foto: Uldis Rusmanis
Slavenā padomju laiku bezalkoholiskā kokteiļa "Rūjas veldze" neparastais radīšanas stāsts. Kas tajā samaisīts?
“Rūjas veldzi” pasniedz lielās sulas krūzēs.
Garšīgi
2021. gada 17. aprīlis, 08:04

Slavenā padomju laiku bezalkoholiskā kokteiļa "Rūjas veldze" neparastais radīšanas stāsts. Kas tajā samaisīts?

Elmārs Barkāns

Jauns.lv

Pēdējā Padomju Savienības divdesmitgadē – 20. gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados – Latvijā populārs bija atspirdzinošais dzēriens “Rūjas veldze”, ko nevarēja nopirkt veikalos, bet gatavoja tikai ēdnīcās un restorānos vai mājās, lai uz mielasta galda to pasniegtu lielās sulas krūkās. Saimnieces un pavāri jauca aukstu kafiju ar ābolu sulu, kas derēja gan kā slāpes veldzējošs padzēriens bērniem, gan kā uzdzeramais stiprajam alkoholam. To lielīja gan atturībnieki, gan šņabja mīļotāji! Diemžēl gadu laikā “Rūjas veldzes” slava un popularitāte ir pabalējusi.

Pēc valsts neatkarības atgūšanas Latvijas izsmalcināto gan bezalkoholisko, gan grādīgo dzērienu mīļotājiem bija simtreiz vairāk iespēju palutināt savas garšas kārpiņas gan ar vēl nebijušu kokteiļu sastāvdaļām, gan dažādām dzirām no visas plašās pasaules, kas padomju laika cilvēkam pat sapņos nerādījās, un mūsu pašu vienkāršās receptes tika aizmirstas. Tostarp arī izslavētā “Rūjas veldze”.

Pētot leģendāro Rūjienas salātu izcelsmi un meklējot to oriģinālo recepti, Jauns.lv atklāja, ka pirms pusgadsimta Ziemeļvidzemes pavāri bija radījuši vēl vienu tās puses “virtuves brīnumu” un savas meistarības un izdomas vizītkarti – atspirdzinošo kokteili “Rūjas veldze”, kurš pirms pusgadsimta bija iekarojis visu Latviju; tas bija visu tolaik sevi cienošo ēdnīcu un restorānu ēdienkartē.

“Rūjas veldzi” septiņdesmito gadu sākumā savās lappusēs slavēja laikraksti – no Kurzemes līdz Latgalei. Saldus “Padomju Zeme” 1971. gada 16. martā raksta, ka firmas dzēriens “Rūjas veldze” izpelnījies patērētāju labās atsauksmes. Bet pēc gada - 1972. gada 14. martā Rīgas rajona “Darba Balss” jau raksta, ka “Rūjas veldzes” pagatavošana ir Rīgas kooperatīvās profesionāli tehniskās skolas audzēkņu programmā. Bet tā paša gada 8. jūnijā Krāslavas “Zarja Kommuņizma” vēsta, ka “Rūjas veldze” bija vietējā sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu pavāru semināra-konkursa favorīte.

Dzēriena popularitāte nepazuda arī turpmākajos gados. Laikā, kad Valmieras šņabīša mīļotāji tolaik slavenajā Valmieras restorānā “Gauja” ar “Rūjas veldzes” malku “neitralizēja” degvīna sūrumu (par to liecina kāds ieraksts restorāna kādreizējo apmeklētāju nostalģisko atmiņu sarunu forumā: ““Rūjas veldze” ar aukstu šņabīti...!”), Alūksnes kafejnīcā “Cepurīte” notika bezalkoholisko dzērienu un kokteiļu vakars, kurā arī degvīna pretinieki tika aicināti baudīt “Rūjas veldzi”. PSRS pretalkohola kampaņas “pilnbriedā” - 1985. gada 30. jūlijā -  Alūksnes avīze “Oktobra Karogs” informēja, ka bezalkoholiskā vakara apmeklētājus īpaši patīkami pārsteidzis ābolu sulas un kafijas kokteilis “Rūjas veldze”.

Rūjienas novada kultūras un tūrisma centra vadītāja Guna Ķibere Jauns.lv pastāstīja, ka, pēc visa spriežot, “Rūjas veldzes” recepte apstiprināta Valmieras puses pavāru kvalifikācijas eksāmenā 1969. gadā. To viņai pastāstījusi dzēriena autores Valmieras restorāna “Gauja” šefpavāres Rūtas Bušmanes māsa Guna Ābele, kura joprojām dzīvo Valmierā.

Guna Ābele zina teikt, ka “Rūjas veldzes” recepti izveidojusi viņas māsa Rūta Bušmane, kura restorānā “Gauja” strādāja par šefpavāri. Šo dzērienu un vēl piecus ēdienus viņa gatavoja savam kvalifikācijas eksāmenam, pēc kura viņai piešķīra Nopelniem bagāto pārtikas darbinieka nosaukumu.

Vēlāk recepte tika visādi mainīta, un ābolu sulas vietā izmantoja citas sulas, piemēram, dzērveņu vai bērzu sulu. Bet oriģinālā, oficiāli apstiprinātā, dzēriena “Rūjas veldze” receptūra ir gaužām vienkārša, bet tai pašā laikā arī neparasta: 

“Viens litrs atdzesēta kafija un viens litrs ābolu sulas. Pagatavošana: katlā ielej vienu litru ūdeni, uzvāra, pieber sešas ēdamkarotes malto kafiju. Tad ļauj, lai labi ievelkas un atdziest. Uzmanīgi nolej, nostādina kafijas biezumus. Pagatavo dzērienu, ievērojot proporcijas, puse ābolu sula un puse atdzesēta kafija. Pasniedz lielās sulas krūzēs, kā atspirdzinošu dzērienu viesībās un ikdienā”.

foto: periodika.lv
Latvijas komjauniešu centrālā avīze “Padomju Jaunatne” 1970. gadā liela “Rūjas veldzi”.

Par “Rūjas veldzes” triumfa sākumu un startu uz visas Latvijas mielastu galdiem vēsta 1970. gada 25. marta laikraksts “Padomju Jaunatne”: “Rūta Bušmane ir šefpavāre restorānā “Gauja”. Tikko žūrijas komisijas vērtējumā tika sacīti atzinīgi vārdi par atspirdzinošo dzērienu “Rūjas veldze”. Viņa šādā republikas konkursā piedalījās pirmo reizi. Kaut gan darba stāžs Rūtai krietni liels - deviņi gadi (tie visi pēc kulinārijas skolas beigšanas nostrādāti Valmierā), konkursā esot aizgūts ne viens vien kolēģu amata “noslēpums””.