Ikvienam dārzā jāuzmanās no kādas skaistas puķes
Izrādās, ādu var apdedzināt ne tikai ar latvāņiem. Jūrmalniece Liena Blumberga piepelnās, sakopjot dārzus, un negaidīti apdedzinājusi roku ar skaistu puķi – diktamni.
“Jūlija sākumā pēc visiem karstuma viļņiem kopu dārzu vecai sievietei – vienkārši ravēju. Nākamajā dienā roka izskatījās drusku saskrāpēta, tā kā ar zālītēm sagriezta. Otrajā dienā sāka dedzināt un piepampt – izveidojās čūlas. Roka bija tā kā sagurusi, bet nebija tā, ka jādzer zāles,” stāsta Liena.
Patīkama smarža
Sākumā viņa domāja, ka tas no saules, bet draudzene pastāstījusi, ka interneta forumā rakstīts par puķi diktamni. “Apskatījos internetā, un tiešām tā bija tā pati puķe, kuru ravēju,” teic Liena. Šis dekoratīvais augs ir ziemciete, daudzgadīgs, ar ļoti patīkamu smaržu.
Viņa to arī smaržojusi, un labi, ka neapdedzināja elpceļus. Liena atceras, ka jau pērn viņai uz rokas bijis plankums divu eiro monētas lielumā, bet nesapratusi, no kura dārza un auga, un ātri izārstējusies.
“Man tagad cieta tikai viena roka, tā, ar kuru vairāk strādāju. Smērēju Bepanthen smēri, bet pie dermatologa neaizgāju, ātri sadzija. Nav vairs saskarsmes ar augu, un reakcija apstājas, tas nav dziļš apdegums. Kad sadzija, iegāju vēl pirtī un uzliku skrubi,” stāsta jūrmalniece, kurai atlabšana ilga trīs nedēļas. Kundze, kuras dārzā aug diktamne, tagad vēlas to iznīcināt, viņa nezinājusi, ka šis augs ir tik bīstams.
Līdzīga pieredze
Lienai Facebook atsaukušies vēl divi cietušie. “Es cietu no šīs puķes vairāk nekā desmit gadus katru vasaru. Ir bijis pat viss ķermenis čūlās, un nevajag nemaz saskari ar šo puķi – pietiek ieelpot smaržu. Dārzā diktamne bija goda vietā, un tad gan dabūju trūkties – tagad viss ķermenis vienās rētās,” raksta kāda sieviete.
Ja nav karsts laiks, diktamni vēl varot aiztikt, līdzīgi latvāņiem briesmu darbus tā sastrādā saulainā laikā, jo satur fotodinamiski aktīvas vielas. Ārsti uzskatīja, ka cietusī bijusi saskarē ar latvāņiem, pārējiem ģimenē šī puķe nekādu redzamu ļaunumu dīvainā kārtā nenodarīja. “Savu pāridarītāju atklāju tikai nesen. Mans dēls izraka, iesaiņojām plastmasā un izmetām. Tagad pieskatu, lai neaug kāda atvase, jo ir ļoti dzīvīga.”
Līdzīga pieredze izklāstīta arī otrā vēstulē. Vasarās bieži visiem ģimenes locekļiem parādījušies nelieli čūlaini apdegumi, bet nevarējuši saprast, no kā. Tā kā bieži visi pavada laiku dārzā, secinājuši, ka tam jābūt augam, kas kā latvānis karstā un saulainā laikā izdala apdedzinošu vielu.
“Lai gan mani vecāki aizraujas ar dārzniecību, arī viņi nezināja par šādu auga īpašību! Cik atceros, tad man šis apdegums nogāja tikai nākamajā vasarā! Sākumā nogāja čūla, tad sadzija āda, un pagāja laiks, kamēr nogāja krevele (viss brūnais pleķis). Bet nekādas pēdas neatstāja! Jāpiebilst, ka mans apdegums bija daudz mazāks nekā jums,” teikts vēstulē.
Mozus degošais krūms no Bībeles
Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors, bijušais Nacionālā botāniskā dārza direktors Andrejs Svilāns Kas Jauns Avīzei stāsta, ka diktamne (Dictamnus albus) ir sastopama Dienvideiropā, Ziemeļāfrikā un plašos Āzijas reģionos, savu popularitāti iemantojusi gan ar dekoratīvajiem ziediem un lapām, gan ceru ilgmūžību un it īpaši ar kristīgo etnobotāniku.
Diktamne izdala ēteriskās eļļas, kuras, pašam augam nekaitējot, varot pat uzliesmot, ja bezvējainā, karstā, saulainā laikā tam tuvina aizdegtu sērkociņu vai šķiltavu liesmu.
“Šī līdzība ar Vecajā derībā aprakstīto leģendu par Mozus degošo krūmu arī palīdzējusi diktamnei kļūt par iecienītu augu krāšņumdārzos, neraugoties uz to, ka tās pašas izoprēnu saturošās gaisīgās ēteriskās eļļas var izraisīt alerģisku reakciju. To kairinošā iedarbība, līdzīgi kā bēdīgi slavenajam Sosnovska latvānim, vairāk izpaužas kombinācijā ar saules starojumu,” brīdina Svilāns.
Jāuzmanās arī ar rūtu
Vieglos gadījumos reakcija aprobežojas ar niezi un ādas apsārtumu, smagākos var rasties pat ūdeņainas čūlas. Pirmajā gadījumā skartās ķermeņa daļas jāmazgā ar ūdeni un ziepēm, otrajā jārīkojas kā ar otrās pakāpes apdegumiem un jāvēršas pie ārsta.
Jutīgākiem cilvēkiem ādas kairinājumus var izraisīt arī diktamnes attāla radiniece – dārzos bieži audzētā smaržīgā rūta (Ruta graveolens). Diktamnei zināmas vairākas šķirnes ar tumšākiem purpura un baltiem ziediem, vietām Sibīrijā diktamnes lapas izmantojot pat zāļu tējām. Saknes lieto tautas medicīnā ādas un urīnizvadceļu slimību ārstēšanai, matu sakņu stiprināšanai un organisma vispārējai attīrīšanai. Grūtniecēm, ar krūti barojošām mātēm un cilvēkiem ar pastiprinātu alerģisku reakciju labāk gan izvēlēties citus ārstniecības līdzekļus.
Svarīgi zināt
Izvēloties diktamni vai smaržīgo rūtu stādīt savā dārzā, ieteicams ievērot vairākus priekšnoteikumus.
* Diktamne vai rūta jāstāda tuvāk dobes vidum, bet nekādā ziņā ne celiņa malā, kur tai nejauši var pieskarties bērni vai mājdzīvnieki.
* Dobes ravēšanu vislabāk veikt vēsā un mitrā dienā, kad ēteriskās eļļas izdalās ļoti maz.
* Ravējot uzvilkt pirkstaiņus, garās bikses un apģērba augšdaļu ar garām piedurknēm.
Diktamne Vecajā derībā
No Mozus grāmatas 3. nodaļas
2 Un Tā Kunga eņģelis viņam parādījās uguns liesmā no ērkšķu krūma, un viņš skatījās, un redzēja, ka ērkšķu krūms dega ugunīs, bet nesadega.
3 Tad Mozus sacīja: “Es iešu tuvāk un apskatīšu šo lielo parādību, kādēļ ērkšķu krūms nesadeg.:
4 Bet Tas Kungs redzēja, ka viņš gāja turp lūkot, un sauca tam no krūma un sacīja: “Mozu, Mozu!” Mozus sacīja: “Te es esmu.”