Klāt rudens – laiks stādīt mežu
Meža stādīšanai piemēroti divi gadalaiki – pavasaris un rudens. Šogad gan pavasaris šajā ziņā daudzus pievīla, jo vēl maijā naktis bija aukstas, bet pēc tam sākās ilgstošs sausuma periods, tāpēc daļa nule iestādīto kociņu iznīka. Tagad, rudenī, ir iespējams kompensēt zaudējumus un vai nu papildināt panīkušās jaunaudzes, vai arī apstādīt jaunas teritorijas. Atliek tikai doties uz kādu no akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” (LVM) kokaudzētavām un iegādāties stādus – vēl nekas nav nokavēts!
Rudenī visbiežāk stāda divu sugu kokus, egles vai bērzus, taču stādīt var arī priedes. Šo sugu stādi tad arī ir nopērkami LVM kokaudzētavās. Ir gan viens “bet” – egļu stādi ir pietiekamā daudzumā, bet bērzs vēl arvien uzskatāms par nedaudz deficītu preci. Šoruden bērzu stādi būs pieejami tiem klientiem, kuri iepriekš noslēguši līgumu ar LVM stādu audzētavām par to piegādi, taču brīvā tirdzniecībā, visticamākais, nenonāks. Tomēr ir cerība, ka nākamgad situācija uzlabosies.
Sēklu gādāšana
Viss sākas no sēklas, taču ir kāda interesanta nianse – sēklas materiāls, kas savākts Latvijas rietumos, atšķiras no tā, kas ir austrumos. Varētu domāt, ka mazajā Latvijā koki visur ir vienādi, taču tā nav – lai gan vizuāli tie neatšķiras, tomēr tie piemērojas klimatam, kas piejūras reģionā un tālāk austrumos ir atšķirīgs. Tāpēc Kurzemes stādus stādīt Ziemeļvidzemē nav prātīgi, jo tie attīstīsies lēnāk nekā “iedzimtie” austrumu puses koki. Dažādu reģionu stādu izmantošanu pat reglamentē Meža likums, kas neļauj rietumu reģiona stādus izplatīt austrumu reģionā. No aukstāka reģionā siltākā gan stādus drīkst pārcelt un stādīt. “Tādi ir selekcijas noteikumi – pētniecībā pierādīts, ka tur, kur koks ir piedzimis, tur tam arī ir vislabākie augšanas apstākļi,” skaidro “LVM Sēklas un stādi” ražošanas izpilddirektore Laima Zvejniece.
Stādi vietējiem un eksportam
LVM kokaudzētavas, kas atrodas visos Latvijas reģionos, savu produkciju piedāvā ikvienam, un vēl šajā rudenī var sagādāt stādus savam mežam, atjaunojot izcirtumu vai papildinot pavasarī stādīto. Galvenās sugas ir priede un egle, ar kuru stādiem LVM audzētavas pilnībā var nodrošināt visu Latviju.
Pērn LVM pārdeva gandrīz 62 miljonus stādu. Apmēram puse no tiem nonāk LVM mežos, otra nonāk tirgū, kur tos var iegādāties gan mežu apsaimniekošanas uzņēmumi, gan privātpersonas. Daļa tiek arī eksportēta uz Zviedriju un Igauniju. Ja vērtē pēc sugām, līdere ir egle ar 30–25 miljoniem stādu gadā, turklāt tā veido lielāko daļu eksporta. Otrajā vietā ir priede ar 20 miljoniem stādu, trešajā – bērzs ar 3–4 miljoniem stādu gadā. Ceturtā suga ir melnalksnis – gada laikā realizē apmēram miljonu stādu. Pirms gadiem desmit pēc tā īsti nav bijis pieprasījuma, taču ar laiku cilvēki sapratuši, ka melnalksnis ir ļoti piemērots koks mitrām vietām, tādēļ LVM stādu audzētavas sākušas tam pievērst lielāku vērību.
Jādomā par aizsardzību
Pavasaris šogad daļu jauno stādījumu apskādēja. Vai rudenī stādītajiem kociņiem nedraud kādas citas briesmas? Gluži bez riska, kā izrādās, nav. “Protams, zināmi riski pastāv arī rudenī stādītajām jaunaudzēm,” saka Laima Zvejniece. “Var uznākt tā saucamais “ledlauzis” – sākumā dziļš sniegs, tad seko atkusnis un apledojums, kas aplauž zariņus. Tas gan vairāk attiecas uz bērziem. Bieži tā nenotiek, taču gadīties var. Nopietnāks risks ir dzīvnieku nodarītie postījumi – ja alnis ierauga tādu jaunaudzi, tad nospriež, ka viņam ir uzklāts brokastu galds. Tādēļ nepieciešams stādus apstrādāt ar repelentiem, piemēram, “Trico”, kas atbaida pārnadžus. Vislabāk ar repelentu apstrādāt visus kociņus. Var jau mēģināt apstrādāt tikai daļu, pa ārējo perimetru, un cerēt, ka ar to pietiks, lai aizbaidītu alni, taču, ja viņš būs lielā badā, tad var arī brist dziļāk jaunaudzē.”
Reklāmas raksts sadarbībā ar Latvijas valsts meži.
