Lai novāktu pat 6 kilogramus ražas. Kā izaudzēt ražīgas un saldas krūmmellenes?

Latvijā iederīgas šķirnes

Ļoti svarīgi ir iegādāties Latvijas apstākļiem piemērotas krūmmelleņu šķirnes. Vislabāk tās pirkt no audzētājiem, kuri jau pārliecinājušies par katras šķirnes īpašībām un neliegs padomu. “Ideāli, ja stādus iegādājas audzētavās sava dārza apkaimē, jo tie būs pieraduši pie šīs teritorijas laikapstākļiem,” iesaka Ilze Strazda. Vēl viens padoms – neizvēlēties Ziemeļamerikas vēlās šķirnes, jo praksē novērots, ka pie mums tām ogas nenogatavojas.

Kaut gan daudzējādā ziņā dārza mellenes ir līdzīgas meža mellenēm, tas tomēr ir kultūraugs, kuram nepieciešama cilvēka palīdzība. Ļoti svarīgs priekšnoteikums ir krūmu retināšana un sauso zaru izgriešana. Labāka raža veidojas arī tad, ja mellenes apciemo bites, kamenes un citi kukaiņi un notiek svešappute, tāpēc tie, kuri krūmmellenes audzē segtās platībās, ziedēšanas laikā iegādājas apputeksnētājas kamenes vai tuvumā novieto bišu stropus.

Augsne un stādīšana

Krūmmellenes labi jutīsies augsnē, kas līdzinās tai, kādā aug meža mellenes, taču stādīšanai jāizvēlas nevis mežs, bet sausa, saulaina, no vēja pasargāta vieta. Augsnei jābūt trūcīgai un skābai (pH 4,5–4,8), trekna zeme krūmmellenēm nepatīk. Stādīšanai jāizrok ap pusmetru platu un ap 30 cm dziļu bedri, stāds jāievieto dažus centimetrus dziļāk, nekā audzis līdz šim. Ja stāda vairākus krūmiņus, tie jāizvieto vismaz metra attālumā cits no cita, jo augot tie pletīsies plašumā augs augstumā. Vasaras otrajā pusē jaunajiem dzinumiem jānolauž galotnes, lai veicinātu zarošanos, jo no tā atkarīga raža – ogas veidojas uz iepriekšējā gada sānu dzinumiem.

Lai vēl nenogatavojušās ogas nenoknābātu putni, starp krūmiem jānovieto putnubiedēklis vai pat jāizmanto vairākas putnu aizbiedēšanas metodes vienlaikus (troksnis, kustīgi, plīvojoši objekti u. tml.). “Mēs Abullāčos no rītiem izliekam gāzes lielgabalus, kas rada troksni, bet esam novērojuši, ka iedarbīgi ir arī vanaga ēnas biedēkļi,” pieredzē dalās Ilze Strazda. Pats augs jāsargā no meža dzīvniekiem, kuriem patīk mieloties ar jaunajām lapiņām, tāpēc stādījumus ieteicams nožogot. Ja dārzs atrodas ūdenstilpes tuvumā, nāksies cīnīties arī ar ūdensžurkām, kas mēdz pabojāt krūmu saknes. Krūmmelleņu saknes garšo arī maijvaboļu kāpuriem. Tie no augsnes jāizlasa, pārstādot jaunos stādus, bet vecākiem krūmiem kāpuri nekaitē.  

Mēslošana

Stādot augsni var ielabot, pievienojot meža augiem piemērotu kūdras substrātu. Pavasarī jāmēslo ar slāpekli saturošu mēslojumu un, ja sauss, jālaista, taču nedrīkst pārlaistīt. Var izmantot arī meža augiem piemērotu ķīmisko vai bioloģisko mēslojumu. Jāseko, vai lapas vasarā nemetas dzeltenīgi sarkanas – tas var liecināt par slāpekļa trūkumu, kas ir izplatīta problēma krūmmelleņu stādījumos. Ja tā, augsni papildus paskābina, taču vienlaikus jāuzmanās, lai augus ar slāpekli nepārbarotu. Dzirdēts, ka skābināšanai izmanto arī kefīru vai paniņas. Tā var darīt, bet, protams, ja krūmu ir daudz, šī metode izmaksās visai dārgi, turklāt nav tik iedarbīga kā speciālais mēslojums, vērtē Abullāču saimniece.

Rudenī krūmmellenes var pārstādīt. Tas ir arī laiks, kad tās atkal jāmēslo. Šim nolūkam var izmantot gan skābo mežaugu kūdru, gan atbilstīgu komplekso mēslojumu, piemēram, amonija sulfātu. Laistīšana rudenī augu labāk pasargās no sala ziemā, taču jau atkal jāatgādina – pārlaistīt nedrīkst! Papildu aizsardzību ziemā nodrošinās arī mulčēšana, vislabāk ar skābo kūdru, taču vietās, kur ziemās netrūkst sniega, speciāla ieziemošana krūmmellenēm nav nepieciešama. Bīstams ir kailsals, kā arī salnas pavasarī – tās var nokost lapiņas un bojāt ziedu pumpurus, tā ietekmējot ražu. Tas ir vēl viens iemesls parūpēties par pilnvērtīgu mēslojumu jau vasarā un rudenī, lai krūms būtu spēcīgāks un izturīgāks.