Valsts pārmaksās iespaidīgas summas par suņu un kaķu glabāšanu patversmē
foto: ChatGPT
Par vienam sunim uz vienu dienu atvēlēto naudas summu pietiktu atpūtai Vidusjūras kūrortā.
Mūsu mīluļi

Valsts pārmaksās iespaidīgas summas par suņu un kaķu glabāšanu patversmē

Māris Puķītis

Kas Jauns Avīze

Ap 100 eiro un pat mazāk – tik maksā viena nakts divatā ar brokastīm gana labā viesnīcā pie Vidusjūras. Un tikpat varētu izmaksāt viena neliela suņa turēšana vai, kā formulēts valsts iepirkumā, glabāšana "Ulubeles" patversmē. Jāšaubās gan, vai suni guldinās baltos palagos un viesmīļi uz paplātes pasniegs izmeklētus gardumus.

Šāds ironisks salīdzinājums rodas, iepazīstoties ar Nodrošinājuma valsts aģentūras iepirkumu "Dzīvnieku glabāšanas un izsniegšanas pakalpojumi uz trīs gadiem" (identifikācijas numurs IeM NVA 2024/111).

Iztika bez ekspertiem

Ziņojumu, kas datēts ar 24. februāri, parakstījusi iepirkuma komisijas priekšsēdētāja, Nodrošinājuma valsts aģentūras Iepirkumu pārvaldes Iepirkumu nodaļas vadītāja Vija Keiša un vēl piecas komisijas locekles.

Iepirkuma priekšmets sadalīts četrās daļās: mājas (istabas) un eksotisko dzīvnieku glabāšana; lauksaimniecības dzīvnieku glabāšana; savvaļas dzīvnieku glabāšana; kažokzvēru glabāšana, aptverot visu Latvijas teritoriju.

Kā lasāms ziņojumā, nekādi eksperti nav pieaicināti, un varbūt tāpēc komisijai nav radušies nekādi jautājumi, pēc tās domām, nosakot saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu – SIA Sociālais uzņēmums "Ulubele" iesniegto, kur apakšuzņēmējs ir biedrība Dzīvnieku pansija "Ulubele".

Govs lētāk nekā toiterjers

Tātad – mājas (istabas) un eksotisko dzīvnieku glabāšanai Ulubeles finanšu piedāvājums ir 277 eiro bez PVN vai 335,17 eiro ar PVN. Lauksaimniecības dzīvniekiem tarifs ir zemāks – 129 eiro bez PVN, govs vai zirgs izmaksās gandrīz divreiz lētāk nekā klēpja sunītis. Nav pieteicies neviens gribētājs savvaļas dzīvnieku un kažokzvēru glabāšanai, un šīs iepirkuma daļas palikušas bez rezultāta, jo vienīgais pretendents atsauca savu piedāvājumu.

Dzīvnieku pansija Ulubele apņemas pieņemt dzīvniekus glabāšanā Pārtikas un veterinārā dienesta reģistrētā dzīvnieku patversmē, nodrošinot arī veterinārmedicīnisko aprūpi, ja nepieciešams, eitanāziju un utilizāciju. Visus šos daudzos dzīvniekus aprūpēs viens veterinārārsts – Armands Vaiders.

Kādas ir cenas dzīvnieku viesnīcās

Uz e-pastu Ulubele.org nosūtītajam "Kas Jauns Avīzes" jautājumam, lūdzot izskaidrot, kā veidojas prasītā maksa istabas dzīvniekiem, saņemtā atbilde ir lakoniska: “277 eiro ir visu NVA pieprasīto 19 izcenojumu kopsumma, kas jāaizpilda finanšu piedāvājumā.”

Šķiet, ir izdevies veiksmīgi izmantot iepirkuma specifikāciju. Var pieņemt (bet tas ir pieņēmums), ka glabāšana dienā sunim svarā no trīs līdz desmit kilogramiem maksātu 100 eiro, no 11 līdz 20 kilogramiem 75 eiro, smagākiem suņiem var uzrādīt daudz zemāku cenu, jo tādu tikpat kā nebūs, bet kaķim – 50 eiro. Papildus – 15 eiro par suņa klīnisko apskati un pirmreizēju izmeklēšanu, par kaķi 10 eiro. Piesummējot vēl šo to, arī varētu savākt 277 eiro bez PVN.

Ja salīdzinājums ar kūrortu šķiet pārspīlēts, var ieskatīties dzīvnieku viesnīcu cenās. "Zoohotel" Muceniekos viena diena iekštelpās sunim izmaksās 20 eiro (virs 60 kilogramu svara 25 eiro), kaķim 15 eiro. "Brenda" Vaivaros gatava uzņemt suni iekštelpās, turklāt mājas apstākļos, par 30 eiro, āra voljērā par 25 eiro, bet kaķi par 20 eiro.

"Rekša mājā" Mārupē – suns par 25 eiro diennaktī, kaķis par 15 eiro. "Kalndorēs" Baltezerā, 1996. gadā nodibinātajā pirmajā dzīvnieku viesnīcā Latvijā, ir vēl lētāk – par suni 15 eiro, kaķi desmit. Visās viesnīcās gan jāpierēķina barības izdevumi, tā jānodrošina saimniekam.

foto: Zane Bitere/LETA
Tā izskatās apartamenti "Ulubelē". Ja suņi spētu saprast, kādas summas tērē viņu vārdā, viņi gaudotu sašutumā.
Tā izskatās apartamenti "Ulubelē". Ja suņi spētu saprast, kādas summas tērē viņu vārdā, viņi gaudotu sašutumā.

Vai tiešām izdevīgi?

Veterinārārstu biedrības Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas vadītājas vietniece Lita Konopore, lūgta komentēt šo situāciju, "Kas Jauns Avīzei" saka: “Latvijā darbojas vairāk nekā 20 patversmes, kurās visās ir nodarbināti arī veterinārārsti. Ja iepirkumā piedalījies tikai viens pretendents, neizbēgami rodas jautājums – kāpēc? Nesamērīgās cenas dēļ NVA šis iepirkums būtu bijis jāpārtrauc un jāizvērtē, kas bijis tāds, kas atbaida citus pretendentus. Nevaru iedomāties, ka kāds Latvijas iedzīvotājs šo uzskatīs par saimnieciski izdevīgāko veidu, kā izlietot nodokļu maksātāju naudu.”

Konopore arī norāda: “Analizējot pēdējos notikumus ar milzīgajām vienas patversmes diktētajām cenām, uzskatu, ka šobrīd no pretendentu loka nepamatoti izslēgtas dzīvnieku viesnīcas, kuras līdzīgi patversmēm ir PVD uzraudzībā, var nodrošināt dzīvnieku izmitināšanu, barošanu, pastaigas un citu vajadzīgo aprūpi.”

Neoficiāls bizness

Turklāt konfiscētos dzīvniekus patversmē uz valsts rēķina var turēt gadiem ilgi, kaut līdz mūža galam. Tas nozīmē, ka teorētiski desmit suņu “glabāšana” var ienest 30 000 eiro. Visu šo summu viņi diez vai apēdīs, un patversmes barību saņem arī ziedojumos.

Un vēl – daudzi konfiscētie dzīvnieki nepavisam nav novārdzināti krancīši, bet gan, kaut neapkopti, bet bezatbildīgu šķirnes suņu audzētāju darbības rezultāts. Ciltsraksti nebūs tīri, uz izstādēm vest nevarēs, bet arī šādiem dzīvniekiem ir pieprasījums, un patversme tos var pārdot.

Pēc neoficiālas informācijas, šādam biznesam pat ir sava stratēģija – nolūkot, kur darbojas šādas audzētavas, nogaidīt un tad kopā ar PVD inspektoriem un policistiem ierasties reidā pēc preces.

Tas gan nenozīmē, ka dzīvnieki nav jāglābj, taču diezgan aizdomīgs piemērs ir pagājušā gada martā Bauskas novadā dzīvnieku audzētavā Lieldeviņzare izņemtie 106 suņi, kas nebija ne badā, ne sisti, bija vakcinēti, apstrādāti pret parazītiem, čipēti. Tomēr PVD atrada pārkāpumus, un saimniece suņus zaudēja.

Izņemti dzīvnieki

* 2024. gadā Latvijā izņemti 177 dzīvnieki: 130 suņi un 47 kaķi.
* 2023. gadā – 38 dzīvnieki, bet Pārtikas un veterinārais dienests nevar precizēt, cik no tiem bija suņi, cik kaķi.
* 2022. gadā – 21 dzīvnieks, sīkāk nevar precizēt.
Avots: Pārtikas un veterinārais dienests

Būtībā bez komentāriem

"Kas Jauns Avīze" par aprakstīto iepirkumu uzdeva jautājumus Nodrošinājuma valsts aģentūrai. Publicējam pilnībā.

Vai aģentūra varētu komentēt jauno dzīvnieku glabāšanas iepirkuma rezultātu?

Nodrošinājuma valsts aģentūra atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 40. panta otrajā daļā noteiktajam ir publicējusi noslēguma ziņojumu par iepirkuma procedūras rezultātiem Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS) sadaļā Dokumenti (aktuālie). Minētais dokuments ir publiski pieejams un atspoguļo iepirkuma procedūras norisi.

Vai tiešām par viena kaķa glabāšanu paredzēts maksāt 335 eiro dienā, ieskaitot PVN?

EIS sadaļā Dokumenti (aktuālie) ir pieejams iepirkuma nolikums, tostarp finanšu piedāvājuma forma, kuru pretendenti iesniedz. No šīs formas redzams, ka finanšu piedāvājums sastāv no vairākām pozīcijām. Publiski pieejamajā finanšu piedāvājuma apkopojumā norādītā summa ir aprēķināta, summējot atsevišķās pozīcijās norādītās cenas. Jāuzsver, ka iepirkumu procedūrās visas summas tiek norādītas bez PVN.

Cik par šo pakalpojumu maksāts iepriekšējos trīs gados? Kādi bija kopējie izdevumi, ar ko slēgti līgumi?

Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 40. panta trešo daļu Protokoli, kas atspoguļo iepirkuma norisi, ziņojums, iepirkuma procedūras dokumenti, izņemot piedāvājumus un pieteikumus, ir vispārpieejama informācija. Tāpēc Nodrošinājuma valsts aģentūra nevar sniegt informāciju par pakalpojuma cenām iepriekšējos periodos.

Informācija par pretendentiem, ar kuriem iepriekš slēgti līgumi, ir publiski pieejama elektronisko iepirkumu sistēmā: EIS. Attiecībā uz kopējiem izdevumiem – līgumos ir noteikta maksimālā summa, kuru nedrīkst pārsniegt līguma ietvaros, un pakalpojums tiek pieprasīts pēc nepieciešamības.

Cik un kādi dzīvnieki izņemti un nodoti glabāšanā iepriekšējos trīs gados? Cik ilgu laiku tie turēti glabāšanā?

Šādas detalizētas statistikas aģentūras rīcībā šobrīd nav.

Ar cieņu,
Nodrošinājuma valsts aģentūra