Satraukums par Latvijas medu, kurā atrod pesticīdu atliekvielas
Diemžēl pesticīdu atliekvielu klātbūtne Latvijā ievāktajā medū tiek atklāta aizvien biežāk. Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs Guntars Melnis intervijā portālam Jauns.lv pauda bažas par intensīvu pesticīdu izmantošanu lauksaimniecībā. Pārāk liels pesticīdu daudzums atstāj negatīvu ietekmi gan uz cilvēkiem, gan apkārtējo vidi.
Viņš norādīja, ka pesticīdu atliekvielas ir klātesošas plaša spektra pārtikas produktos. Turklāt jāņem vērā, ka ne visā Latvijas medū pesticīdi ir klātesoši.
“Jā, atsevišķās medus šķirnēs pesticīdi var būt klātesoši, bet tad vērība jāpievērš MRL (minimālie ziņošanas līmeņi) vērtībām. Ja MRL nav pārsniegts, tad pēc Eiropas Savienības likumdošanas medu uzturā ir lietot droši.”
Diemžēl pesticīdi medū nemazinās
Runājot par pārāk intensīvu pesticīdu izmantošanu lauksaimniecībā, Melnis sacīja: “Mēs jau vairākus gadus veicam produkcijas (medus, ziedputekšņu) monitoringu. Veicam produktu analīzes un pārbaudām tieši pesticīdu klātbūtni tajos.
Mēs redzam, ka pesticīdi [biškopības produktos] nemazinās, neskatoties uz lauksaimnieku apgalvojumiem. Tie parādās arvien biežāk. Mēs redzam, ar kādiem pesticīdiem strādā lauksaimnieki.”
Var pieļaut, ka, iespējams, lauksaimnieki strādā arī ar tādiem pesticīdiem, kas vispār Latvijā nav reģistrēti. Te gan jāpiebilst, ka ne visas darbīgās vielas, kas parādās medū vai putekšņos, ir sasaistāmas ar lauksaimniecību. Tie var būt arī biocīdi, kurus izmanto nelauksaimniecībā.
Ir vietas, kur pesticīdus izmanto ļoti intensīvi
“Protams, atklāto pesticīdu daudzums, devas nav milzīgi lielas, bet tās ir klātesošas. Tās nav visos medus paraugos visā Latvijā.
Taču mēs redzam, kurās Latvijas teritorijās lauksaimnieki ar pesticīdu lietošanu aizraujas čaklāk, biežāk vai vairāk.
Biteniekiem rodas vairāki neērti jautājumi
Mums rodas dažādi jautājumi. Vai tiešām visas daudzās pesticīdu lietošanas reizes ir pamatotas? Vai to apjomi ir pamatoti?” Kāpēc, iespējams, parādās pesticīdi, kas vispār Latvijā nav reģistrēti?
Mēs kā spogulī skatāmies savos bišu stropos un to [pesticīdu izmantošanu lauksaimniecībā] redzam.”
Visbiežāk pesticīdu atliekvielas atklāj Zemgalē un Kurzemē
Melnis pastāstīja, ka visbiežāk un vairāk pesticīdu atliekvielu biškopības produktos atklāj tajās Latvijas teritorijās, kuras intensīvi izmanto lauksaimniecībā. “Tas ir likumsakarīgi.”
Visbiežāk pesticīdus atklāj biškopības produktos Zemgalē un Kurzemē. “Tās ir teritorijas, kur šobrīd pesticīdi parādās produkcijā diezgan stabili.”
Viņš paskaidroja: “Pētījumos vairāk esam Kurzemē un Zemgalē fokusējušies uz intensīvām teritorijām. Ja visos reģionos ņemtu [paraugus] tikai no bišu saimēm, kas saskaras ar intensīvu lauksaimniecību, tad aina būtu cita.”
Arī citas Latvijas vietas nav tīras no pesticīdiem
Vienlaikus tas nenozīmē, ka arī citur Latvijā, kur notiek intensīva saimniekošana, neparādās pesticīdu lietošanas pēdas.
Kā ir ar Rīgas un Pierīgas vietām? “Nē, šajā teritorijā nav izteikti daudz pesticīdu [biškopības produktos].”
Analīžu rezultāti raksturo lauksaimnieku darbības
Ko nozīmē tas, ka analīzes uzrāda medū un ziedputekšņos pesticīdu atliekvielas? Ko tas nozīmē bitēm, cilvēkiem un videi?
“Tas parāda, kā lauksaimnieki, lietojot pesticīdus, ar savu rīcību un darbību nodrošina to, lai pesticīdi nenonāktu apkārtējā vidē, dabā.”
Pesticīdu atliekvielas nonāk arī mežos, pļavās un privātmājās
Diemžēl realitātē pesticīdi, ko lauksaimnieki lieto, nonāk apkārtējā vidē, dabā.
Biškopība ir tikai viens no atzariem, kas parāda intensīvo pesticīdu lietošanu lauksaimniecībā. “Tik pat labi tie nonāk mežos, pļavās un privātmājās. Ir pētījums, ka arī putekļos var atrast pesticīdus.”
Nevar apgalvot, ka pesticīdi nenodara kaitējumu
Tāpat bijis pētījums, ka pesticīdu atliekvielas ir dzīvojamās mājās, kas atrodas 10-20 km no lauksaimniecības platībām*.
Līdz ar to nevar apgalvot, ka pesticīdu lietošana nerada nekādu kaitējumu apkārtējai videi un cilvēkiem. “Protams, ka tie ietekmē visu.” Analizējot biškopības produktus, var redzēt tikai vienu mazu pesticīdu izmantošanas ietekmi.
Utilizē medu, kurā atklātas pesticīdu atliekvielas
“Skaidrs, ka šādu produkciju [kurā atklāts pārāk liels daudzums pesticīdu atliekvielu] cilvēki vairs nedrīkst lietot pārtikā un to vajag utilizēt. Tie ir izdevumi biškopjiem.
Biškopjiem vajadzētu saņemt par šādu produkcijas likvidēšanu arī kompensāciju. Tie ir viņu zaudējumi, jo bites jau ir strādājušas.
Diemžēl kompensācijas netiek maksātas
Protams, tas [kompensāciju izmaksa] nenotiek.
Nekur nav atrunāts, ka biškopjiem vajadzētu saņemt kompensāciju, ja bites ir strādājušas, savākušas medu [kurā atklāj pārāk augstu pesticīdu atliekvielu līmeni] jeb, pareizāk sakot, attīrījušas apkārtējo vidi, ko cilvēki paši ir piesārņojuši.”
Nedrīkst ēst medu, kurā atklātas pesticīdu atliekvielas
Melnis apgalvoja, ka biškopji, atklājot medū pārāk augstu pesticīdu atliekvielu līmeni, likvidē šo produkciju.
“Mēs paši pēdējos gados ļoti intensīvi veicam analīzes par pesticīdu klātbūtni – vai tiešām tur ir klāt pesticīdi.
Vēlas pārliecināties, ka piedāvā medu bez pesticīdu atliekvielām
Mēs nevaram pārdot, piemēram, ziedputekšņus tirgū, neveicot šīs analīzes un nepārliecinoties, ka tiešām piedāvājam pircējiem tīru produkciju.
Tas [intensīva pesticīdu lietošana] nenotiek visā Latvijā, bet atsevišķos reģionos un teritorijās.
Pesticīdu atliekvielas atklāj 2 no 9 paraugiem
Piemēram, ja mēs Zemgalē [šogad] paņēmām deviņus medus paraugus, tad divos paraugos uzrādījās pesticīdi. Kad ņēmām paraugus pirms aptuveni septiņiem gadiem, tad nevienā paraugā neuzrādījās pesticīdi. Šobrīd tie jau sāk parādīties.
Turklāt mums nav nekādu garantiju, ka nākošajā gadā no deviņiem paraugiem pesticīdi neparādīsies jau piecos paraugos.
Situācija pasliktinās, neskatoties uz lauksaimnieku teikto
Situācija [ar pesticīdiem] nevis uzlabojas vai stabilizējas, bet tieši pasliktinās.
Tas notiek, neskatoties uz to, ka visi runā par pesticīdu lietošanas samazinājumu Eiropas Savienībā. Lauksaimnieki saka: “Mēs jau tā maz lietojam [pesticīdus].” Tad kāpēc pieaug pesticīdu īpatsvars [medus] produkcijas analīzēs?
Pētījumus veic dažādas laboratorijas
Šos pētījumus neveic tikai Latvijas Biškopības biedrība. Tos taisa arī citas laboratorijas. Arī “Bior” veic šos pētījumus jau vairākus gadus. Ja nemaldos, tad piecus gadus viņi ir analizējuši Latvijas medū pesticīdus un skatījušies, cik liels ir to apjoms.
Tāpat analīzes veic laboratorijā “Agrihorts”, kas darbojas pie Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes. Arī tur pārbauda biškopības produktus un monitorē, skatās, kāda ir situācija saistībā ar pesticīdu piesārņojumu vidē.
Dzirdamas dažādas atrunas
Cik mēs esam runājuši gan ar Valsts augu aizsardzības dienestu, gan lielo lauksaimnieku organizāciju, tad nav nekādu kompromisu, nav nekādas sarunāšanās.
Mēs visu laiku runājam tikai par faktiem, ka “mēs tā darīsim, ka tas [pesticīdu izmantošana lauksaimniecībā] nav daudz, ka tas nekas nav, ka Latvijai vajadzētu lietot vairāk pesticīdu, ka bez pesticīdiem nevar izaudzēt nekādus lauksaimniecības produktus”.
Pesticīdi var uzkrāties dabā
Bet kāda paliek vide? Ļaunākais ir tas, ka pesticīdu ietekme nav īslaicīga!
Tie var uzkrāties dabā un dzīvot ilgstoši. Turklāt mēs dzīvojam šādā vidē. Mēs visu laiku pasliktinām to vidi, kurā atrodamies un dzīvojam.”
Medu, kuram nav veiktas pesticīdu atliekvielu analīzes, nevar eksportēt
Melnis skaidroja, ka pesticīdu analīzes jāveic visiem biškopjiem, kuri vēlas eksportēt savu produkciju.
“Tiem, kas eksportē, analīzes ir jātaisa obligāti, jo citādi neviens tajā gadā nepirks viņu medu. Ne somi, ne vācieši, ne poļi, neviens cits. Tā [analīžu veikšana] ir obligāta prasība.
Vismaz 50-100 pesticīdu atliekvielu analīzes katru gadu
Mēs pesticīdu analīzes taisām regulāri, aptuveni 50-100 analīzes katru gadu.” Tāpat analīzes veic abas iepriekš minētās laboratorijas.
Arī Pārtikas un veterinārajam dienestam ir jāveic analīzes. Tiesa, tas notiek viņiem piešķirtā ierobežotā finansējuma robežās.
Analīzes ir dārgas
“Viņi vairāk orientējas uz bioloģiskajām saimniecībām, vai tajās neparādās pesticīdu piesārņojumi. Bet nauda viņiem ir tik, cik ir.”
Melnis arī norādīja, ka analīzes nav lētas. Vienas analīzes cena var sasniegt pat vairākus simtus eiro.
Diemžēl nav rožains nākotnes skats
“Mums nav rožaina nākotnes skata. Ja mēs pārbaudīsim [pesticīdu atliekvielu klātbūtni biškopības produktos] nākamgad, tad prognozējam, ka situācija pesticīdu lietošanā diez vai uzlabosies,” Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs pieļāva.
