ar brūnām vai sarkanām spalvām un sarkanām vai tumšām ausu ļipiņām.

Brūnais pigments tiek pievienots čaumalai olas veidošanās noslēguma posmā. Interesanti, ka visas olas iekšējā membrāna paliek balta – ārējās čaumalas krāsa neatspoguļo olas satura kvalitāti.

Olu uzturvērtība brūnajām un baltajām olām ir praktiski identiska – atšķirības ir minimālas un ir saistītas ar citiem faktoriem, nevis ar čaumalas krāsu.

Vai brūnās olas ir veselīgākas?

Zinātniskie pētījumi rāda, ka olbaltumvielu, tauku, vitamīnu un minerālvielu saturs baltajās un brūnajās olās ir ļoti līdzīgs.

Daži eksperimenti uzrādīja nelielas atšķirības (piemēram, omega-3 saturā vai čaumalas biezumā), bet tās ir atkarīgas nevis no krāsas, bet no vistas diētas, šķirnes un turēšanas apstākļiem.

Daudzi dod priekšroku brūno olu garšai, uzskatot tās par "vairāk lauku" vai "mājas" olām. Tomēr zinātne to neapstiprina - garša un tekstūra ir atkarīga no:

• Vistas uztura - bagātināts barības režīms (omega-3, linsēklu vai zivju eļļa) ietekmē dzeltenuma sastāvu un garšas nianses.
• Pieejamības saules gaismai un kustīguma - brīvās turēšanas vistas var saturēt vairāk D vitamīna.
• Svaiguma - jo svaigāka ola, jo labāka tās tekstūra un garša; ar laiku baltums kļūst šķidrāks.
• Pagatavošanas veida - svarīgāk nekā olas krāsa; visveselīgākās ir vārītas vai ceptas olas.

Garša un kvalitāte ir atkarīga no svaiguma un vistas turēšanas apstākļiem, nevis no čaumalas krāsas. Ja divas olas ir identiskas pēc visām īpašībām, bet cena atšķiras tikai čaumalas krāsas dēļ - tas ir mārketinga paņēmiens, nevis kvalitātes atšķirība.

Kā pareizi izvēlēties olas?

Tā vietā, lai vadītos pēc krāsas, pievērsiet uzmanību:

• Vistas turēšanas veids - būros, brīvā turēšanā, ganībās vai bioloģiski audzētas. Šie apzīmējumi norāda uz labāku vistas dzīves kvalitāti un var palielināt olu uzturvērtību.
• Svaigums - pārbaudiet derīguma termiņu vai izmantojiet ūdens testu: svaiga ola nogrimst, vecā paceļas uz virsmas.
• Papildu vērtības - piemēram, omega-3 bagātinātas olas. Tas ir atkarīgs no vistas uztura, nevis čaumalas krāsas.

Kam olas labāk neēst?

Lai gan olas ir superēdiens, tās nav piemērotas visiem. Alerģija pret olām ir viena no izplatītākajām pārtikas alerģijām (īpaši bērniem). Reakcijas var būt dažādas - no ādas apsārtuma un kuņģa traucējumiem līdz anafilaksei - dzīvībai bīstamam stāvoklim. Cilvēkiem ar paaugstinātu jutīgumu jābūt piesardzīgiem un nepieciešamības gadījumā jākonsultējas ar ārstu.

Secinājums: izvēloties olas, daudz svarīgāks ir vistas turēšanas veids, diēta, svaigums un papildu uzturvielu klātbūtne, nevis čaumalas krāsa. Neļaujieties mītiem un mārketinga trikiem: gan baltās, gan brūnās olas var būt lielisks uzturvielu avots, ja tās nāk no kvalitatīva ražotāja.