Ilggadējais Botāniskā dārza direktors Svilāns kailgliemežus iznīcina, viņus piedzirdot ar aliņu

Svilāns Jauns.lv pastāstīja: „Cienāju viņus ar Bauskas gaišo aliņu. Vai viņiem garšo arī citas šķirnes, nezinu – neesmu izmēģinājis. Viņi Botāniskajā dārzā ienāk no kaimiņteritorijas – privātmājas dārza caur veco ābeļdārzu, un tādēļ nozīmīgas mūsu kolekcijas nav skāruši. Tomēr uztraucamies, jo tālāk jau ir mūsu ziemciešu kolekcija, kurai viņi var uzbrukt. Ar viņiem ir galīgs negals! Piemēram, Pāvilostā viņi uzbrūk dārziem un noēd visus gurķus, ķirbjus...”

Par šo īpatnējo kailgliemežu likvidēšanas metodi, Svilāns pastāstījis „Facebook” lapā un publicējis foto ar saķertajiem gliemjiem: „Trauks ar alu izlikts no rīta ap pulksten 7.30. Pārlikts ar vecu šīfera gabalu, lai saulē nesakarst. Rezultāts pēc 12 stundām. Vēl divās bundžās, kas nebija pārklātas, rezultāts stipri vājāks. Lēzenā šķīvī ielej alu un mēģina viņus ar alu savilināt. Viņiem patīk alus, ne tikai man”.

Spānijas kailgliemeži Latviju pārņēmuši jau kopš 2009. gada, kad viņi pie mums atceļojuši ar stādiem no ārvalstīm. To var atpazīt pēc izteiktas brūni sarkanas, tumši rūsganas krāsas. Lai samazinātu gliemežu daudzumu dārzā, viens variants ir to mehāniska iznīcināšana. „Mēģinām salasīt un likvidēt. Pēc lietus, agri no rīta vai vēlu vakarā, kad viņi izlien baroties,” skaidro Svilāns. Otrs variants ir savā saimniecībā audzēt skrējējpīles, kurā ļoti garšo kailgliemeži.

Svilāns teic, ka Spānijas kailgliemeži mums ir tāda pati nelaime kā latvānis un pat aicina nākamgad pašvaldību vēlēšanās tautas priekšstāvjus izvēlēties pēc tā, kā viņi atbildēs uz jautājumu: „Kā esat nolēmis cīnīties ar kailgliemežiem?”

Vēl cīņā ar kailgliemežiem var izmantot speciālus līdzekļus un ķīmiju. Gliemežiem nepatīk vara savienojumi, piemēram, vara vitriols. Var mēģināt kaisīt arī pelnus (koksnes pelnus, ne jau kaut kādus akmeņogļu vai citādākus). Bet pelni gan ir ļoti sārmaini un tā var tikt vaļā ne tikai no gliemežiem, bet arī rododendriem. Tāpēc vislabākā metode ir regulāra dārza kopšana un mauriņa pļaušana, jo gliemežu lielākais ienaidnieks ir saule, tiem ir nepieciešama ēna, kur no tās paslēpties.

Kaitēklis – Spānijas kailgliemezis ir ļoti ēdelīgs un savā ēdienkartē maz izvēlīgs, nesmādējot praktiski neko, kas pagadās pa ceļam, turklāt tas ir spējīgs ļoti ātri vairoties un līdz ar to pat viens īpatnis nākotnē var sagādāt problēmas mazdārziņa īpašniekiem.

Spānijas kailgliemeža izplatības ierobežošana mazdārziņa līmenī nav nedz dārgs, nedz sarežģīts pasākums, taču laikietilpīgs pasākums. Dabas aizsardzības pārvalde iesaka Spānijas kailgliemežus: * lasīt ar rokām; * ievilinot slazdos (ar alu); * indēt ar limicīdiem (vara vitriolu); * uzstādīt speciālas sētiņas; * ravēt dārzu; * neveidot kompostu un * regulāri pļaut zālāju, savācot zāli.

Daugavpils Universitāte pirms diviem gadiem izstrādāja Spānijas kailgliemeža sugas izplatīšanas plānu (ar to var iepazīties internetā: www.daba.gov.lv/upload/File/zin_p/ZIN_P_SIIP_18_Spanijas_kailgliemezis.pdf). Tajā arī minētas vietas, kurās vērojama vislielākā kailgliemežu invāzija: Aizpute, Audrupi (Iecavas novads), Babīte, Baldone, Baloži (Ķekavas novads), Baltezers, Cēsis, Carnikava, Cinevilla (filmu/kino parks Slampes pagastā), Dobele, Dorupe (Glūdas pagasts), Ezerciems (Virbu pagasts), Ezītis (Olaines pagasts), Frančkrātiņi (Cēres pagasts), Ieriķi, Iecava, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Jauncode, Liepāja, Mazirbe, Mārupe, Oliņas (Abavas pagasts), Ogre, Pastende, Peltes (Siguldas novads), Plieņciems, Pāvilosta, Pēterupe (Saulkrastu novads), Pikalne (Salaspils pagasts), Raņķi (Raņķu pagasts), Rīga (atsevišķas piemājas dārzu teritorijas), Roja, Salaspils, Saldus, Sigulda, Skārduciems (Babītes pagasts), Sunīši (Garkalnes pagasts), Tukums, Talsi, Uzvara (Gailīšu pagasts), Vircava, Valmiera un Zaļenieki.