Briselē atkal spriež par malkas apkures ierobežošanu
Laikā, kad vairāk vajadzēt domāt par Eiropas drošību un "zaļā kursa" koriģēšanu, lai nezaudētu globālo konkurētspēju, šonedēļ Eiropas Komisija kārtējo reizi apsprieda plānus... par malkas apkures ierobežošanu privātmājām. Kaut gan sākotnējais plāns paredzēja ierobežojumus ieviest jau 2027. gadā, pagaidām tas ir atlikts, lai "izstrādātu tehniskās detaļas".
Kaut gan varētu domāt, ka malkas izmantošana apkurē ir viens no videi draudzīgākajiem apkures veidiem, jo tiek izmantoti atjaunojami resursi, tomēr paši dedzīgākie "zaļā kursa" virzītāji uzskata, ka tā tas nav, jo degšanas procesā taču rodas izmeši. Saprotot, ka ierosinājumam pavisam aizliegt malkas apkuri diez vai izdosies panākt atbalstu, ir atrasts cits ceļš - pēc priekšlikuma autoru domām, malkas krāsnīm jābūt savienotām ar elektrotīklu. Tā varētu automatizēt degšanas vadību un kontrolēt filtru sistēmu, lai samazinātu izmešu apjomu. Citiem vārdiem sakot, nāktos atteikties no parastām malkas krāsnīm, kādas izmantotas gadu simtiem ilgi. Par laimi, šī ierosinājuma izskatīšana ir atlikta uz nenoteiktu laiku, jo pret to kategoriski iebilda vairākas valstis.
Lielākā protestētāja bija Čehija, kas ne bez pamata norādīja, ka šādas pārmaiņas skars miljoniem cilvēku visā Eiropā, radot viņiem neērtības un sadārdzinot apkuri. Piedevām arī jauno noteikumu ieviešana pilnībā iznīcinātu malkas apkures galveno priekšrocību - neatkarību no ārējiem faktoriem, jo malkas krāsni var ierīkot kaut vai mājiņā kalnos vai meža vidū, kur elektrības varbūt nemaz nav. Nerunājot nemaz par to, ka daudzās valstīs krīzes situācijā malku apkurei vienmēr varēs sagādāt, kamēr ar gāzi vai elektrību var rasties problēmas.
Pieņemot jauno regulējumu, nāktos pārbūvēt krāsnis, pilnībā mainot to sadegšansa kameru konstrukciju, kas prasītu papildus ieguldījumus un malkas apkuri no teju vai paša lētākā apkures veida padarītu par dārgu un ekskluzīvu. Šādu ceļu jau ir izmēģinājusi Vācija, kura no šā gada pēc savas iniciatīvas noteikusi izmešu normas privātmāju malkas krāsnīm, taču arī tur šo lēmumu daudzi iedzīvotāji uztvēruši ar neizpratni. Nav grūti prognozēt, ka Austrumeiropā, kur atšķirībā no Vācijas un pārējās Rietumeiropas mežu un malkas ir papilnam, iebildumi pret malkas apkures ierobežojumiem būtu vēl lielāki. Turklāt Eiropas Mājas apkures iekārtu komiteja, kurā apvienojušies lielākie krāšņu un plīšu ražotāji, jau ir paziņojuši, ka līdz 2027. gadam nekādi nevar paspēt uzsākt tādu iekārtu ražošanu, kas atbilstu jaunajiem standartiem, ja tādi tiks pieņemti. Kā raksta "Politico", tam būtu vajadzīgi vismaz pieci vai pat septiņi gadi.
Labā ziņa ir tā, ka pret malkas apkures ierobežojumiem ir iestājusies Eiropas Parlamenta lielākā, Tautas partijas frakcija, kuras pārstāvis Pēteris Līse izdevumam "Euractiv" ir izteicies: "Pēc mūsu domām, biomasas apkures sistēmas ir svarīga enerģētiskās pārejas sastāvdaļa, īpaši jau lauku apvidos." Ne tik labā ziņa ir tā, ka pavisam ideja par malkas apkures ierobežošanu tomēr nav atcelta, tikai nolikta plauktā "tehnisko detaļu izstrādei".
