Krāšņā mirikārija, kas apbur ar ziedu kupenām - ieaudzēt šo puķi dārzā ir diezgan viegli

Ziedēs visu vasaru

Mirikārija ziedēt sāk maija otrajā pusē un ar ziediem priecē visu vasaru, jo pumpuri plaukst pakāpeniski. Sākumā ziedi ir uz krūma apakšējiem zariem, un tikai vasaras beigās tie izplaukst uz augšējiem dzimumiem. Pēc noziedēšanas mirikārijai veidojas piramīdveida augļi. Tajos ir daudz sīku sēkliņu ar pūciņām, tāpēc, kad augļi pārsprāgst, mirikārija ir pūkaina.

Stādīšanai piemērots divgadīgs stāds. Stādi metra attālumā no citiem augiem.

Mirikārijai patīk gaiša, saulaina, no vēja pasargāta vieta, bet raugies, lai augu visu dienu nededzina svelmējoši saules stari. Pusēnā krūms labi attīstīties, bet ziedēs slikti un īsu laiku. Ziedētājai derēs auglīga un irdena augsne – dārza augsne vai ne pārāk smags smilšmāls, ko der ielabot ar kūdru. Augsnes reakcijai jābūt no neitrālas līdz vāji skābai. Dabā mirikārijas aug akmeņainā vai smilšainā zemē, tāpēc svarīgi, lai augsne labi laiž cauri ūdeni.

Skaisto ziedētāju stādi agri pavasarī vai oktobrī. Krūmam sagatavo stādāmo bedri pusmetru dziļumā un platumā. Tās dibenā noteikti izveido labu drenāžas slāni no ķieģeļu lauskām, keramzīta vai akmens šķembām. Virsū uzber nedaudz zemes un ielej spaini ūdens. Tikai tad, kad tas iesūcies augsnē, ievieto augu. Stāda dziļums ir jāsaglabā – sakņu kakliņam jābūt vienā līmenī ar zemi. Bedri piepildi ar atlikušo augsni, noblietē un bagātīgi aplej stādu. Uzreiz pēc apliešanas mulčē ar kūdru, lapu trūdzemi vai mizu mulču, lai pasargātu no nezālēm un pārlieku ātras mitruma iztvaikošanas.

Ko grib mirikārija?

* Lielo ziedētāju laisti tikai tad, kad lietus nav bijis vairāk nekā divas nedēļas. Vienam krūmam uzlej spaini ūdens. Mirikārija ir pietiekami sausumizturīga, tomēr ilgstošs mitruma trūkums var negatīvi ietekmēt ziedēšanu, savukārt pārliešana var veicināt ar sakņu puves attīstīšanos.

* Divas reizes gadā dod papildmēslojumu – šim nolūkam labi der specializētie viršaugu mēslojumi. Par piebarošanu var uzskatīt arī ikgadēju lapu trūdzemes vai kūdras apbēršanu ap krūmu, kas jāizdara līdz maija vidum. Vasarā pāris reižu krūmu var apliet ar satrūdējušu kūtsmēslu šķīdumu (1:10).

* Augot mirikārijas dzinumi sāk pārkoksnēties un pakāpeniski zaudē labo izskatu, tāpēc jau astoņus gadus vecs krūms izskatās pēc seniora. Lai krāšņais augs ilgāk saglabātu pievilcību, periodiski to apgriez – septembra sākumā vainagam piešķir akurātāku formu, bet pavasarī veic sanitāro apgriešanu, likvidējot visus sausos un pēc ziemas aplauztos zarus.

* Izvērstie krūma zari dažkārt cieš no stipra vēja un sniega. Lai tie nelūztu, jau laikus nodrošini balstus. Pirms ziemas labāk zarus sasiet kopā, jaunos dzinumus var pieliekt pie zemes un nofiksēt ar egļu zariem vai neaustu materiālu.

* Dažas mirikārijas sugas ir indīgas. Tas ļauj krūmam atgaiņāt kaitēkļus, bet arī citas auga varietātes reti piesaista kaitīgos kukaiņus. Mirikārijas gandrīz neslimo, tāpēc dārzkopjiem nesagādā galvassāpes.

Zināšanai

Mirikāriju ģintī ir zināmas desmit sugas. Latvijā labi aug Vācijas mirikārija (Myricaria germanica) un Daurijas mirikārija (Myricaria davurica), daudz retāk šeit sastopama lapsastes mirikārija (Myricaria alopecuroides).