Telpu rota = mājdzīvnieku inde

Kas ir “drošie” augi?

Pasaulē eksistē ap 700 augu, kas satur suņiem un kaķiem bīstamas toksiskas vielas. Un, lai gan ir augi ar zemu toksicitātes līmeni (kas tāpat var izraisīt negatīvus simptomus, piemēram, zarnu trakta darbības traucējumus), veterinārārsti uzsver, ka nav tāda formulējuma “drošie augi”. Informācijas apjoms pieaug ar katru dienu, un, piemēram, kādreiz par drošām uzskatītās gardēnijas tagad tiek atzītas par toksiskām. Tas nozīmē, ka ir jābūt modriem un pret visiem augiem ir jāizturas ar veselīgu skepsi.

Mājdzīvniekiem indīgākie augi

Dīfenbahija ir viens no tiem dekoratīvajiem augiem, ar kuriem saindējoties kaķa mūža ilgums var saīsināties momentāni, un, pat ja iznākums nebūs letāls, ārstēšanās var ilgt vairākas nedēļas un mēnešus. Toksiskās vielas ir gan lapās, gan dzinumos un stumbrā, un, nedaudz pakošļājot, rodas simptomi – siekalošanās un čūlas, kam var sekot caureja un koordinācijas traucējumi.

Alokāzijas var kairināt un dedzināt muti, lūpas un mēli kaķiem un suņiem, kā arī izraisīt vemšanu.

Kaņepes īpaši suņiem ietekmē neiroloģisko sistēmu, simptomi ir nekoordinētība, trīce, krampji, elpošanas problēmas un pat koma.

Liliju toksiskie mehānismi vēl nav skaidri, bet tieši garziedu liliju sula kaķiem var izraisīt vemšanu un īpašos gadījumos nodarīt neatgriezenisku kaitējumu – izraisīt nieru mazspēju (kas var nozīmēt letālu iznākumu). Pietiek ar to, ka kaķis ir nolaizījis ķepas, kas notrieptas ar liliju putekšņiem uz galda.

Efejai toksiskas ir lapas, un tās suņiem un kaķiem izraisa mutes un kuņģa kairinājumu, vemšanu un caureju.

Lai gan toksicitātes līmenis tiek uzskatīts par vieglu un mērenu, visiem filodendru saimes augiem sastāvā ir oksalāta kristāli, kas dedzina suņu un kaķu muti, tādējādi izraisot mēles pietūkumu, pārmērīgu siekalošanos, vemšanu un apgrūtinot rīšanu.

Hiacintes ir toksiskas gan suņiem, gan kaķiem un izraiza trīci, vemšanu un caureju (kam dažkārt klātesoša ir arī asiņošana). Vainojami ir alkaloīdi, kas ir visā augā un jo īpaši sīpolos.

Ģerānija ir skaists telpu un āra augs, bet tās sastāvā esošais geraniols un linalols var izraisīt kaķiem un suņiem dermatītu, vemšanu un anoreksiju.

Dažas gumijas koku šķirnes (īpaši Indijas) kaķiem un suņiem samazina apetīti, izraisa vemšanu un caureju, dermatītu un mutes kairinājumu.

Aroīdu sugas augam, ko mēdz dēvēt par bultiņu augu, sastāvā ir kalcija oksalāti, kas mājdzīvniekiem dedzina muti un izraisa vemšanu.

Norīti skaistie amariļļa ziedi kaķiem un suņiem izraisa kuņģa sāpes, trīci, caureju un vemšanu.

Alveja, kas ir medicīnisks augs cilvēkiem, uz mājdzīvniekiem iedarbojas toksiski. Uzņemot alvejas sulu, dzīvniekiem zūd apetīte (rodas arī vemšana, caureja, muskuļu trīce, izmainās urīna krāsa), kas var nozīmēt letātu iznākumu.

Mūžzaļās īves satur ārkārtīgi toksiskus toksīnus. Pirmie saindēšanās simptomi ir muskuļu trīce, kas suņiem var izraisīt arī krampjus un novest līdz sirds mazspējai.

Par Ziemassvētku zvaigzni dēvētais dekoratīvais augs puansetija nav nāvējošs, taču tā sula rada barības vada problēmas, izraisa mutes kairinājumu, vemšanu un caureju.

Tulpēm un narcisēm indīgā daļa ir sīpols, kas izraisa vēdera sāpes, vemšanu un var radīt neatgriezeniskus aknu un sirdsdarbības bojājumus.

Lantānas lapotne ir indīga ne tikai suņiem un kaķiem, bet arī citiem mājdzīvniekiem un pat mājlopiem. Lapās esošie pentacikliskie triterpenoīdi izraisa apgrūtinātu elpošanu, vājumu un pat aknu mazspēju.

Dracēna ir viens no kaitīgākajiem augiem, kas izraisa gremošanas traucējumus gan kaķiem, gan suņiem. Kaķiem paplašinās acu zīlītes.

Krizantēmu ziedos un lapās ir bīstami toksīni, saindēšanās izpausmes ir koordinācijas traucējumi, vemšana, caureja, dermatīts un pārmērīga siekalošanās.

Klīvija ir līdzīga amarillim, tās sastāvā esošie alkaloīdi suņiem un kaķiem var izraisīt vemšanu un caureju, aritmiju, pazemināt asinsspiedienu.

Kalādija satur vemšanu izraisošos, muti kairinošos alkaloīdus.

Begonijas ziedi un lapas satur bīstamus toksīnus, kas dzīvniekiem izraisa apdegumus, pastiprina siekalu izdalīšanos, tādējādi radot rīšanas problēmas.

Arī cilvēku uzturā lietojamie augi var būt bīstami mājdzīvniekiem. Piemēram, tomāti paši nav kaitīgi, taču tā stumbrs un lapas mājdzīvniekiem rada vēdera problēmas; vīnogas un to atvasinājumi (piemēram, rozīnes) izraisa neatgriezeniskus nieru bojājumus; sīpoli, ķiploki, loki un maurloki mājdzīvniekiem liek zaudēt apetīti, izraisa caureju, maina urīna krāsu, to dēļ dzīvnieki var pat nomirt (bīstami ir ne tikai tīrā veidā, bet arī ēdienu sastāvā); suņiem īpaši bīstami ir makadamijas rieksti, kas izraisa hipertermiju un trīci; vēl toksiskas ir rabarberu lapas, avokado un valrieksti.

Vai un kā var apturēt dzīvniekus no augu ēšanas?

Problēmas mēdz rasties, ne tikai augus graužot vai ēdot, reizēm pietiek arī ar putekšņiem, kas nonākuši uz ķepām un spalvām, kas mazgājoties tiek nolaizīti. Ja suņi un kaķi jāatvaira no augu ēšanas un graušanas, var izmantot speciālus šim nolūkam paredzētus aerosolus, taču tie var būt kairinoši, bet visbiežāk – pat neiedarboties. Tā kā augu graušana lielākoties liecina, ka dzīvniekam ir garlaicīgi un nekā cita graušanai pievilcīga viņiem nav, labākā metode būtu trenēšana – pietiekama stimulācija visas dienas garumā un nodrošināšana ar citiem graušanai piemērotiem objektiem.

Ko darīt, ja notikusi saindēšanās?

Simptomi, kas kaķiem un suņiem rodas pēc toksisku augu vai pārtikas ēšanas, ir atkarīgi no augos sastopamā toksīna, mājdzīvnieka vecuma, veselības stāvokļa un apēstā daudzuma. Klasiskie simptomi ir ietekme uz nervu sistēmu – uzbudinājums vai trīce – un zarnu trakta kairinājums – caureja vai vemšana. Ja ir notikusi saindēšanās vai ir tikai aizdomas par to, nekavējoties jādodas uz veterināro klīniku. Tā kā pretinde eksistē tikai filmās, ārsti spēs palīdzēt ar atbalstošo terapiju – intravenoziem šķīdumiem šoka novēršanai, ventilatoru elpošanas atbalstam un anestēziju krampju kontrolei. Ja tas ir iespējams, toksīnu izvadīšanai izraisīs vemšanu vai kuņģa skalošanu.

Vidējie izdevumi, ar kuriem jārēķinās, ārstējot saindēšanos, caureju un citas slimības veterinārajās klīnikās, atkarībā no dzīvnieka un saindēšanās pakāpes var sasniegt vairākus simtus euro. Šādās situācijās līdzīgi kā cilvēkam var noderēt apdrošināšana. If mājdzīvnieku apdrošināšanas polise, sākot no 6 EUR mēnesī, pēkšņas un neparedzētas slimības gadījumā atlīdzinās mīluļa ārstēšanās izdevumus, medikamentu iegādi līdz 1000 eiro.

Speciālista viedoklis

Elīna Kaņka, LLU Veterinārmedicīnas fakultātes lektore, LLU Veterinārās klīnikas veterinārārste

Kaķi labprāt grauž augus, tāpēc saindēšanās biežāk būs tieši viņiem. Indīgāko augu vidū ir lilijas, alveja, visas sīpolpuķes (narcises, hiacintes, tulpes), acālijas, amarillis, eiforbijas, dracēna. Vienkāršākais būtu šos augus novietot dzīvniekiem nepieejamā vietā, uz paaugstinājuma vai telpā, kur dzīvnieku iekšā nelaiž.

Tomēr, ja notikusi saindēšanās, pirmām kārtām, sazinoties ar veterināro klīniku, jānoskaidro aktivētās ogles deva, kas jāiedod dzīvniekam. Nav nepieciešams dzīvnieku speciāli barot – ir labāk, ja dzīvnieks izvemj auga daļas. Ja augs ir apēsts pirmajās četrās, veterinārajā klīnikā varēs izraisīt vemšanu vai smagākos gadījumos veikt kuņģa skalošanu. Nav nepieciešams mēģināt apturēt caureju. Ja novēro smagākus slimības simptomus – dzīvnieka trīcēšanu, stipru siekalošanos, lēkmes, samaņas traucējumus, bezspēku –, nekavējoties jāvēršas veterinārajā klīnikā. Prognoze ir labāka, ja dzīvnieks jau pirmajās stundās tiek nogādāts klīnikā. Sekas ir atkarīgas no apēstā apjoma – jo lielāka deva, jo prognoze ir sliktāka, dzīvnieks var pat nomirt. Bet vieglas saindēšanās gadījumā biežāk novēro gremošanas trakta traucējumus – siekalošanos, vemšanu, caureju.