Varētu likvidēties vēl vairāki leģendāri restorāni un palikt tikai ātrās ēdināšanas ķēdes
Ja sabiedriskās ēdināšanas nozarei netiks samazināts pievienotās vērtības nodoklis (PVN), tad varētu turpināties uzņēmumu darbības pārtraukšana. Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) valdes priekšsēdētājs Andris Kalniņš intervijā portālam Jauns.lv atzina, ka tādā gadījumā nozarē varētu palikt galvenokārt tikai ātrās ēdināšanas uzņēmumi, kas maltītes gatavo no saldētiem pusfabrikātiem.
Viņš skaidroja, ka ēdināšanas nozari pēdējā laikā negatīvi ietekmējusi gan kovida pandēmija, gan karš Ukrainā.
“Tāpat ļoti liela ietekme ir inflācijai un vispārējam izejvielu cenu pieaugumam. Protams, ēdināšanas nozare jūt, ka ārvalstu tūristu ir mazāk, jo tā bija ļoti liela grupa, kas apmeklēja restorānus.
Darbu pārtrauc vairāki leģendāri restorāni
Runājot par restorāniem, es runāju par visa veida ēdinātājiem. Tās ir arī kafejnīcas un ēdnīcas, tie nav tikai restorāni, piemēram, “Vincents”, kas tagad aizveras.
Mēs patlaban redzam, ka vairāki restorāni, kas bija savā ziņā leģendāri un sen strādājoši, diemžēl bija spiesti paziņot par darbības izbeigšanu, piemēram, "Čarlstons" un “Vincents”. Arī “Monterosso” paziņoja [par aizvēršanos], taču pēc tam atcēla savu paziņojumu.
Aicina samazināt PVN likmi
Tas viss ir tāpēc, ka nozarei ir ļoti grūti. Nozare, abstrahējoties no kovida laikā uzkrātajiem nodokļu parādiem, kas [Valsts ieņēmumu dienestam] bija vairāk nekā 44 miljoni eiro, pašlaik ir izteikti nerentabla.”
Kalniņš norādīja, ka nozarei Latvijā ir piemērots pilnais PVN, bet Lietuvā tas ir 9%.
“Arī Igaunija skatās virzienā, lai samazinātu PVN. Kovida laikā lielākajā daļā Eiropas dalībvalstu bija samazināta PVN likme sabiedriskās ēdināšanas nozarei, diemžēl Latvija šo ceļu negāja.
Lietuvā cenas ir pieejamākas un uzņēmējiem ir vieglāk strādāt
Tādēļ mēs arī reģionā esam nekonkurētspējīgi. Protams, cilvēki vairāk brauc uz Lietuvu, kur gan izmitināšanai, gan ēdināšanai ir 9% PVN likme. Tur cenas ir pieejamākas un arī uzņēmējiem ir vieglāk strādāt.
Tāpat redzam, ka Lietuvas uzņēmēji, kuriem nodokļu bāze ir daudz atbilstošāka uzņēmējdarbībai, ierodas Latvijā un diemžēl izpērk, pārņem mūsu vietējā kapitāla uzņēmumus. Ir ļoti daudz tādu gadījumu.”
PVN samazināšana palīdzētu necelt cenas
Vai PVN likmes samazināšana varētu glābt nozari? Kalniņš atbildēja: “Noteikti tas būtu ļoti labs īstermiņa instruments, kas varētu palīdzēt nozarei sakārtoties, tostarp ēnu ekonomikas ziņā būtu neizdevīgāk nemaksāt nodokļus un nodarboties ar nodokļu “optimizēšanu”.
Šādā gadījumā ēdinātājiem arī būtu iespēja neturpināt cenu celšanu, kas savukārt savā veidā palīdzētu cīņā ar kopējo inflāciju valstī.
Valsts budžets no tā neciestu
Vēl interesanti: skatāmies, ka valsts budžets patlaban pildās ļoti labi, pat pārsniedz visas prognozes. PVN samazinājums līdz 12%, ko ēdināšanas nozare aicina ieviest, valsts budžetam izmaksātu aptuveni 38 miljonus eiro.
Es nedomāju, ka tā ir īpaši liela summa, it īpaši tādēļ, ka mēs esam veikuši dažādus aprēķinus un izdarījuši mājas darbus, ko esam prezentējuši partijās, Finanšu ministrijā un visur citur.
Pēc būtības, ņemot vērā nozares priekšlikumus, ir iespējams panākt, ka PVN samazināšana sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem var būt fiskāli neitrāla valsts budžetam.”
Varētu palikt tikai ātrās ēdināšanas uzņēmumi
Bet kas notiks, ja PVN likmi nozarei tomēr nesamazinās? “Tad redzēsim, ka turpināsies līdzīgi “veiksmes stāsti”, kā tas notika ar “Vincentu” un "Čarlstonu”. Ir vēl ļoti daudz uzņēmumu, kas nav tik ļoti zināmi, bet aizveras ciet.
Mēs nonāksim tādā situācijā, ka vienīgā vieta, kur aiziet paēst, būs ātrās ēdināšanas iestādes, kur no sasaldētiem nezināmas izcelsmes pusfabrikātiem notiek ēdiena gatavošana.
Lai ātrās ēdināšanas iestādē sasniegtu apgrozījumu 1000 eiro, ir vajadzīgi 1-2 cilvēki, bet restorānā ir nepieciešami 8 cilvēki, jo tur darbs nenotiek ar sasaldētiem produktiem un ir vajadzīgs vairāk darba roku. Ēdināšanas nozare ir ļoti darbietilpīga.”
Reģionos situācija varētu būt vēl sliktāka
Runājot par nozares uzņēmumiem reģionos, asociācijas vadītājs pastāstīja, ka aptuveni divas trešdaļas no visiem Latvijas ēdināšanas uzņēmumiem atrodas Rīgā un tās reģionā, bet pārējā daļa atrodas tālāk no galvaspilsētas.
“Kad runāju ar cilvēkiem no Daugavpils un citiem attālākiem reģioniem, tad viņi saka, ka viņiem situācija varbūt ir pat vēl grūtāka. Tur diemžēl iedzīvotāju maksātspēja ir salīdzinoši vēl zemāka.”
Visas izmaksas nevar iekļaut pakalpojumu cenā
Turklāt, piemēram, Latvijas austrumu daļas ēdināšanas uzņēmumiem iepriekš daļa klientu bija no Krievijas un Baltkrievijas, bet tagad šo apmeklētāju gandrīz vairs nav. “Protams, to jūt. Arī vietējiem iedzīvotājiem maksātspēja ir kritusies.
Restorāniem nemaz nav iespējams iecenot visu izmaksu pieaugumu savu pakalpojumu cenā. Sanāk kaut ko kompensēt uz sava rēķina. Turklāt arī cilvēkiem ir mazāka maksātspēja.”
Krīzē jau 3,5 gadus
Kalniņš atturējās nosaukt laiku, kad situācija nozarē varētu kļūt ļoti slikta (piemēram, likvidētos daudz uzņēmumu un paliktu tikai ātrās ēdināšanas ķēdes, kas strādā ar saldētiem produktiem), ja valstī nesamazinās PVN nozarei.
Viņš teica: “Godīgi sakot, es varu teikt, ka viesmīlības nozare krīzē ir jau vismaz 3,5 gadus. Tas notika, jau iesākoties kovida pandēmijai, kad uzņēmumi bija aizvērti un nebija iespējams [samaksāt visus nodokļus].
Tāpat ir problēmas ar kredītu kvalitāti – bankas tagad ne īpaši labprāt finansē nozari. Jau kovida laikā tas bija jūtams,” viņš teica.
