ANP prognoze: vēlēšanās Nīderlandē uzvarējuši centristi
Nīderlandē trešdien notikušajās parlamenta vēlēšanās uzvarējusi centristu partija "Demokrāti 66" (D66), piektdien prognozē Nīderlandes ziņu aģentūra ANP.
Kā norāda aģentūra, tās aplēses liecina, ka Gērta Vildersa labēji populistiskā Brīvības partija (PVV) vairs nevar apsteigt D66.
Ja ANP prognozes apstiprināsies, jaunās valdības veidošana tiks uzticēta D66, un tās līderis Robs Jetens, visticamāk, kļūs par nākamo Nīderlandes premjerministru.
ANP prognozes pārpublicējuši daudzi citi Nīderlandes mediji, arī raidorganizācija NOS.
Vēl nav saskaitītas balsis tikai vienā vēlēšanu iecirknī un ārvalstīs dzīvojošo Nīderlandes vēlētāju balsis, kas nosūtītas pa pastu. Pagaidām D66 apsteidz PVV ar 15 155 balsīm un parlamentā ieguvusi 26 vietas, ziņo ANP.
Hāgā jau tiek skaitītas balsis, kas saņemtas pa pastu, taču rezultāti tiks paziņoti ne agrāk kā pirmdienas vakarā.
Vēsturiski emigranti lielākoties balso par centriskajām un kreisajām partijām. Iepriekšējās vēlēšanās 2023. gadā D66 apsteidza PVV ar gandrīz 3000 balsīm, kas bija nodotas pa pastu.
Paredzēts, ka otrdien augstākā līmeņa politiķi pulcēsies parlamentā, lai izraudzītos "izlūku", kas apklaušinās partijas, lai noskaidrotu, kas ar ko ir gatavs sadarboties. "Izlūku" izraugās tās partijas līderis, kas vēlēšanās saņēmusi visvairāk balsu, un šī partija uzņemas vadību grūtajā koalīcijas veidošanas procesā, kas Nīderlandē parasti ilgst vairākus mēnešus.
Līdz jaunās valdības izveidošanai premjerministra amatā paliks Diks Shofs. Viņš šodien izteicās, ka Ziemassvētkos, visticamāk, joprojām būs premjerministrs.
Visas partijas ir noraidījušas sadarbību ar Vildersu, kas sagrāva iepriekšējo koalīciju ar PVV izstāšanos.
Ja oficiālie rezultāti sakritīs ar prognozēm un D66 tiks apstiprināta par uzvarētāju, Jetenam būs jāveido līdzīgi domājošu partiju koalīcija ar vismaz 76 vietām parlamentā, kurā pavisam ir 150 vietas. Ticamākais scenārijs ir veidot lielo koalīciju ar centriski labējo partiju Kristīgais Demokrātiskais aicinājums (CDA), kas varētu būt izcīnījusi 18 vietas, liberāli konservatīvo Tautas partiju brīvībai un demokrātijai (VVD), kas var cerēt uz 22 vietām, un Darba partiju un "Zaļo kreiso" aliansi ("PvdA-GroenLinks"), kas varētu būt ieguvusi 20 mandātus.
Taču nav skaidrs, vai VVD un "PvdA-GroenLinks" piekritīs sadarboties.
VVD līdere Dilana Ješilgeza pirms vēlēšanām izteicās, ka koalīcija ar "PvdA-GroenLinks" nedarbosies un viņa vēlas centriski labēju koalīciju.
"PvdA-GroenLinks" pirmdien ievēlēs jaunu līderi pēc līdzšinējā vadītāja Fransa Timmermansa atkāpšanās neilgi pēc vēlēšanām. Jauns līderis varētu atvieglot sadarbību ar VVD, jo Timmermansam ir sarežģītas attiecības ar Ješilgeza.
Lai gan Vildersa pārstāvētā PVV šajās vēlēšanās piedzīvoja atbalsta samazināšanos, citas galēji labējās partijas pieredzējušas atbalsta kāpumu.
Nacionālistu partija Demokrātijas forums (FvD), kas vēlas izstāties no Šengenas zonas, saņēmusi divreiz vairāk balsu nekā iepriekšējās vēlēšanās un parlamentā izcīnījusi septiņas vietas. Vilderss ir izslēdzis iespēju sadarboties ar šo partiju, jo uzskata to par pārāk ekstrēmu. Savukārt galēji labējā partija JA21 ir palielinājusi savu deputātu skaitu no vienas vietas līdz deviņām.
