Latvijā samazinās putnu populācija, dažas sugas izzūd pavisam
Latvijas Ornitoloģijas biedrība regulāri veic putnu monitoringu. Cilvēku saimniekošanas un klimata pārmaiņu rezultātā mainās sugas, kas apdzīvo mūsu teritoriju, – dažas izzūd pavisam, bet citas nāk vietā.
Baltirbe devās meklēt sniegu
Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus atzīst, ka dabas aizsardzības sistēmas mērķis ir saglabāt iespējami stabilu putnu populāciju, tomēr dabā viss ir mainīgs un stabilas populācijas ir dinamiska līdzsvara rezultāts. Ornitologs atzīst, ka dažādu procesu rezultātā atsevišķas putnu sugas mums ir zudušas, tomēr tas ne vienmēr nozīmē, ka tās ir izmirušas. Piemēram, baltirbe, visticamāk, pārcēlusies tālāk uz ziemeļiem un šeit vairs nav sastopama. Ziemā tā ir pilnīgi balta, un sniega trūkums lielo, balto putnu padara par viegli mērķi plēsējiem. Savukārt baltais gārnis aizvien biežāk tieši mūsu teritoriju izvēlas kā savu ligzdošanas vietu, lai gan iepriekš Latvijā bija ļoti reti sastopams.
Sārtgalvīši vairojas, plukšķi pārceļas
Ķerus uzsver – tikpat svarīgi, kā rūpēties par izzūdošajām sugām, lai tās neizzustu, ir sekot līdzi, kā “uzvedas” tās putnu populācijas, kurām pašlaik nekas nedraud. “Mēs sekojam, vai populācija nesamazinās, mērām meža un lauku putnu kopējos indeksus un redzam, ka tie samazinās, tātad putnu populācija kopumā kļūst mazāka.” Vienlaikus eksperts atzīst, ka ir sugas, kurām klājas labi, un tās strauji vairojas. Viens no šādiem piemēriem ir sārtgalvītis – tikai dažus gramus smags putniņš, kas iepriekš pie mums bija reti sastopams, bet tagad manāms daudz biežāk. Palielinās arī vārnu skaits. Savukārt meža strazds – plukšķis – klimata pārmaiņu dēļ pārceļas uz ziemeļiem un mūsu platuma grādos kļuvis par retu sugu.
Kaprīzā grieze
Klimata pārmaiņas nav vienīgais faktors, kas ietekmē putnu populāciju. Viesturs Ķerus uzsver, ka visgrūtāk klājas tām putnu sugām, kuru ideālā dzīves vide ir nefragmentēti, saimnieciskās darbības neizpostīti meži. Acīmredzot mēs savus mežus neapsaimniekojam tā, lai šie putni varētu tajos labi justies. Tas, protams, nav viegls uzdevums. Piemēram, grieze, viens no visvairāk pētītajiem putniem Latvijā, mīl lauksaimniecības zemes, kas netiek pārlieku intensīvi apstrādātas, bet neuzturas arī ar krūmiem aizaugušās pļavās. “Grieze ir viena no tām sugām, kas, no vienas puses, cieš no intensīvas lauksaimniecības, no otras – arī no lauksaimniecības zemju aizaugšanas,” saka Ķerus.
Vissvarīgāk aizsargāt vietējos
Putnu monitorings notiek dažādos veidos. Ornitologs atzīst, ka retās putnu sugas pilnvērtīgi monitorēt nevar, bet īpaši svarīgi ir vākt datus par Latvijā ligzdojošajām sugām, jo tieši par tām mēs esam atbildīgi. Viena no metodēm ir īpaši apmācītu cilvēku pārvietošanās pa nejauši izvēlētu maršrutu, veicot visu putnu uzskaiti. Atšķiras metodes nakts un dienas putnu skaitīšanai. Viesturs Ķerus uzsver – lai arī svarīgi ir rūpēties par visiem putniem, kas sastopami Latvijā, tomēr lielākā uzmanība jāpievērš tiem, kas šeit ligzdo. “Ja mēs domājam par dabas aizsardzību, tradicionāls dalījums ir putni, kas pie mums ligzdo, tātad ligzdojošās populācijas, un putni, kas pie mums neligzdo, bet izmanto kā pieturas punktu ceļojumā uz citām ligzdošanas vietām. Mūsu vislielākā atbildība ir par ligzdotājiem – gan gājputniem, gan nometniekiem, kas šeit dzīvo visu gadu.”
Ornitologi seko arī gājputnu maršrutiem, jo ir svarīgi saprast, vai izmaiņas populācijā neietekmē procesi, kas notiek citās mītnes vietās. Mainoties apstākļiem kādā no putnu nometnēm Āfrikā vai Dienvideiropā, var samazināties uz Latviju pārceļojušo putnu skaits. Tomēr šos procesus Latvijas vides sargi nevar ietekmēt, tāpēc ir svarīgi izpildīt savu mājasdarbu – rūpēties, lai mūsu lauksaimniecība un mežsaimniecība būtu putniem draudzīga un nodrošinātu labus apstākļus to ligzdošanai.
Ikviens var palīdzēt
Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs aicina putnu populācijas monitorēšanā iesaistīties arī sabiedrību. “Ikviens var sniegt informāciju Ornitoloģijas biedrībai, izmantojot lietotni dabasdati.lv, kā arī ierakstīt putnu dziesmas un sūtīt speciālistiem. Atliek vien kādā skanīgā mežā vai pļavā savā mobilajā telefonā aktivizēt skaņu ierakstīšanas funkciju un iegūto apmēram piecu minūšu ilgo ierakstu sūtīt biedrībai, norādot ieraksta veikšanas vietu un laiku. Eksperti to noklausīsies, atpazīs putnus un pat nosūtīs autoram sarakstu ar putniem, kuru balsis dzirdamas ierakstā.
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
