Zaļais paradokss: jo mazāk atkritumu tvertņu, jo tīrāks mežs
Nenes uz mežu ābolus, auto riepas un dušas kabīnes – zaķiem un citiem dzīvniekiem tos nevajag! Diemžēl pagaidām mežu piesārņojums ar atkritumiem vēl arvien ir problēma.
Akciju sabiedrība Latvijas valsts meži (LVM) ir ierīkojusi apmēram 300 atpūtas vietu visā Latvijas teritorijā, un tās ik gadu izmanto tūkstošiem cilvēku. Lielum lielais vairums to dara apzinīgi un kulturāli, taču gadās arī izņēmumi. “99 % atpūtnieku ir apzinīgi un godprātīgi izmanto visu aprīkojumu, ko LVM uzlikuši atpūtas vietās, taču ir viens procents, kam liekas, ka vajag ugunskuru iekurt uz galda vai iestumt ezerā atkritumu konteineru,” saka LVM Rietumvidzemes reģiona meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Vilmārs Katkovskis. Tomēr kopumā pēdējos gados ir vērojams, ka situācija atpūtas vietās uzlabojas.
Konteiners pievelk atkritumus
Paradoksālā kārtā viens no iemesliem, kādēļ cilvēki mazāk piedrazo LVM atpūtas vietas, ir lēmums daļā šo vietu – lielākoties mazajās – atteikties no agrāk uzstādītajām atkritumu tvertnēm. “Mēs cenšamies vadīties pēc principa – ko atnesi, to arī aiznes. Iepriekš visās atpūtas vietās izvietojām atkritumu tvertnes, taču tad konstatējām, ka uz tām savus atkritumus ved tuvāko māju iedzīvotāji, kuri ir nosprieduši, ka tā viņi var ietaupīt uz atkritumu izvešanas rēķina. Bija gadījumi, kad, piemēram, atpūtas vietā Vasas, kas atrodas pie jūras netālu no Tūjas, visi mūsu novietotie četri konteineri nedēļas laikā bija pilni ar kaudzi, vēl blakus bija nokrauti atkritumi. Bija redzams, ka ne jau atpūtnieki tos atstājuši. Tagad esam krasi samazinājuši konteineru skaitu, bet pēc aktīvā atpūtas perioda tos esam novākuši vispār. Un iznākumā konstatējām – ja nav konteineru, nav arī atkritumu! Tātad laikam jau atkritumu tvertnes pievelk atkritumus, bet, ja konteinera nav, tad cilvēki paši visu savāc un aizved prom no meža,” spriež Vilmārs Katkovskis.
Kopumā atkritumu izvešana no atpūtas vietām LVM izmaksā diezgan dārgi, piemēram, par Vasu apkalpošanu ik gadu atkritumu izvešanas uzņēmumam jāsamaksā 7000 eiro. Savukārt visā Rietumvidzemes reģionā šogad jau nācies apmaksāt apmēram 170 kubikmetru atkritumu izvešanu, kas kopā izmaksājis ap 10 000 eiro. Visa uzņēmuma apsaimniekoto valsts mežu teritoriju mērogā veidojas iespaidīga summa, ko varētu izlietot arī lietderīgāk, piemēram, salabot soliņus vai izveidot jaunas pastaigu takas.
Mazāk pudeļu, vairāk būvgružu
Pozitīvu efektu mežu tīrībā ir devusi tukšās taras depozīta sistēma. Kā atzīst LVM darbinieki, agrāk meži bija pilni ar stikla un plastmasas pudelēm, bet tagad tās kļuvušas par retumu. “Izkliedēto atkritumu daudzums ir būtiski samazinājies – to var vizuāli redzēt. Toties man nesaprotamu iemeslu dēļ ir pieaudzis mežā izgāzto būvgružu apjoms. Ja jau reiz esi būvgružus iekrāvis auto piekabē vai pat pašizgāzējā, tad kādēļ nevari aizbraukt līdz atkritumu nodošanas vietai, bet gan ved tos uz mežu? Galu galā celtniecības process parasti ir dārgs, arī pārvadāšana kaut ko maksā. Vai tiešām tie daži desmiti eiro, ko samaksāsi par būvgružu nodošanu, uz tā visa fona ir liela nauda?” Īpaši liela ķēpa ir ar mežā pamestu šīferi, jo tas tiek pieskaitīts bīstamo atkritumu kategorijai, tādēļ LVM darbinieki saviem spēkiem to nedrīkst aizvākt – ir jāiesaista speciāli dienesti, kas atkal rada papildu izmaksas.
Visvairāk ar būvgružiem tiek piedrazota Pierīgas apkaime, arī Siguldas, Vangažu, Inčukalna un Saulkrastu meži. Diezgan daudz rudeņos un pavasaros cilvēki mežā izmet automašīnu riepas, kas patiesībā ir diezgan dīvaini, ja zinām, ka privātpersonas atkritumu pieņemšanas punktos var nodot četras riepas bez maksas. Vienīgais izskaidrojums, ka cilvēkiem ir slinkums braukt līdz atkritumu punktam, tuvāk ir aizvest uz mežu. Šajā ziņā grēko arī autoservisi.
Dušas kabīne zaķiem un vāverēm
Bieži vien cilvēkiem liekas, ka bioloģiskie atkritumi, piemēram, kritušās lapas vai āboli, nav nekādi atkritumi un tos var vest uz mežu. Īpaši izplatīts niķis tas ir mazdārziņu apkaimē – kaut vai Saulkrastos, kur ir apmēram 30 dārziņu apvienību. “Cilvēki domā, ka, aizvedot ābolus vai zarus uz blakus esošo mežu, taču netiek nekas slikts darīts – gan jau nāks stirniņas un tos ābolus ēdīs. Dzīvē tā nenotiek, un arī tas patiesībā ir piesārņojums, kas izjauc meža ekosistēmu. Lietām, kas nav piederīgs mežam, nav jānonāk mežā!”
Mazdārziņu saimnieki mēdz grēkot arī pavasaros, kad rīko lielo tīrīšanu un atbrīvojas no visa liekā. “Tad mēdz mežā izmest vecas mēbeles, katlus vai dušas kabīnes. Nesen bija gadījums, kad mežā uzgājām veselu vannasistabas komplektu – dušas kabīni, izlietni un podu. Ir diezgan dīvaini, ka cilvēki ļoti rūpējas par savu mazo zemes pleķīti, bet sev nevajadzīgās lietas mierīgi ved uz mežu. Vai tad viņi paši pēc tam nestaigā pa mežu un viņiem tas netraucē?" sašutis Katkovskis.
Ne tikai ziņo, bet arī sakop!
Vēl kāds praktiskas dabas aicinājums visiem mežā gājējiem no mežu uzturēšanā iesaistītajiem. “Cilvēki diezgan aktīvi izmanto lietotni Vides SOS, sūtot ziņojumus par piesārņotām vietām. Par to viņiem liels paldies, taču reizēm arī rodas pārdomas – ja ziņo par vietu, kur atstātas trīs tukšas pudeles un čipšu paka, tad vai vienkāršāk tam ziņotājam nebūtu pašam paņemt maisiņu un tos atkritumus savākt? Tu taču jau atrodies turpat blakus, savukārt atbildīgajiem dienestiem vajadzēs speciāli braukt pēc tām dažām pudelēm! Tādēļ gribētu aicināt aktīvos cilvēkus, kuri izmanto Vides SOS, pašiem novērtēt situāciju un, ja problēma ir viegli atrisināma, varbūt arī pašiem tos dažus atkritumus savākt, jo tā ietaupītu gan naudu, gan cilvēku laiku. Cita lieta, ja tur ir vesela kaudze atkritumu, taču divas pudeles pašam savākt taču nav problēma. Var pat nobildēt un ielikt šo ziņu Vides SOS ar piezīmi – te bija atkritumi, bet es tos savācu. Un tad saņemsi par to lielu paldies."
Mežinieki arī gaidītu lielāku atbalstu no Valsts un pašvaldības policijas, jo to darbinieki diezgan kūtri uzklausa aicinājumus iesaistīties lietās pat tad, ja atkritumos atrodamas pazīmes, kas ļauj identificēt vainīgos, piemēram, rēķini ar vārdiem un adresēm. No vienas puses, ir skaidrs, ka ar tik netiešiem pierādījumiem vien policistam var būt par maz, lai pierādītu, ka konkrētais cilvēks ir tieši tas, kurš vedis un izgāzis mežā atkritumus. Bet, no otras puses, varbūt zināms audzinošs efekts varētu pat tikai policijas darbinieka apciemojumam – sak, mēs te mežā atradām atkritumu kaudzi, kurā bija jūsu elektrības rēķini, un varbūt jūs varētu kaut kā izdarīt tā, lai vairs nekas tāds mežā neparādītos?
