84 gadus pēc notikušā atšķetināts bēdīgi slavenā Holokausta attēla noslēpums

Medijos un mācību grāmatās bieži figurē attēls no II pasaules kara laika, kas pazīstams ar kļūdaini piešķirtu nosaukumu "Pēdējais ebrejs Vinnicā". Šausminošajā fotogrāfijā redzams nacistu karavīrs, kurš pavērsis ieroci pret ebreju vīrieti, kurš uzvalkā nometies pie bedres, kas pilna ar līķiem.

Gadu desmitiem vairāki vēsturnieki nesekmīgi centās atklāt upura un vācu karavīra identitāti, taču nu, 84 gadus pēc notikušā, vācu vēsturniekam Jurgenam Mathausam izdevies salikt kopā visus "puzles gabaliņus" un notikumu atšķetināt.

Saskaņā ar viņa atklājumiem, kas publicēti prestižajā akadēmiskajā periodiskajā izdevumā "Zeitschrift für Geschichtswissenschaft", SS attēlā redzamo slaktiņu īstenoja 1941. gada 28. jūlija agrā pēcpusdienā, Berdičivas citadelē. Pilsēta atrodas 150 kilometrus uz dienvidrietumiem no Kijivas un tā gadsimtiem ilgi bija plaukstošs ebreju dzīves centrs.

Tajā laikā okupētajā teritorijā uzdarbojās mobilā nacistu "Einsatzgruppe C" komandas vienība, kas dažas dienas pirms Vācijas fīrera Ādolfa Hitlera ierašanās iesaistījās reģiona "attīrīšanas akcijā no ebrejiem un partizāniem". Viņu vidū bija arī angļu valodas un sporta skolotājs Jakobs Onnens, kurš dzimis 1906. gadā Vācijas ciematā Tihelvarfā netālu no Nīderlandes robežas.

Mateuss norāda, ka gadiem ilgi "rakņājās putekļainos arhīvos", kas ļāva viņam atklāt masu apšaudes datumu, vietu un tajā iesaistīto vienību. Kad viņš šos atklājumus publicēja Vācijas medijos, vēsturnieku uzrunāja kāds lasītājs, kas pauda aizdomas, ka šāvējs varētu būt viņa sievas tēvocis Jakobs Onnens.

Lai gan radinieki deviņdesmitajos gados bija iznīcinājuši viņa sūtītās vēstules no austrumu frontes, viņiem joprojām bija saglabājušies vīrieša attēli, kurus vēsturnieks analizēja ar mākslīgā intelekta palīdzību. “Mākslīgā intelekta eksperti man apgalvoja, ka šī vēsturiska fotogrāfija ar 98 vai 99,9% precizitāti liecina par sakritību," norāda Mateuss. “Mākslīgais intelekts noteikti nav brīnumlīdzeklis – šis ir viens no daudziem rīkiem [kas palīdz darbā ar vēstures datiem]. Cilvēciskais faktors joprojām ir galvenais.”

Šis atklājums, kopā ar iepriekšējiem pētījumu rezultātiem par kaujas vienību un notikuma vietu un laiku, radīja augstu ticamību, ka attēlā redzamais vīrietis, kas nonāvēja ebreju bija Onnens. 

Onnens pievienojās nacistu partijai pirms Hitlera nākšanas pie varas 1933. gadā. Viņš nāca no izglītotas ģimenes un jaunībā viņam patika “ceļot un mācīties valodas”. Kara laikā viņš tika izvietots frontes austrumos. “ Viens no grūtāk atbildāmajiem jautājumiem ir viņa motivācija, proti, kādēļ viņš šādi pozē un sevi attēlo šādā veidā. Manuprāt, tas tika darīts, lai atstātu iespaidu," pauž vēsturnieks.

Onnens nekad netika paaugstināts un krita kaujā 1943. gada augustā. “Dalība šādā slepkavībā [kā redzams attēlā] tajā laikā tika uzskatīta par pašsaprotamu un nedeva nekādus "bonusa punktus" šo vienību karavīriem,” norāda Mateuss.

Viņš pauda nožēlu, ka vēstules, ko Onnens sūtīja tuviniekiem no frontes, tika iznīcinātas, jo, viņaprāt, tās palīdzētu sniegt vērtīgu ieskatu viņa ideoloģijā. Taču viņš atzīmēja, ka radinieks, kurš nāca klajā par viņa iespējamo identitāti, vēstules bija lasījis pirms gadu desmitiem un raksturoja tās kā "banālas".

1941. gadā Bardičivā dzīvoja aptuveni 20 tūkstoši ebreju, bet 1944. gada sākumā, pēc nacistu ierašanās, pilsētā bija palikuši tikai 15. Lai gan nacisti ļoti detalizēti pierakstīja no Rietumeiropas uz nāvessodu koncentrācijas nometnēs deportēto vārdus, vairums austrumos nogalināto ebreju identitātes joprojām nav noskaidrotas.