“Valsts tiek atstāta bez jebkāda drošības spilvena!” Kulbergs kritizē JV politiku
Politiķis Andris Kulbergs (AS) kritizē Jaunās Vienotības (JV) ilgstošo finanšu politiku, norādot, ka valsts tiek atstāta bez jebkāda drošības spilvena, kas var apdraudēt Latvijas finanšu suverenitāti nākotnē.
Kulbergs uzsver, ka ilgstošā un bezatbildīgā JV tautsaimniecības politika balstās uz nepārtrauktu parāda palielināšanu, lai pārdalītu resursus, kas savukārt vairo valsts intervenci ekonomikā līdz pat 46% no IKP, palielina neproduktīvo valsts aparātu un moderno korupciju.
“Ja finanšu krīze skartu Latviju, tā būtu vismaz puse no Dižķibeles,” brīdina Kulbergs, norādot, ka Covid-19 krīze izmaksāja aptuveni 10% no IKP, bet nākamā krīze varētu prasīt 20% aizņēmumu papildinājumu no IKP, palielinot kumulatīvo parādu līdz 73% no IKP.
Kulbergs kritizē arī investīciju sadalījumu, norādot, ka lielākā daļa līdzekļu tiek novirzīta Eiropas Savienības fondu pārdalē betonā un sadārdzinātos IT projektos, nevis inovācijās un ražošanā, kas palielinātu eksportu un valsts ienākumus.
Politiķis uzsver, ka atbildīgs budžeta plānošanas princips prasa salāgot izdevumus ar ienākumiem un aizņemties tikai kritiskā vajadzībā, vienlaikus investējot aizņemtos līdzekļus tā, lai tie radītu papildus ienākumus valstij. Kulbergs piedāvā, ka turpmākajos trīs gados budžeta izdevumi jāmazina par aptuveni 600 miljoniem eiro gadā, vienlaikus nodrošinot, ka aizņemtā nauda kalpo kā instruments, kas rada papildus 100–200 miljonus eiro ik gadu.
Kulbergs brīdina, ka, turpinot pašreizējo politiku, 2028. gadā valsts drošības spilvens varētu sarukt līdz vien 3,4 procentpunktiem, pārkāpjot 60% parāda robežu un pakļaujot Latviju starptautisku finanšu institūciju ietekmei.
