Zemgales upes cieš no piesārņojuma un aizsprostiem
Tikai 8% upju Zemgalē ir labā ekoloģiskā kvalitātē, secinājuši Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) eksperti. Runa ir par Lielupes upju baseinu Latvijas centrālajā daļā.
Upju ekoloģiskā kvalitāte vērtēta, ņemot vērā fizikāli ķīmisko, bioloģisko, hidromorfoloģisko kvalitāti. LVĢMC eksperti kopā ar partneriem apsekojuši un kartējuši Auces upi. Secināts, ka upei ir slikta hidromorfoloģiskā kvalitāte, visā garumā novērojami dažādu veidu aizsprosti.
Gan bebri, gan cilvēki
Auce ietilpst Lielupes upju baseinā, un nozīmīgākie izaicinājumi ir ietekme no senāk veiktajiem hidromorfoloģiskajiem pārveidojumiem – upes taisnošanas, uzpludināšanas, kas ir mainījuši dabisko režīmu, kā arī barības vielu ieplūde – slāpekļa un fosfora savienojumi.
Upes tecējumu ierobežo bebru būvētie aizsprosti, tomēr roku pielicis arī cilvēks, veidojot akmeņu krāvumus, kas ierobežo plūduma nepārtrauktību.
“Auce ir viena no četrām upēm, kuras ir apsekotas jeb nokartētas visā to garumā, identificējot cilvēku radītos pārveidojumus, kas pasliktina upes hidromorfoloģisko kvalitāti. Visā upes garumā novērojami arī hidromorfoloģieskie pārveidojumi – taisnošana, mazo HES aizsprosti un arī cilvēku veidoti akmeņu krāvumi,” skaidro LVĢMC un projekta "GoodWater IP" eksperte Linda Fībiga.
Plāni nākotnei
Lai situāciju mainītu, tiks sagatavots prioritāri īstenojamo pasākumu saraksts, kas palīdzēs uzlabot Auces ekoloģisko stāvokli. Vairākos upes posmos plānots izlīdzināt akmeņu krāvumus, dažviet pārtīrīt gultni dabai draudzīgā veidā.
Papildus analizēti arī barības vielu ieplūdes avoti daudzos upes posmos un pietekās. Augštecē ir paaugstināta kopējā slāpekļa koncentrācija, lejtecē – gan slāpekļa, gan fosfora koncentrācija.
Nākotnē tiks ieviesti barības vielu ieplūdes samazinošie pasākumi piemērotākajās vietās, kur tas dos vislielāko efektu. To panāks, izbūvējot jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas Nākotnes ciemā, lauksaimniecības teritorijās ieviešot zaļās infrastruktūras risinājumus, piemēram, buferjoslas un mitrājus.
Nēģu vietā stagari
Uz upes kvalitāti norāda arī tajā sastopamās zivis. Jo lielāka cilvēka ietekme, jo mazāk būs pavīķu, strauta nēģu un citu ekoloģiski jutīgu jeb dzīves vides ziņā kaprīzu sugu, bet vairāk deviņadatu stagaru, raudu un citu maz izvēlīgu zivju.
Institūta BIOR speciālists Kaspars Abersons norāda, ka visvairāk ekoloģiski jutīgu un vidēji jutīgu sugu zivju ir Auces vidustecē, bet vissliktākā situācija ir iztaisnotajos posmos augštecē virs Īles un lejtecē lejpus Nākotnes.
Vides organizācijas 2020. gadā sāka kopīgu projektu "Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdens stāvokļa sasniegšanai". To īsteno ar Eiropas Savienības vides un klimata programmas "Life" un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu.
