"Neviens cits pasaulē ar šādu lietu nenodarbojas!" Sarmīte no priežu mizām darina dizaina tapetes

“Tas sākās kā mans maģistra projekts, studējot Nīderlandē, Eindhovenas Dizaina akadēmijā, produktu dizainu. Es maģistra darbā meklēju dabīgus materiālus un jaunu perspektīvu, caur kuru varēju runāt par mūsu Latvijas attiecībām ar mežiem un dabu,” “Kas Jauns Avīzei” teic Sarmīte.

Pirmais vākums Rojas pusē

Tā bija nejaušība, ka izpētes rezultātā dizainere nonāca līdz tam, ka priedēm ir ļoti skaista miza, bet tā pilnīgi netiek izmantota rūpnieciski, kaut gan šis ir industriālākais koks pasaulē. “Šī niša man sāka šķist interesanta un solīti pa solītim attīstījās tālāk,” saka Sarmīte.

Viss process sākas ar mizas ievākšanu. “Man vajadzēja atrast kontaktus,  ar ko es varētu tikt pie koku ciršanas, tas izdevās Rojas pusē. Kad koks nocirsts, sāku pētīt, kā varu attīstīt rīkus un savu tehnoloģiju, kā ievākt mizu vienā gabalā, jo tā ir lieta, ko neviens nedara. Visi vēlas priedes mizu pēc iespējas ātrāk nokasīt no stumbra. Es cenšos noņemt pēc iespējas lielākos gabalos,” stāsta Sarmīte. “Viss sākās Rojā, es pati nāku no šīs vietas, tīri sagadīšanās pēc mizas ieguve norisinās Kurzemē, bet var notikt jebkur, gan Latvijā, gan tikpat labi Somijā.”

Firmas noslēpums

Kas notiek pēc mizu noņemšanas? “Tad mēs to apstrādājam. Apstrāde ir firmas noslēpums. Lai to viegli un saprotami izstāstītu – miza tālāk tiek mērcēta ilgāku laiku. Notiek mīkstināšana ar dabiskām sastāvdaļām, nav nekā toksiska  un sintētiska. Tad tiek ņemta ārā, un, kad nožūst, tas ir ādveidīgs materiāls,” atklāj Sarmīte.

Šis ir sezonāls darbs saskaņā ar dabu. Mizu varētu noņemt visu gadu, tomēr īstā sezona pārsvarā ir pavasarī. Iegūtā materiāla garums atkarīgs no tā gabala, ko varēts ievākt. Kā jau teikts, tas ir diezgan līdzīgs ādai, bet katrs ir nedaudz atšķirīgs, kādu izdaiļojuši zaru caurumi, citu daudz apspīdējusi saule. 

Ar patīkamu pieskārienu

Kad pabeigts sezonālais darbs un viss apstrādāts, mizas tālāk transportē uz studiju Frankfurtē. Šeit notiek turpmākais atkarībā no klienta vēlmēm vai projekta vajadzībām.

“Mizas vairāk tiek izmantotas kā finieris un tiek līmētas uz dažādam virsmām. Tās var būt mēbeles, dažādas apdares – sienas un arī dekoratīvi produkti. Tās īsti nevar saukt par tapetēm, drīzāk tie ir kā paneļi,” skaidro dizainere. Nesen pabeigta jauna mēbeļu kolekcija – Liepājā kopā ar sadarbības partneri “Dizaina galdi”. 

“Ļoti unikālas mēbeles,” priecājas Sarmīte. “Kad tām ar pirkstiem pārbrauc pāri, tās atgādina taktilās mēbeles, un sajūtas ir ļoti patīkamas.” Studio Sarmīte sadarbojas ar arhitektiem, dizaineriem, mēbeļu un citiem ražotājiem. “Protams, mums pašiem patīk visu laiku pētīt un piedāvāt. Kopā ar Latvijas sadarbības partneriem arī veidojam jaunus produktus.”

Meditatīvs process

Sarmītei Latvijas mežs nozīmē bērnību un pašas saknes. “Arī šis periods, kad notiek mizu ievākšana, ir ļoti skaists, jo sākas pavasaris un daba mostas. Atlido dzērves, stārķi un citi putni, apkārt lidinās taureņi. Un tu pilnīgā klusumā esi mežā un koncentrējies tikai darbam. Tas ir tāds meditatīvs process, un visi cilvēki, kuri tajā piedalās, saka to pašu. Tu strādā ar dabas likumiem, un tas ir roku darbs, nav industrializēts, kas ir ceļš, kurš neder mums. Ir pietiekami daudz mazāka mēroga meža apstrādātāju, kuri cērt kokus ar rokām vai izmanto motorzāģi, un ar viņiem mēs varam sadarboties.”

Vaicāta par tālākiem plāniem, Sarmīte uzsver – būtiski ir atrast jaunus sadarbības partnerus, top jaunu produktu kolekcijas, ir vēlme izstādīt tās starptautiski.

Lielākā daļa klientu jau ir ārzemēs. Materiāls ir unikāls un piesaista uzmanību – tas ir taktils, tam piemīt meža smarža. “Neviens cits pasaulē ar šādu lietu nenodarbojas, un tāpēc mani uzmeklē cilvēki, kuri vēlas izmantot šo materiālu dažādiem interjeriem. Es vairāk fokusējos uz Eiropu, jo grūti paredzēt, kā miza uzvedīsies Āzijā, kur ir ļoti liels gaisa mitrums, vai Tuvajos Austrumos, kur ir ļoti karsts un sauss. Eiropu ir vieglāk kontrolēt, jo pārzinu materiālu,” atzīst Sarmīte.

Priekšgalā Lielbritānija

Visvairāk klientu ir Lielbritānijā, Sarmīte spriež, ka šajā valstī ilgtspēja  ir ļoti pieprasīta un ir arī liels daudzums radošo industriju. Arī Francija ir diezgan ieinteresēta, bet vairāk pārējos Sarmītes materiālos – viņas klāstā ir biotekstils, kas darināts no pārstrādātiem tekstiliem. Sarmīte un dizainere Māra Bērziņa par šo materiālu, nosauktu par “Pre-Loved”, maijā ieguva Latvijas Dizaina gada balvu “Grand Prix”. “Iespēju ir patiešām milzum daudz,” uzskata Sarmīte.

Varbūt iecerēts nākotnē izmantot ne tikai priedi? “Esmu pētījusi citus kokus, bet Latvijā vispopulārākie ir priede un bērzs. Bērzam man nešķita tik interesanta iespēja, tā mizu jau daudz izmanto, tradicionāli ir zināma, tāpēc man šķita, ka tur nav tik liels potenciāls. Priede ir populārs koks, bet ļoti maz kaut kas tiek darīts ar mizu,” norāda Sarmīte.

Melnalksnis ir ļoti skaists, bet problēma esot, ka šie koki nav tik bieži sastopami, līdz ar to grūtāk plānot ražu. Tomēr laika gaitā – kāpēc nē, varbūt vēl kāds cits koks nāks klāt. “Skaista būtu vesela bibliotēka ar dažādām koku mizām,” domā dizainere.

Raksts tapis sadarbībā ar Mežu attīstības fondu