Smaržīgā vijolīte: kā to audzēt dārzā, un kādas ir populārākās šķirnes

Smaržīgās vijolītes (Viola odorata) Eiropas dārzos aug kopš senseniem laikiem. Tās labi jūtas viegli noēnotā vietā, pusēnā, kur tās neskar tieši saules stari un nemoka karstums.

Pusdienlaika sauli vijolītes pacieš, taču tikai tad, ja zeme ir pietiekami mitra. Vienmērīgs mitrums, mālaina, barības vielām gana bagātīga augsne ir galvenie nosacījumi, lai vijolītes krāšņi ziedētu. Ja ir šādi apstākļi, vijolītes ir izturīgas pret kaitēkļiem un slimībām, bet, ja augsne ir par sausu un vieta  par siltu, tad nereti uzmetas tīklērces. Diemžēl vijolītes garšo gliemežiem.

Vijolītes var ieaudzēt gan no sēklām, gan dalot stādus; pēdējais variants ir vienkāršāks. Pēc iestādīšanas jāpievērš uzmanība laistīšanai, lai augsne būtu pietiekami un vienmērīgi mitra.

Šķirnes ar krāsainiem ziediem

Liela daļa iecienīto šķirņu ir radītas jau 19. gadsimtā, piemēram, bagātīgi ziedošā ‘Koenigin Charlotte’ un ‘Baronne Alice de Rothschild’; abām ir tumši violeti ziedi. Taču gadu gaitā selekcionāri ir radījuši jaunas šķirnes, un pēdējā laikā strauji pieaudzis pieprasījums pēc vijolītēm ar citu krāsu ziediņiem.

● ‘Sulphurea’ – ļoti neparasta, ar aprikožu dzelteniem ziediem un liegu smaržu, zied līdz maija beigām

● ‘Alice Witter’ – ar violetu vidiņu un baltām malām, zied līdz pat jūnijam

● ‘Coeur d’Alsace’ – ar rozā ziediņiem, zied līdz maija vidum

● ‘Albiflora’ – ar gandrīz baltiem ziediņiem, zied līdz jūnija vidum