Bez kritalām mežs būtu pusmiris
Par 2023. gada dzīvotni Latvijas Dabas fonds izvēlējies kritalu – zemē guļošs, atmiris koks ir viens no nozīmīgākajiem dabiska meža elementiem, kam ir neaizstājama loma dzīvības daudzveidībā.
Fonda eksperts Jānis Ķuze skaidro, ka mežā un dabā kopumā nav nekā lieka – tas, ko cilvēki dažkārt uzskata par nevajadzīgu, traucējošu vai neestētisku, patiesībā ir neaizstājams dzīvības avots.
Mājvieta simtiem sugu
Ar kritalām saistīti vairāki simti – gandrīz katra ceturtā mežā dzīvojošā suga. Atmirušo koksni izmanto sēnes, gļotsēnes, ķērpji, sūnas, gliemeži, kukaiņi, kritala tiem ir gan dzīves, gan barošanās vieta. Arī putniem un zīdītājiem kritalas sniedz iespēju paslēpties, atrast barību vai izaudzināt mazuļus. Dabiskā vecā mežā kritalas ir bioloģiski daudzveidīga, veselīga un ilgtspējīga meža rādītājs.
Kad koks ir nogāzies un koksne sastopas ar kukaiņiem, augsnes sēņu sporām un baktērijām, notiek tās sadalīšanās, kas kritalas dzīvē ir svarīgākais process. Pirmajos kritalas gados uz tās vēl saglabājas atmiņas no dzīves laikiem – uz dzīviem kokiem augošas sūnas un ķērpji, bet pamazām vietā nāk sugas, kas pielāgojušās dzīvei tieši uz atmirušas koksnes. Viens kritis koks savas sadalīšanās laikā nodrošina vairāku citai citu nomainošu sugu sabiedrību eksistenci.
Nav drauds dzīviem kokiem
Kritalās kāpurus meklē dzeņi, mitrumā un ēnā gulošas kritalas patiks sūnām un gliemežiem, bet citas kukaiņu sugas apmetīsies tieši uz saulainās vietās guļošām kritalām. Tāpat kritalas tīk ķirzakām un vardēm – tās sauļojas siltajā un sausajā kritalas daļā, bet paslēpjas zem tās, kur ir vēss un mitrs.
Bieži uzskatīts, ka kukaiņi, kas mājo uz kritalām, var kaitēt dzīvajiem kokiem, tāpēc kritalas no meža jāaizvāc. Taču kukaiņi, kas apdzīvo kritalas, dzīvos kokus neapdraud, jo uz tām un dzīviem kokiem mājo dažādas sugas. Izņēmums ir tikai gadījumi, kad mežā pēc lielām vētrām ir daudz svaigu kritalu ar mizu – uz tādām var vēl mājot mizgraužu sugas. Tomēr, kad mizas vairs nav, arī mizgrauži no kritalām pazūd.
Tilts meža iemītniekiem
Kritalas ir arī meža tilti un pārejas – mitrākā vietā vai nogāzušās pār grāvi tās palīdz pārvietoties gan sīkajiem zīdītājiem, gan plēsējiem, gan kukaiņiem, arī aktīvās atpūtas cienītājiem, kas dodas pārgājienos pa mežu.
Lielākas kritalas noder plēsīgajiem putniem par medību novērošanas punktiem, vilki, lūši un lāči tās izmanto par slēptuvēm. Sēnes un kukaiņi pamazām veicina kritalu noārdīšanos, līdz tās satrup pavisam un trūdošā koksne iesaistās vielu apritē mežā un palīdz iesakņoties un ieaugt jaunajiem kociņiem
Kritalas sadalīšanās notiek vairākus gadu desmitus, un katrā posmā, mainoties koksnes struktūrai, mainās arī to apdzīvojošās sugas. Tāpēc svarīgi, lai mežā atmirusī koksne būtu pieejama dažādās vietās un pēc iespējas dažādāka – gan nesen krituši koki un vidēji sadalījušās kritalas, gan pilnībā satrupējušas, kas gandrīz saplūdušas ar zemi.
