Ieraudzīji svešo? Ziņo!
Lai pievērstu lielāku uzmanību bīstamajām invazīvajām sugām mūsu florā un faunā, Eiropas Komisijas vides un klimata programmas LIFE projekta LatViaNature ietvaros Latvijā patlaban norisinās akcija ”Ķeram svešos Latvijas dabā!”.
Ar šiem “svešajiem” – bīstamajām invazīvajām sugām, kas apdraud Latvijas dabas daudzveidību – ikviens var iepazīties Invazīvo sugu pārvaldnieka mājaslapā www.invazivs.lv: fotogrāfijās un aprakstos par to, kā augs izskatās, kā izplatās un kāda ir tā ietekme uz mājiniekiem. Invazīvo sugu pārvaldniekā apkopota arī informācija par 50 plašāk, mazāk plaši vai pat vēl Latvijā neievazātām, tomēr potenciāli mums bīstamām invazīvajām sugām, kuras jau manītas kaimiņvalstīs.
Taču kampaņa “Ķeram svešos!” akcentē vēl kādu aktivitāti – aicina visus dabā gājējus, ieraugot augu vai dzīvnieku, kas šķiet atbilstīgs invazīvās sugas aprakstam –
*to nofotografēt;
* atvērt Dabas aizsardzības pārvaldes vietni www.invazivs.lv;
*aizpildīt īsu anketu, “svešā” atrašanās vietu atzīmējot arī kartē;
*nosūtīt informāciju!
Dabas aizsardzības pārvaldes projekta LatViaNature Invazīvo sugu nodaļas vadītāja Santa Rutkovska skaidro, kāpēc cilvēku iesaiste invazīvo sugu novērojumos ir ļoti svarīga. Mūsu Ministru kabineta noteikumos, kas izstrādāti jau 2008. gadā, pagaidām par vienīgo invazīvo augu sugu Latvijā apstiprināts tikai Sosnovska latvānis, tālab vienīgi tam nacionālā regulējuma ietvaros veikts gan izvērtējums, lai noteiktu, ar kādiem līdzekļiem vislabāk pret sugas izplatību cīnīties, gan norādīts, kam tas jānodrošina. Par pārējām sugām, kas, strauji izplatoties un agresīvi vairojoties, var nomākt vietējās sugas, apdraudēt ekosistēmas un pat kaitēt cilvēku veselībai, šāda normatīvā sakārtojuma nav. Bet sugu, kam ir pierādīta negatīva ietekme, mums ir daudz. Tāpēc ikviens šāds ziņojums tiek tverts kā nozīmīga vienība kopīgajā datu bāzē, ko izmanto invazīvo sugu ierobežošanas pasākumu plānošanā.
Katru iesniegto ziņojumu pārbauda zinātnieki un eksperti, kuri ikdienā strādā Dabas aizsardzības pārvaldē, Daugavpils Universitātē, Latvijas Hidroekoloģijas institūtā un citur. “Dabas aizsardzība balstās zinātnē, datos un savstarpējā sadarbībā, tāpēc cīņā pret invazīvajām sugām vajadzīga katra cilvēka palīdzība un pilsoniskā iesaiste,” uzsver Santa Rutkovska.
