Gribētu tūkstošus, bet ir 394. Pētnieks Arvīds Barševskis nevar iedomāties savu ikdienu bez peonijām

“Es dažus gadus darbojos ar vizbulītēm un mēģinu dabā atrast to skaisto un īpašo, kas atšķiras no parastajām. Man ir savāktas sēklas, bet otrs variants ir savairot cerus. Kad no meža atnesu kādu interesantu krāsu, pēc gada tā kļūst gaiši zila, pēc tam nedaudz bālāka, tāpēc jāsaprot kā tās uzvedas. Šogad man ir mērķis nenokavēt un paspēt ievākt sēklas, jo tās ātri nogatavojas un izbirst. Vēlos pamēģināt kaut ko no sēklām izaudzēt,” “Kas Jauns Avīzei” stāsta Barševskis.

Ar bitēm neko nevar zināt

Pašlaik vizbulītes viņam ir koši rozā, bāli rozā, baltas ar rozīgām maliņām, pilnīgi baltas, baltas kompaktākas, baltas uz garākiem kātiņiem. Ir ļoti gaiši zilas, kuras beigās gandrīz izbalē un kļūst baltas, ir tumši violetas, dažādi zilie toņi. Pagaidām neesot izdevies nekur dabā atrast pildītās.

“Tā kā visas vizbulītes sastādītas blakus, mani ļoti interesē, kas sanāks no sēklām, jo bites lido un apputeksnē. Tur var būt visādi brīnumi. Šķiet ļoti interesanta forma, kurai ziedlapiņas praktiski ir bālas un ar rozīgām maliņām. Tāda pie citiem vēl nav redzēta. Man vizbulītes aug vien trīs gadus, un tas vēl ir mazs periods, jāvēro. Vizbulītes man ļoti patīk, jo ieraugi mežā pirmos ziediņus un uzreiz rodas liels optimisms – pavasaris atnācis! Mainās noskaņojums, šķiet, ka atkal vari gāzt kalnus,” priecājas profesors.

Arī ar meitas vārdu

Barševsku dārzā šobrīd priecē 394 šķirņu peonijas, ierobežo pilsētas teritorija, tāpēc nav iespēju aizrauties ar tūkstošiem šķirņu. Arvīdam ir pilnīgi viss peoniju krāsu spektrs – no izteikti bāli dzeltenā līdz koši sarkanām. Barševsku meita ir Katrīna, un tētis cenšas kolekcijā iegūt šķirnes, kuru nosaukumā minēts šis vārds.

Tagad ir pat krāsu mainošas šķirnes, piemēram, sāk ziedēt pasteļu oranža, beigās kļūst bāli rozā. “Mēģinu kolekcionēt neparastas, retas šķirnes, lai tās savā starpā atšķirtos. Man patīk arī tas, kas daudziem netīk – vienkāršās peonijas, anemonveidīgās, kuras veidojis amerikāņu profesors Saunders, vēlos iegūt vēl kādu retāku viņa radītu šķirni. Man ir Polijas un Lietuvas selekcionāru veidotās, bet varētu būt vēl vairāk. Latvijas selekcionāra Edgara Bites radītās peoniju šķirnes tiešām ir fantastiskas un neparastas. Ļoti tīk tā saucamās diļļlapu peonijas. Man jau peoniju pumpuri ir gandrīz plešanās stadijā. Aprīlī vēl nekad nav ziedējušas,” lepojas kolekcionārs.

Pirmie soļi selekcijā

Barševskis pats nedaudz sācis nodarboties ar peoniju selekciju, te ir jāgaida, jo reti kura sēkla uzdīgst sēšanas gadā. “Kad uzdīgst, ir ļoti liels prieks – šogad pirmās manējās apputeksnētās ļoti kupli sadīgušas, bet paies četri pieci gadi, kamēr uzziedēs. Tas nozīmē, ka katrs stādiņš ir rūpīgi jākopj. Pašlaik katrs kolekcionārs, un tādu cilvēku Latvijā ir simti, mēģina kaut ko izdiedzēt.”

“Esmu iepazinies ar lielāko daļu Latvijas selekcionāru. Piemēram, ar Daugmales Jāni Dukaļski, kuram pieder lielais peoniju dārzs, no turienes man ļoti patīk “Sarkanā maģija”, koši sarkanā krāsā. Diezgan daudz komunicēju ar Rīgas kolekcionāru, neliela privātuzņēmuma īpašnieku Alekseju Ivanovu, kuram ir ļoti bagātīga PSRS laika peoniju kolekcija. Tas ir otrs virziens – izmēģinu šīs šķirnes, kuras bija ļoti skaistas, bet tagad ir piemirstas,” turpina Barševskis.

Pirmā bija dzeltenā krāsā

Vaicāts, kā sākusies peoniju mīlestība, Arvīds attrauc, ka īsti pat nevarot saprast. Kalsnavas stādu placī pirmo nopircis nekur neredzētu dzeltenu peoniju. 2000. gadā, savā pirmajā peoniju sezonā – jau 40 stādus.

“Peonijām mēdz gadīties tā – pirki pildītu peoniju, bet uzzied nepildīta, pildītais parādās pēc gadiem. Tas šķita ļoti interesanti. Tā arī viss sākās un aizgāja gluži kā lipīga slimība – mana peoniju mīlestība. Es vispār pēc dabas esmu kolekcionārs, jo kolekcionēju kukaiņus,” teic profesors.

“Peonijas zied tikai īsu laiku, un sieva man vaicā – kāpēc nekolekcionē rozes, jo tās visu vasaru zied? Bet laikam katram savs. Man peonijas zieds šķiet tik skaists, katru dienu gaidi, kad uzziedēs, bildē no visām pusēm, jūsmo un kaifo. Protams, tas prasa arī milzīgu darbu. Peonijas nav kaprīzas, bet jādomā par mitrumu, un tā ir sauli mīloša kultūra,” uzsver puķkopis. 

Pēc universitātē nostrādātas dienas, kad vēl ir nervu spriedze ar dažādu problēmu risināšanu, aiziet vakarā uz dārzu ir liela bauda – restartēt galvu. Un vēl arī gaidīšanas prieks. Arvīda kolekcijā ir, piemēram, peonija “Anatolij Skakodub” no Kazahstānā dzīvojošā Anatolija Skakoduba ģimenes. “Tas vienkārši ir šedevrs, zieds no zaļiem toņiem līdz maigi rozīgiem, pildīts, liels, superīgs, un man tāds ir! Taču pagaidām ne reizi nav ziedējis, un es lūdzu Dievu, lai tā izrādītos īstā šķirne, jo dažreiz gadās, ka kāds kaut ko pārdod kļūdaini. Tā man vēl nav ziedējusi, gaidu un ļoti ceru, ka tas notiks.”

Prieks satikt domubiedrus

“Facebook” ir lērums grupu, kur apvienojušies peoniju kolekcionāri un audzētāji. “Par tradīciju, piemēram, kļuvuši Ziemassvētku stāsti –konkursam iesniedz nelielas esejas, balso, un uzvarētajam tiek nelielas balvas – peoniju stādi. Soctīklos arī ik nedēļu notiek lekcijas, kad audzētāji dalās pieredzē, aktīvākās dāmas rīko arī Peoniju svētkus, uz kuriem šogad plānoju aizbraukt – mani gaida arī dāvaniņa. Tas ir gandarījums, ka vari aizbraukt tur, kur kolekcijās ir ap 1500 šķirņu. Ja man atļautu, arī būtu tik daudz, bet es eju uz dažādību, lai būtu daudzveidīgas formas, krāsas un mazāk pazīstamas šķirnes,” teic Barševskis.

Ir arī mūžīgais jautājums – kā izdaiļot peoniju laukus, jo tās ātri nozied. Arvīds iesācis starp peonijām stādīt Austrumu garās lilijas, kas ziedēs jūlijā – milzīgiem ziediem, burvīgi smaržojot. “Šovasar sāksim starp peonijām izlikt arī podus ar vasaras puķēm lai atsvaidzinātu dārzu. Lilijas gan nekolekcionēšu, likšu tās šķirnes, kuras man patīk. Visu nevar, esmu pārāk aizņemts,” pasmaida profesors.