Slinkā zivs - apaļā jūrasgrunduļa mazkustīgais dzīvesveids
Pērn Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūts “BIOR” (institūts) uzsāka apaļā jūrasgrunduļa pētījumus Baltijas jūras piekrastē, ar īpašām atzīmēm Dienvidkurzemes piekrastē un Rīgas līča jūrā atlaižot 8 000 apaļos jūrasgrunduļus. Saņemot 245 ziņas par iezīmēto apaļo jūrasgrunduļu noķeršanu un atlaišanu, pētnieki secina, ka apaļajam jūrasgrundulim ir novērojama izteikta teritoriāla uzvedība.
66 % no visiem iezīmētajiem apaļajiem jūrasgrunduļiem divu nedēļu laikā pēc izlaišanas jūrā aizvien atradās teju divu kilometru rādiusā no sākotnējām izlaišanas vietām.
“Lielā mērā šo pasīvo kustības dinamiku var skaidrot ar sugai raksturīgo slikto peldspēju un mazkustīgo dzīvesveidu,” uzsver institūta Zivju resursu pētniecības departamenta speciāliste Loreta Rozenfelde. Un turpina: “Pētījuma izdošanās tiešā mērā bija un ir atkarīga no zvejnieku līdzdarbības. Viņu atsaucība un ziņojumi ļāvuši nonākt pie pirmajiem apaļā jūrasgrunduļu pētījuma secinājumiem, kas turpmāk būs svarīgs pieturpunkts zvejas pārvaldības plāna izstrādes procesos.”
Ja Baltijas jūrā ir noķerts vēl kāds apaļais jūrasgrundulis ar T veida atzīmi jeb enkurzīmēm, Dabas aizsardzības pārvalde aicina par to ziņot institūta Zivju resursu pētniecības departamenta Jūras nodaļai pa tālruni +371 20239304 vai rakstīt ziņu uz e-pastu ivars.putnis@bior.lv. Par informācijas sniegšanu ir paredzēta atlīdzība.
Divu gadu laikā pētījumā iezīmēti jau 8 000 apaļie jūrasgrunduļu – no tiem 4 000 atlaisti Rīgas jūras līcī un 4 000 Baltijas jūras atklātajā daļā. T veida zīme tiek ievietota katras zivs augšējā spurā, un tajā ietverts uzraksts “BIOR RIGA” un īpašs četru ciparu kods. T veida zīmju izmantošana ir plaši pazīstama prakse zivs migrācijas pētījumos. Apaļo jūrasgrunduļu izlaišanas vietas tika izvēlētas, balstoties uz augstāko zvejas aktivitāti, palielinot iespējamību atgūt iezīmētās zivis.
