"Esmu kaķu vecene, bet..." Iesaka VID deklarācijā kā attaisnotos izdevumus iekļaut arī mājdzīvnieku ārstēšanu
Veterinārārstu pakalpojumi ir ļoti dārgi - to zina katrs, kurš bijis spiests savu kaķi, suni, jūrascūciņu vai citu mīluli vest uz veterināro klīniku un pēc tam saņemt rēķinu par vairākiem simtiem eiro. Taču - kā var neārstēt, ja mājdzīvnieki ir kā ģimenes locekļi un arī Latvijas likumdošana paredz nodrošināt dzīvnieku labturību. Lai iedzīvotājiem mazinātu finansiālo slogu, sākta inicatīva par veterinārmedicīnas izmaksu iekļaušanu attaisnoto izdevumu sarakstā. Idejai gan ir arī daudz pretinieku.
Lai savu ideju ieviestu dzīvē, vietnē Manabalss.lv sākta parakstu vākšana par šo iniciatīvu. "Latvijā mājdzīvnieku īpašniekiem ir pienākums nodrošināt dzīvnieku labturību, tostarp arī savlaicīgu ārstēšanu. Tomēr veterinārmedicīniskie pakalpojumi bieži vien ir būtiski dārgāki nekā cilvēku ārstniecība – tos nesubsidē valsts, un tie nav iekļauti arī attaisnoto izdevumu sarakstā iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) deklarācijā. Tāpēc mēs aicinām: iekļaut mājdzīvnieku medicīniskos izdevumus kā attaisnotos izdevumus, kas deklarējami gada ienākumu deklarācijā, tā dodot iespēju dzīvnieku īpašniekiem saņemt daļēju IIN atmaksu līdz noteiktai summas robežai," šādu izmaiņu vajadzību pamato iniciatīvas autori.
Rūpes par dzīvniekiem mazina depresiju, un milzīgie veterinārie rēķini būtu mazāk sāpīgi
Sabiedrības ieguvums, pēc aktīvistu minētā, ir, ka mājdzīvnieki ir ģimenes locekļi, un rūpes par viņiem veicina emocionālo labklājību, mazina vientulību un pat depresiju. Rūpes par dzīvnieku veselību ir arī sabiedrības veselības jautājums – neārstēts dzīvnieks var apdraudēt citus dzīvniekus vai pat cilvēkus. Tiktu mazināts arī ģimeņu finansiālais slogs, jo veterinārie pakalpojumi – piemēram, neatliekama ķirurģija, zobu aprūpe, onkoloģija, alerģiju ārstēšana, vakcinācija vai pat hronisku slimību kontrole – bieži maksā simtiem vai pat tūkstošiem eiro. Šie izdevumi bieži rodas pēkšņi, un daudziem cilvēkiem tie kļūst par smagu slogu. Iniciatīvas autori atgādina arī valstī spēkā esošos labturības likumus: Dzīvnieku labturības likums paredz, ka dzīvnieka īpašniekam jānodrošina veterinārā aprūpe, kad tas nepieciešams. Taču valsts finansiāli šādu rīcību neatbalsta, radot pretrunu starp likumu un realitāti. Tiek uzskatīts, ka šādi tiks mazināta arī ēnu ekonomika: iespēja atgūt daļu no oficiāli reģistrētiem izdevumiem veicinās kvīšu pieprasīšanu, mazinot ēnu ekonomiku veterinārajā sektorā.
Parakstīties par iniciatīvu var šeit:
"Kaķu tantei" šī ideja šķiet par traku, taču citi iebilst, ka mājdzīvnieki veicina optimistisku dzīvildzi
Sociālajā vidē sākusies diskusija, vai šādas izmaiņas tiešām ir vajadzīgas. Domas ir dažādas. "Nu, es esmu kaķu vecene, taču šis man nešķiet adekvāti," saka rakstniece Jana Egle. "Nekāds omg. Tas ļoti dārgi maksā. Mājdzīvnieki ir mūsu draugi un sekmē cilvēka optimistisku dzīvildzi," iebilst rakstnieks Arvis Kolmanis. "Tas varētu veicināt kaķu un suņu sterilizāciju un vakcināciju. Tas tiešām nāktu visiem par labu," uzskata Maija. "Nez. Man šķiet, ka biežāk nesterilizē aiz pārliecības, ne nabadzības," domā Jana. " Nu nē… katra manipulācija pie veta ir krietna nauda. Es pagājušajā nedēļā pie veta par kaķa zoba izraušanu atstāju 65 eur. Pēc nedēļas ejam uz potēm. Būs kādi 40 eur, domāju. Vari tikai cerēt, ka 1x gadā. Bet katru gadu ir kaut kāds incidents," kaķu saimnieku ikdienu raksturo Maija.
Kāpēc veterinārmedicīna ir tik dārga, skaidro veterinārārsts
"Pie lielveikala kases, norēķinoties par pirkumu, parasti taču neviens nekaulējas un prasīto summu samaksā. Pie mums nereti to dara. Negrib dzirdēt, ka veterinārā medicīna taču ir privāts bizness, kam atšķirībā no cilvēku medicīnas nekāds valsts atbalsts piešķirts netiek. Telpu īre, medikamentu iegāde, diagnostikas aparatūra un pārējais aprīkojums ir tāds pats kā humānajā medicīnā. Tas nemaksā dārgi, bet ļoti dārgi. Taču pats dārgākais ir zināšanas un pastāvīga vajadzība tās papildināt. Vēl vērts piebilst, ka veterinārā medicīna ir dārga visā pasaulē, un gan Brazīlijā un Ungārijā, gan Igaunijā par šiem pakalpojumiem jāmaksā krietni vairāk nekā Latvijā," žurnālam "Patiesā Dzīve" savulaik skaidroja veterinārārsts Nikolajs Oborins.
"Mums tiešām ļoti žēl cilvēku, kuri šauras rocības dēļ nevar atļauties visu, ko medicīna konkrētajā gadījumā varētu piedāvāt. Taču situācija ir tāda, kāda ir. Ko darām? Skaidrojam, kāda ir patoloģija un ko no tās var sagaidīt, kādi varētu būt ārstēšanas varianti un cik tas varētu aizņemt laika, cik naudas. Kādi testi un analīzes pie iespējamās diagnozes būtu visvajadzīgākie; ja nevar atļauties visus, kurš ir vissvarīgākais. Mēģinām nākt pretī, cik vien iespējams. Taču atgriezeniskajai saitei lūdzam saprast, ka neviens veterinārārsts neko nedara tāpēc, lai uz kāda rēķina iedzīvotos. Un nevienam veterinārārstam nav lielāka prieka kā redzēt, ka izdevies pacientam palīdzēt," viņš saka.
