Igaunijā pašvaldību vēlēšanās pārmaiņas lielajās pilsētās - Tartu uzvar “Tēvzeme”, Narvā triumfē Staļņuhina saraksts
Svētdien Igaunijā notikušajās pašvaldību vēlēšanās būtiskas pārmaiņas pieredzējušas divas no valsts lielākajām pilsētām — Tartu un Narva, liecina Igaunijas Centrālās vēlēšanu komisijas publiskotie rezultāti.
Valsts otrajā lielākajā pilsētā Tartu ar nelielu pārsvaru uzvarējusi nacionālkonservatīvā partija “Tēvzeme”, iegūstot 16 no 49 mandātiem pilsētas domē un par vienu mandātu apsteidzot līdzšinējo līderi — Reformu partiju, kas Tartu pie varas bija daudzus gadus.
Sociāldemokrātiskā partija vēlēšanās ieguva astoņus mandātus, Centra partija – četrus, bet “Igaunija 200” un Konservatīvā tautas partija (EKRE) – pa trim mandātiem katra.
Līdzšinējais Tartu mērs Urmass Klāss (Reformu partija), kurš pašvaldību vadījis kopš 2014. gada, saņēma 5486 balsis, savukārt “Tēvzemes” kandidātu Tenisu Lukasu atbalstīja 4362 vēlētāji.
Vēlētāju aktivitāte Tartu sasniedza 59,4%.
Tikmēr Igaunijas trešajā lielākajā pilsētā Narvā, kur aptuveni 90% iedzīvotāju ir krievvalodīgi, uzvaru guvusi vēlēšanu apvienība “Mihaila Staļņuhina Tautas saraksts”, iegūstot 12 no 31 deputāta mandāta.
Otrajā vietā ar desmit mandātiem ierindojusies Centra partija, savukārt bijušās mēres Katri Raikas vadītais “Katri saraksts” saņēma piecus mandātus. Jaunpienācēji – apvienība “Plāns B + Narvas pilsētas pulss” – ieguva četrus mandātus un pirmo reizi pārstāvēs pilsētas domi.
Vēlētāju aktivitāte Narvā bija 51,9%.
Staļņuhins, kurš 2021. gadā kandidēja no Centra partijas, no tās tika izslēgts 2022. gadā pēc tam, kad valdības locekļus nodēvēja par “fašistiem” reaģējot uz padomju pieminekļu nojaukšanu Narvā. Viņš iepriekš bijis arī Narvas pilsētas sapulces priekšsēdētājs (2002–2011) un kļuva par mēru pēc Raikas gāšanas 2023. gadā. Šajās vēlēšanās viņš saņēma 1458 balsis.
Savukārt Katri Raiku atbalstīja 927 vēlētāji. Viņa bija Narvas mēre kopš 2020. gada nogales, tika atcelta no amata 2023. gada septembrī, bet atgriezās vadītājas amatā 2024. gada decembrī.
Jauni ierobežojumi vēlētājiem
Šīs vēlēšanas Igaunijā notika ar jauniem noteikumiem — no 2025. gada pašvaldību vēlēšanās vairs nevar balsot trešo valstu pilsoņi, tostarp Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi. Balsstiesības saglabātas Igaunijas pilsoņiem, nepilsoņiem un pastāvīgajiem Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotājiem. Tāpat šīs ir pēdējās pašvaldību vēlēšanas, kurās varēja balsot Igaunijas nepilsoņi.
