Kā atkopt mauriņu pēc ziemas, lai tas skaisti sazaļotu
Ik pavasari, tiklīdz ir nokusis sniegs un iesilis gaiss, vajag aprūpēt mauriņu – tikai tā tas skaisti zaļos.
Dari tā
● Kad mauriņš apžuvis, ir laiks to nogrābt, bet dari to ļoti uzmanīgi, vieglām kustībām, lai neizrautu zāles saknes. Tā nogrābsi pērnās lapas, veco zāli. Tikai tad, kad mauriņš ir kārtīgi izžuvis, ņem talkā metāla grābekli un ar spēku vēlreiz nogrāb mauriņu, īpaši pievēršoties sūnu izgrābšanai.
● Tā kā ziemā augsne zem mauriņa mēdz sablīvēties, pēc kārtīgas nogrābšanas ir nepieciešama aerācija, piemēram, sadurstīšana ar dakšām. Efektīvāk būs, ja dakšas augsnē dursi slīpi un ik reizi nedaudz pacelsi augsni uz augšu.
● Ja zālienā saaugusi sūna, ir palielināts augsnes skābums. Pavasarī gan augsnes neitralizēšana nav tik efektīva kā rudenī, bet savu labumu dod, tāpēc ņem dolomīta miltus vai tīrus koksnes pelnus un bagātīgi izkaisi vietās, kur aug sūna (200 g uz kvadrātmetru). Dari to pirms lietus vai apkaisītās vietas labi salaisti, lai augsne sasūcas ar skābumu neitralizējošām vielām.
● Skaists mauriņš bez nezālēm ir daudzu sapnis, tāpēc ar tām sāc cīnīties jau agrā pavasarī. Ņem talkā speciālo mauriņa nezāļu nīdēšanas instrumentu vai šauru lāpstiņu ar asu galu un izņem no zāliena katru nezāli ar visu sakni.
● Ja zāle vietām ir izsalusi (tā visbiežāk notiek kailsalā) vai zem sniega gaismas un skābekļa trūkuma dēļ gājusi bojā, vai arī izsutusi zem pārlieku lielas sablīvēta sniega kārtas, kailajās vietās mauriņā zāle neataugs – tā jāpārsēj. Lai mauriņš augot būtu vienmērīgs un skaists, sēj tādu zāli, kas jau aug zālienā, vai vismaz līdzīgu.
● Nepārcenties ar pļaušanu – pirmajā reizē saīsini zāli tikai par trešdaļu; tā mauriņš bagātīgi sakuplos. Ja nopļausi pārāk īsu, zāles vienīgais mērķis būs tikai stiepties garākai. Pēc pļaušanas mauriņu labi salaisti, bet tā, lai neveidotos peļķes.
Ar ko mēslot mauriņu pavasarī?
Lai mauriņš būtu sulīgi zaļš un veselīgs, pavasarī tas jāmēslo ar slāpekli. Vispiemērotākie ir kompleksie mēslojumi, kuros bez slāpekļa ir arī kālijs, fosfors un dažādi mikroelementi.
Mauriņu vislabāk mēslot pēc pirmās pļaušanas, kad laiks ir apmācies, lai vērtīgais mēslojums neiztvaikotu gaisā. Mēslošanai var izmantot gan sauso, gan šķidro mēslojumu; sausais vairāk jāsalaista. Ideāli, ja izdodas zālienu samēslot pirms lietus, bet, ja lietus nav gaidāms, pēc mēslošanas mauriņš bagātīgi jāsalaista, lai augsne būtu mitra vismaz 7 cm dziļumā.
Iesaka Māris Narvils, dārzkopības speciālists:
“Ja mauriņā ir izveidojušās peļķes, atceries, ka ūdens stāvēšanu uz mauriņa nedrīkst pieļaut – tas ir jānovada! Roc pavisam mazus grāvīšus, atlokot velēnu. Kad kļūs sausāks, grāvīšus uzmanīgi aizbērsi un velēnu atliksi atpakaļ.
Agrā pavasarī pa mauriņu bez vajadzības nevajadzētu staigāt, jo tā virskārta ir salīdzinoši mīksta. Izvairies braukt pa mauriņu ar automašīnu – riepu sliedes tajā var atstāt paliekošus nospiedumus.
Kad laiks ir sauss, mauriņš nav mitrs un zeme vairs nav sasalusi, vari pielīdzināt kurmja rakumus.
Mēslo mauriņu tikai tad, kad gaisa temperatūra dienā ir +10–15 grādu, jo tikai šādā temperatūrā augi mēslojumu spēs uzsūkt un kvalitatīvi izmantot.”