Sveķupi atbrīvo zivju nārstam
Pasaules Dabas fonds veicis caurtekas pārbūvi uz Sveķupes Gaujas Nacionālā parka teritorijā, atjaunojot migrācijas ceļu zivīm un citām dzīvām radībām.
Sveķupe ir neliela upe, kas iztek no Raiskuma ezera un ietek Lenčupē, kura tālāk ieplūst Gaujā. Upe ir lielākoties dabiska, un tajā ir piemērotas dzīvotnes lašveidīgo zivju sugām. Pārbūvējot caurteku, augšpus tās atbrīvoti apmēram četri kilometri upes, kas iepriekš nebija pieejami migrējošajām zivīm.
Pārbūves laikā izņemta vecā betona caurule, kas bija ievietota apmēram 40 centimetru virs gultnes, tādējādi fragmentējot upi. Jaunā caurteka ir daudz lielāka un novietota gultnē tā, lai caur to varētu dabiski plūst upe. Jau pēc pāris dienām caurtekā bija ieskalojušās smiltis, izveidojot dabisku gultni. Jauno caurteku ziedoja uzņēmums "ViaCon", upju atbrīvošanu atbalsta arī minerālūdens zīmols "Mangaļi".
Latvijā ir apmēram 12 500 upju, uz kurām atrodas vairāk nekā 1300 šķēršļu – dažādi cilvēku radīti aizsprosti, un daudziem no tiem jau sen zudis jebkāds praktisks izmantojums. Šādu šķēršļu nojaukšana ir ātrākais, lētākais un efektīvākais veids, kā atjaunot upes un migrējošo zivju populācijas.
Tomēr vēl līdz galam neapzināta problēma ir nepareizi uzbūvētas caurtekas uz nelielām upēm un strautiem. Vietās, kur ceļš krustojas ar upi un ir uzbūvēta caurteka, var veidoties potenciāls šķērslis, kas nozīmē, ka reālais aizsprostu skaits varētu būt krietni lielāks.
Caurteka kļūst par šķērsli, ja ir nepareizi ievietota – piemēram, augstāk par gultni, kā bija Sveķupes gadījumā. Sausuma periodā izveidojas tāds kā ūdenskritums, kas nav pārvarams lielai daļai upes iemītnieku. Ja caurteka ir pārāk maza un novecojusi, palu laikā pastāv risks, ka straume var izskalot ceļu.
“Bieži vien, kad runājam par šķēršļiem uz upēm, mēs domājam tikai par lieliem aizsprostiem, jo ir skaidrs, ka tas ir nevēlams šķērslis. Tomēr mēs nevaram aizmirst, ka arī salīdzinoši neliels šķērslis, piemēram, nieka 30 centimetrus pacelta caurule, var būt izšķirošs pārbaudījums kādai zivij vai citam dzīvam organismam,” teic Magda Jentgena, Pasaules Dabas fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja.
Eiropas migrējošo zivju populācijas pēdējo 50 gadu laikā ir sarukušas par 93%, un Eiropas Savienība pieņēmusi Dabas atjaunošanas regulu, kas paredz atbrīvot vismaz 25 000 kilometru upju. Latvijā pirmais aizsprosts nojaukts tikai šovasar – uz Alūksnes upes.