Marinētas bekas itāļu gaumē jeb "sēnes zem eļļas"
Funghi sott’olio – sēnes zem eļļas – tā šo lietu izprot itāļi. Šādi sagatavotas bekas ir lieliska antipasta, proti, uzkoda pirms pamatēdiena. Drošības labad ņem vairāk sēņu, nekā norādīts receptē, jo ar sēnēm ir tāpat kā ar bitēm – nekad skaidri nevar zināt. Ja vēlies, bekas vari miksēt arī ar gailenēm.
1 ½ - 2 kg beku (baraviku, apšu kungu u.c.)
1 l baltvīna, sidra vai ābolu etiķa
240 ml labas olīveļļas
4 kaltētus čili, gareniski pārgrieztus
1 ēdk. kaltēta oregano jeb raudenes
1 citrona miziņa, sagriezta platās strēmelēs
rupjā (labāk – jūras) sāls - iesālīšanai
1. Sagatavo sēnes: mazās vienkārši pārgriez uz pusēm, lielākās, ja tās ir stingras, plakaniski sašķēlē. Ja bekas švammīte ir stingra, itāļi to atstāj, bet vari rīkoties pēc saviem ieskatiem. Ar cepampapīru izoderē cepamplātis, izklāt tajā sēnes vienā rindā un apkaisi ar sāli. Mazās beciņas, kuras ir pārgrieztas tikai uz pusi, liec sālī ar griezuma vietu. Pārkaisīšanai sāli nežēlo. Atstāj plātis uz 1 – 2 stundām istabas temperatūrā. Būsi patiesi pārsteigta, cik daudz ūdens ir bekās!
2. Izņem bekas no šķidruma, un cik vien iespējams ar papīra dvieli tās nosusini. Mazgāt gan nevajadzētu, taču vari ņemt palīgā ūdenī samitrinātu virtuves dvieli.
3. Kastrolī uzvāri etiķi, liec tajā sēnes un vāri 5 minūtes. Ar putu karoti izzvejo tās un liec uz virtuves papīra dvieļiem, lai varētu pēc iespējas labāk noslaucīt etiķa pārpalikumus. Uzliec tās uz sausa, tīra virtuves dvieļa un ļauj, lai pažūst – nav tik slapji, taču, lai nesakalst kā pazole: jārēķinās ar stundām 12 – 24 (viss atkarīgs, cik sauss gaiss ir telpā). Vari likt lietā arī dehidratoru, tomēr tad visam procesam ir rūpīgi jāseko līdzi.
4. Lielā bļodā lej eļļu, liec citrona mizas, oregano, čili un iemaisi tajā sēnes. Liec to visu sterilās stikla burciņās, ar koka iesmiņu izmaisi, lai atbrīvotos no gaisa burbuļiem. Uzskrūvē vāciņu un liec vēsumā. Gatavs ēšanai pēc nedēļas, pusotras. Ledusskapī vari glabāt pusgadu.
Ideja! Mēs pirms beku gatavošanas švammīti izņemam un izmetam kā nederīgu. Itāļi to, ja vien neatstāj kā pašsaprotamu sēnes sastāvdaļu, nevis izmet, bet gan sakaltē un pēc tam samaļ pulverī, ko savukārt pievieno ēdieniem, kuros iederas sēņu garšas nots.
