Cik daudz gaidāmajā ziemā maksāsim par apkuri?

Tā, piemēram, Rīgā vēsturiski vienmēr bijis salīdzinoši zemāks siltuma tarifs nekā citviet Latvijā un pat Baltijā, jo lielākos siltumenerģijas ražotājus – abas termoelektrocentrāles – “darbina” dabas gāze. Taču Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā “uzspridzināja” arī globālo dabas gāzes tirgu, tādēļ situācija ir pamatīgi mainījusies.

SPRK apkopotā informācija liecina, ka Valmierā, Daugavpilī, Jelgavā, Cēsīs, Tukumā, Smiltenē, Iecavā un citur tarifi ir zemāki nekā Rīgā. Iemesls ir itin vienkāršs: tarifi ir zemāki, ja apkurei vairāk izmanto šķeldu vai citus atjaunīgos resursus. 

Atšķirībā no pagājušās vasaras un rudens, Eiropas dabasgāzes tirgū nav bažu par piegāžu nepārtrauktību, gatavojoties apkures sezonai, gāzes krātuves (arī Inčukalna PGK) pamazām pildās. Un šogad cenas ir pat vairākas reizes zemākas nekā aizvadītā gada “pīķī”. Tas ir atspoguļojies arī siltumenerģijas tarifos – salīdzinot ar pavasari, piemēram, Rīgā tie ir samazinājušies aptuveni divas reizes. 

Taču gan pērnā gada cenu šoks, gan joprojām augstā inflācija liek jau tagad uzdot jautājumu – cik daudz maksāsim par apkuri ziemā? Vai siltumenerģijas ražotāji, domājot par iedzīvotāju interesēm,  ir parūpējušies par pietiekami lēta kurināmā (gāzes, šķeldas, u.t.t.) piegādēm nākamajai sezonai?  Vai viņi ir izmantojuši šā brīža lētās gāzes cenas un vai varēs pateikt skaidru un stabilu tarifu visai apkures sezonai? 

"Manuprāt, siltuma ražotājiem un apsaimniekotājiem šobrīd būtu jābūt vai nu iepirktam kurināmajam, vai arī noslēgtiem līgumiem par tā piegādēm visai apkures sezonai. “Civinity” jau ir iepircis gāzi visai ziemai, tādēļ saviem klientiem, kuri nepieciešamo siltumu ražo paši ar dzīvojamā ēkā uzstādīto gāzes katlu cenu varam nofiksēt  un jau zinām apkures tarifu visai nākamajai apkures sezonai. Ja vien ziema nebūs ļoti barga, mūsu pārvaldīto ēku iedzīvotāji var rēķināties ar stabilu maksu par patērēto siltumu," pauž "Civinity" Dzīvojamo ēku apsaimniekošanas daļas vadītājs

Siltumapgādes uzņēmuma “Rīgas siltums” vadība pirms vairākām nedēļām intervijā aģentūrai LETA stāstīja, ka uzņēmums ir noslēdzis līgumus gan par gāzi, gan šķeldu un mērķis ir vismaz līdz gada beigām censties saglabāt esošo tarifu. Vai tas izdosies, cita starpā būs atkarīgs no cenas, par kādu “Rīgas siltumam” siltumenerģiju pārdos “Latvenergo”.

Bet Latvijas enerģētikas milzis pagaidām klusē, tā liekot bažīties galvaspilsētas iedzīvotājiem – šoziem būs lētāka apkure vai nebūs? Ņemot vērā faktu, ka gāzes cenas tagad kādu laiku jau ir zemas, nav saprotama šī vilcināšanās un skaidrība par to, kas tad mūs gaida nākamajā apkures sezonā. 

No vienas puses, it kā nebūtu par ko uztraukties, jo gāzes cenas ir samazinājušās vairākas reizes, arī šķeldas cenas ir zemākas nekā pagājušajā gadā. No otras puses - mūsu aplēses liecina, ka iedzīvotāji lētāka kurināmā ietekmi savos maciņos varētu arī nesajust. Ja atceramies, tad pagājušajā sezonā maksu par siltumu kaut kādās saprāta robežās noturēja dāsnie valsts atbalsta maksājumi. Šogad atbalsta vairs nebūs, bet siltumenerģijas gala cena patērētājiem, iespējams, varētu būt līdzīga tai, ko iedzīvotāji maksāja pērn. Skaidrs, ka tādu cenu kā līdz 2021.gadam tuvākajā nākotnē vairs nebūs, jo ir palielinājusies ne tikai gāzes cena, bet arī ražošanas izmaksas. Taču iedzīvotāji būtu pelnījuši savlaicīgi uzzināt un sagatavoties ziemas sezonai. 

It īpaši tādēļ, ka augstās būvmateriālu cenas un aizvien pieaugošās banku procentlikmes nerada stimulu strauji ķerties pie ēku siltināšanas. Ja ir jārēķina, kas ir izdevīgāk – samierināties ar lieliem apkures rēķiniem vai maksāt par renovāciju, tad visbiežāk uzvar apsvērums: ja maksājumi vēl ir “paceļami”, tad kādēļ gan maksāt papildus par uzlabojumiem? Un pagājušās ziemas rēķini šo pārliecību būtiski nav mainījuši, kaut arī teorētiski varētu gaidīt lielāku interesi par māju sakārtošanu un siltumenerģijas patēriņa samazināšanu. 

Jūs lasījāt publikācijas autora viedokli. Tas var nesakrist ar Jauns.lv redakcijas pozīciju.