Kā rīkoties, ja ir pārliecība, ka kaimiņiene indē manu dārzu...
foto: Shutterstock
Noderīgi ikdienā

Kā rīkoties, ja ir pārliecība, ka kaimiņiene indē manu dārzu...

Sniedze Smilga

"Likums un Taisnība"

"Kopju savu mazdārziņu, taču dzīvi gandē kaimiņiene. Nekad nevaru nolasīt ērkšķogas, jo katru gadu kaimiņiene krūmu aplej ar indi. Viņa sūkstījās, ka šogad no Krievijas nav atvesta inde, bet vēlāk priecājās, ka tomēr nopirkusi. Un pēc tam mans veselīgais, zaļojošais ērkšķogu krūms, kas aug pie žoga, vienā dienā kļuva brūns. Es un dažas citas sievietes dārzos barojam bezsaimnieka kaķus. Kaimiņienei kaķi nepatīk, un nesen divi kaķi pazuda. Pieļaujam, ka kaimiņiene izlika saindētu barību. Kaimiņiene uz mani katru reizi bļauj, apvaino ne par ko. Kad viņa ir atnākusi, man ir nepatīkami uzturēties savā dārzā. Ko darīt?" jautā žurnāla "Likums un Taisnība" lasītāja rīdziniece Antoņina.

Ar savu sāpi dalās patīkama, akurāta un labestīga kundze cienījamos gados, kura no pašvaldības nomā dārziņu Ķīšezera krastā, pie Jaunciema gatves.

Policija sola pārrunas

Rīgas Pašvaldības policijas galvenais speciālists sabiedrisko attiecību jautājumos Toms Sadovskis skaidro, ka arī par šķietami nelieliem pārkāpumiem ir vērts ziņot pašvaldības un Valsts policijai vairāku iemeslu dēļ.

Iespējams, ka policijai pārkāpēju izdosies notvert pārkāpuma izdarīšanas brīdī. Ja arī ne, policija zinās, kurās vietās biežāk notiek pārkāpumi, un pievērsīs tām vairāk uzmanības, biežāk tur patrulēs.

Policija veiks pārrunas ar kaimiņieni, viņai šāda uzmanība nebūs patīkama, un varbūt tas atturēs no turpmākiem pārkāpumiem.

Ko vēl var darīt?

Var nopirkt portatīvās novērošanas kameras, kuras darbojas ar baterijām vai akumulatoru. Antoņina var palūgt kādam jaunākam radiniekam pie viņas dārza mājiņas uzstādīt tādu ierīci. Rudenī ērkšķogu krūmu var pārstādīt citā vietā, kur kaimiņiene netiek klāt.

Dārzus lietošanā Rīgas domes Īpašuma departaments piešķir uz vienu gadu. Departamentā iesaka Antoņinai kopā ar vairākiem citiem dārzu lietotājiem uzrakstīt iesniegumu un lūgt šai kaimiņienei nākamajā gadā vairs nepagarināt nomas līgumu, jo viņa pārkāpj dārza lietošanas noteikumus.

Līgumā ir rakstīts, ka nedrīkst bojāt augsnes virskārtu, aizaudzēt dārzu ar nezālēm, arī traucēt apkārtējos, tātad nedrīkst bļaustīties, lamāties un apvainot kaimiņus. Krūma apliešanu ar indi būs grūtāk pierādīt.

Neticami, bet reāli gadījumi

Toms Sadovskis uzver, ka policija pievērš uzmanību arī šķietami neticamiem gadījumiem. Piemēram, Daugavpils policijai zvanījis kāds kungs un šausmās kliedzis, ka viņam uzbrūk bebrs. Kungs bija iereibis, taču, aizbraucot uz notikuma vietu, izrādījās, ka patiešām bebrs ir uzbrucis cilvēkam.

Cits neticams gadījums notika Krievijā. Kāds vīrs cienījamos gados sūdzējies policijai, ka puikas met akmeņus un izsit viņa dzīvokļa logus. Dzīvoklis atrodas piecpadsmitajā stāvā, tāpēc zvana saņēmēji neizdomāja neko labāku un piezvanīja neatliekamās palīdzības dienestam, kas senioru aizveda uz psihiatrisko slimnīcu...

Kungs izrādījās pilnīgi vesels. Taču tieši virs viņa, sešpadsmitajā stāvā, gan dzīvoja psihiski slima sieviete, kurai šķita, ka kaimiņš uz viņas dzīvokli raida kaitīgu starojumu. Tāpēc viņa atriebās – iesēja striķī hanteli un izdauzīja logus.

Kad no zoodārza vai kādas audzētavas izbēg eksotiskie dzīvnieki, arī tad policija un citi dienesti saņem zvanus, kas vairāk atgādina halucinācijas. Piemēram, Latvijā kāda kundze, no rīta pamodusies, savā dārzā ieraudzīja kamieli. Zvanījusi draudzenei, kura uzmanīgi apvaicājusies, vai ar veselību viss ir kārtībā. Vēlāk izrādījās, ka kamielis pieder kādam privātīpašniekam un patiešām izmucis. Tāpēc arī šķietami neticamie gadījumi tiek pārbaudīti.