Bebri ziemā neguļ un pārtiek no “konserviem”

Ir dzirdēts, ka bebri, gāžot kokus, mēdz nelaimīgā kārtā nosisties. Slīteres nacionālā parka zoologs Vilnis Skuja teic: “Negadījumi darbā mēdz būt, bet tikai šad tad. Automātiskajās kamerās nofilmētajos video redzams, ka, līdzko sāk krakšķēt, bebrs mūk prom. Reti, bet gadās, ka viņš izvēlas nepareizo virzienu vai neievēro drošības tehniku, bet tie tad ir gēni, kas no populācijas tiek izņemti – darbojas izlase.”

Vasarā bebri ēd zāli un citus lakstaugus, bet ziemai sagatavo konservus. Septembrī viņi sāk gāzt kokus, grauž mizu, savelk ūdenī savas mājvietas priekšā zarus. Migā ir divas telpas – guļvieta un ēdamistaba. Bebri ziemā neguļ un iet ārā baroties ar savāktajiem zariem. “Ja ir labs laiks, bebrs var arī tupēt ārā, it kā sēž ūdenī, bet patiesībā uz zaru kaudzes, un ķepiņās tur zariņu. Plaukstas ir līdzīgas mūsējām, viņš zariņu virpina kā flautu, kamēr noēd visu mizu,” stāsta Skuja.

Bebri dod priekšroku apsei, kārkliem, blīgznai, retāk bērzam. Tā tāsi nespēj sagremot pat celulozi pārstrādājošās baktērijas bebra gremošanas traktā, bērzam šie grauzēji ēd kambiju un lūksni. Ja bebrs bijis slinks un, nākot pavasarim, beidzas konservi, tas aiz bada var grauzt arī priedes mizu un eglītes, esot redzētas vecas priedes ar izgrauztiem caurumiem.

Bīstamākais bebriem ziemā ir atkusnis – ja pēkšņi ceļas ūdens līmenis un priekšā mājvietas izejai ir ledus vāks, bebrs noslīkst. Tāpat risks ir, ja ziemā beidzas zari – ejot meklēt barību, var novaktēt vilki.

Bebru zobiem nav nekādas līdzības ar zobu pastas reklāmā iztēloto. Tie ir oranži, ārpusē ir cietā emalja. Iekšpusē ir dentīns baltā krāsā, tas ir mīkstāks un dilst ātrāk. Zobi visu laiku aug un, bebram graužot, pašuzasinās. “No bebra ir noskatīti zāģi no divējādas cietības metāla, kas nav visu laiku jātrin,” teic Skuja. Tāpat cilvēku pasaulē ziemeļniekiem raksturīgākie dzeltenīgie zobi nemaz neesot sliktāki, bet gan ar stiprāku emalju.

Kas ir Meža Zinis

Atver acis! Dodies ārā! Dodies dabā un mežā! Skaties, kas tur notiek. Meklē interesanto un neparasto, liecības, kā dzīvo mežu redzamie un neredzamie iemītnieki un kādas ir viņu darbības sekas.

Fotografē, filmē, apraksti redzēto un sūti mums – jauns@jauns.lv  Ja būs nepieciešams, Jauns.lv piesaistītie speciālisti komentēs jūsu dabas foto un video atradumus. Kopā veidosim Jauno Meža Enciklopēdiju