Zāles pļāvēja uzmests akmens izsit automašīnai lukturi un stiklu
Cēsniece Janīna (vārds mainīts) sociālajos tīklos publicējusi savu bēdu stāstu, ka zāles pļāvējs apskādējis viņas auto: „Šodien Cēsīs ar trimmeri tika pļauta zāle gar manu „Volvo”, kā rezultātā (visticamākais ar akmentiņiem, kas lidoja no pļaujmašīnas) mašīnai tika bojāts loga stikls (šobrīd tas ir uz izbiršanas robežas), izsists miglas lukturis un visai mašīnas priekšai ir bojāta krāsa”.
„Protams, man ir apdrošināšana, tiek komunicēts ar Cēsu domi, bet rodas jautājums tam, kas pļāva šo zāli gar manas mašīnas priekšu. Vai tiešām, ja tu redzi, ka tiek izsists stikls vai lukturis, ir jāturpina pļaut, lai sabojātu visu mašīnas priekšu un izsistu vēl kaut ko? Ceru, ka šis gadījums liks padomāt, ka varbūt nākamreiz jābūt uzmanīgākam, un cienīt citu mantu. Tagad man jātērē savs laiks un enerģija, lai nokārtotu apdrošināšanu un visu salabotu,” turpina Janīna.
Cēsu novada domes komunikācijas speciālists Aleksandrs Abramovs žurnālam „Likums un Taisnība” teica: „Janīna nav melojusi. Pilsēta tur – Saules ielā - tik tiešām pļāva zāli un mēs savu vainu nenoliedzam. Zeme, kur pļāvām zāli nepieder pilsētai, bet gan dzīvokļu kooperatīvam. Tomēr pilsēta palīdz apkopt šo teritoriju, lai Cēsis būtu sakoptas. Pļāvējs nepamanīja akmeni, ar kuru tika sasists auto. Esam izrunājušies ar automašīnas īpašnieci un saziņā ar apdrošinātājiem apmaksāsim remontu pēc tam, kad viņa atnesīs tāmi no autoservisa”.
Te jāpiebilst, ka gan dabas sargi, gan biologi uzsver, ka, pļaujot zālienus, nevajadzētu visu nolīdzināt līdz ar zemi, bet gan atstāt zāli apmēram četru centimetru garumā, lai pasaudzētu ne tikai augu valsti, bet arī saglabātu dzīvotni kukaiņiem. Tomēr tas ir tikai labais ieteikums, bet ne prasība. Pļāvējs pilsētā zāli pēc būtības var nopļaut līdz ar zemi, un šādi viņš var arī nepamanīt tur „ieslēpušos” akmeni un to „uzmest gaisā”.
Pašvaldības saistošie noteikumi tikai nosaka līdz kādam garumam drīkst atstāt zāli publiskajās teritorijās (pagalmos, ielu malās), lai pāraugusī zāle nebojātu pilsētas izskatu un ainavu. Atkarībā no pašvaldības un teritorijas tas pārsvarā ir noteikts 5-20 centimetrus.
„Likums un Taisnība” aptaujāja vairākas pašvaldības, vai tajos ir noteikts, cik gara zāle būtu jāatstāj pēc pļaušanas. Nevienā tas nebija noteikts.
Ķekavas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Eva Onzule: „Ķekavas novada teritorijas kopšanas noteikumi paredz to, ka zāles garums pilsētās un ciematu teritorijās nedrīkst pārsniegt 20 centimetrus, kas nozīmē, ka zālājam ir jābūt īsākam par 20 cm, bet noteikumos nav atrunāts, cik tam precīzi ir jābūt - 5 cm vai 10 cm”.
Daugavpils domes sabiedrisko attiecību speciāliste Nataļja Ivanova: „Saskaņā ar Daugavpils Komunālās saimniecības pārvaldes vides inženiera sniegto informāciju, nekādi normatīvie akti neregulē minimālo zāles garumu pilsētas teritorijā”.
Jelgavas domes komunikācijas un mediju attiecību galvenā speciāliste Līga Klismeta: „Zāles pļaušanu nosaka pašvaldības saistošie noteikumi “Jelgavas pilsētas administratīvās teritorijas labiekārtošana un inženierbūvju uzturēšana” un zāles garums nedrīkst pārsniegt 15 centimetrus. Cita regulējuma nav”.
„Liepājas namu apsaimniekotāja” pārstāve Ieva Puka Jauns.lv pastāstīja, kāda prakse ir vēju pilsētā – cik garu zāli pēc pļaušanas atstāj tur: „Mūsu pilsētā zālienu uzturēšana un kopšana notiek pamatojoties uz Liepājas saistošiem noteikumiem Nr.34 „Par teritorijas kopšanu un būvju uzturēšanu”. Tajos ir noteikts maksimālais augstums, bet zemākā robeža gan nav noteikta. Zāliena vai zālāja pļaušana nozīmē zāles regulāru pļaušanu, nepieļaujot zāles vidējo garumu virs 15 cm. Savukārt nožogotās teritorijās – nepieļaujot zāles vidējo garumu virs 40 cm.
Aptaujājot darbu veicējus, nopļauta zāliena augstums parasti ir ap trīs līdz nedaudz zem četriem centimetriem. Tomēr vēlamo zāles augstumu daudzdzīvokļu mājās visbiežāk nosaka iedzīvotāju izvēle - labāk lētāk un līdz ar to retāk, un tātad pēc iespējas īsāku zālienu. Rezultātu mazākās privātās teritorijās varētu ietekmēt arī pļaujmašīnu tehniskās iespējas.
Svarīga ir arī darba veicēja profesionalitāte un pieredze. Ja teritorija kopta jau vairākus gadus pēc kārtas, iespējams novērtēt velēnas blīvumu, zemes tipu, zāliena kvalitāti, vai saulaina, vai ēnaina vieta un tad, nenodarot pāri zālienam un neļaujot tam arī pāraugt, var izvēlēties zāliena pļaušanas vēlamo augstumu un biežumu. Iespējams, šāds regulējums varētu būt atrunāts kādu uzņēmumu un organizāciju iekšējos nolikumos vai apstiprinātajās kārtībās, bet man tāds nav zināms”.
Policijas hronika liecina, ka zāles pļaušanas laikā transportlīdzekļi no „uzmestajiem” akmeņiem cieš ik sezonu. Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Madara Šeršņova portālam liepajniekiem.lv skaidrojusi: ”Šādos gadījumos, kad nav notikusi tīša mantas bojāšana, kriminālprocess netiek uzsākts. Taču ir labi, ka notikušais ir fiksēts. Cietušais var vērsties pie strādnieka darba devēja un lūgt kompensēt zaudējumus”. Gadījumā, ja strādnieku priekšnieks vai pļāvējs atsakās no sarunām par kompensāciju, policijas pārstāve ieteica: ”Ja uzņēmums šādai norunai nepiekrīt, cietušajam ir visas tiesības vērsties tiesā ar civilprasību”.
