Pār Latvijas laukiem klājas nāves migla
Vasara jau plaukumā, un sirds gavilē, vērojot spilgti zaļos labības tīrumus, koši dzeltenos rapša laukus un baltrozā ziedošo ābeļu dārzus. Latvijā zemnieki ir pamatīgi atspērušies un neapstrādātas zemes gabaliņu atrast grūti, īpaši auglīgākajos valsts novados.
Tie, kas ar zemkopību naudu nepelna, iznomājuši mantotās platības uzņēmīgajiem Latvijas vai ārzemju lauksaimniekiem, kas iegādājušies dārgu tehniku un tagad spiež no zemes laukā pēdējo centu. Tikmēr cits dzīvo savā viensētā, klidzina datora taustiņus, iziet laukā ievilkt plaušās svaiga gaisa malku un satiek pie šķūnīša stūra miglotāju, kas spricē šķidro papildmēslojumu vai pesticīdus.
Vismaz brīdināt
“Ko tu tur miglo?” vaicā cilvēks, bet atbildi nesaņem. Kas viņu sadzirdēs hermētiskajā kabīnē? Pievakarē cilvēks skatās: kamenes un bites kā piedzērušās streipuļo pa mauriņu, agonijā raustās žubīte, vemj sunītis, un pašam arī kļūst slikti. Bet tas laikam no iedomām par to, cik tuvu atrodas aka miglotajam tīrumam.
“Sargājiet savu dabu, bet netraucējiet ekonomiskajam uzrāvienam,” – šo tēzi gadiem dzird no vides ministriem, bet zemkopības ministri vides aktīvistus nekad par līdzvērtīgiem sarunu biedriem nav uzskatījuši.
Jau piecus gadus vides nevalstiskās organizācijas klauvē pie lauksaimnieku sirdsapziņas un lūdz kaut nelielu laipnību: pasakiet kaimiņiem, kad gatavojaties miglot! Atbilde: “Tas tehniski nav iespējams, un tas samazinās mūsu zemnieku konkurētspēju.”
Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) kā mūris stāv lielzemnieku pusē un skaidro – ja pesticīdu atļauts tirgot Latvijā, tas atzīts par nekaitīgu, un, tā kā lauksaimnieki ir parakstījušies, ka ievēros drošības prasības, viņi tās arī ievēro. Fungicīdi jeb slimību apkarošanas indes un herbicīdi jeb nezāļu iznīcinātāji dzīvajai dabai nav kaitīgi, insekticīdi jeb kukaiņu indes varētu būt kaitīgi bitēm, tāpēc tos drīkst lietot pēc saulrieta. Viss kārtībā, jums ne par ko nav jāuztraucas!
Mirst gan dienā, gan naktī
Zemgaliete Valda Ērmane ielikusi "Facebook" fotogaleriju ar dzīvo radību un raksta: “Tas viss tiek indēts miglojot – kamenes, bites, mārītes, ziedmušas, zvēri, putni utt. Pēc miglošanas cilvēkam apkārtne ir vismaz divas nedēļas kaitīga, pati redzēju, ka pat kamenes vēl ilgi pēc tam nobeidzās pie puķu dobēm, lai gan pat lietus nolija. Ne jau tās indes vienai dienai ražotas, lai nobeigtos kukaiņi. Tikai neliela daļa no Latvijas kukaiņu pasaules ir aktīvi dienā, naktī miglojot indē naktstauriņus un pārējo dzīvo radību.
Tikai dažas sugas no visiem kukaiņiem skaitās kaitēkļi, bet indē visus, arī derīgos un nekaitīgos, un visu pārējo – cilvēkus ieskaitot.”
Ja atrodat beigtas bites un kamenes, putnus un zvērus un gribat zināt, vai tie nav pesticīdu upuri, tad vajag mironīšus savākt un uzglabāt saldētavā, tad sazināties ar VAAD un nodot tos iestādes speciālistiem, lai izmeklē, kāpēc šī radība gājusi bojā. Ja VAAD vēlēsies to noskaidrot, tad uzzinās, ar ko miglots tīrums un vai indes atliekvielas ir atrodamas dzīvniekā.
Kā rīkoties?
Lai ierobežotu industriālās lauksaimniecības nāves pļauju, Latvijā vieni paši neko nevaram izdarīt, pesticīdu tirgošanas lobijs ir pārāk spēcīgs.
Ķīmijas zinātņu doktore, vides aktīviste Jana Simanovska iesaka: “Ja novērojat, ka tīrumi tiek migloti, neievērojot ūdeņu aizsargjoslas, ja vēja ātrums ir lielāks nekā četri metri sekundē, ja pesticīdi tiek migloti ārpus lauka robežām, tad ziņa jāierunā ne tikai VAAD uzticības tālrunī 67550944, bet jāziņo arī lietotnē Vides SOS un sociālajos tīklos. Facebook savas raizes par bezbēdīgu pesticīdu lietošanu vērts ierakstīt lapā Glābiet bites un lauksaimniekus.”
Šajā lapā atradīsiet saiti uz tāpat nosauktu Eiropas Savienības mēroga petīciju, kas aicina līdz 2035. gadam pakāpeniski izskaust sintētiskos pesticīdus. Tikai kopīgiem spēkiem varam mēģināt ierobežot to lietošanu, šī problēma ne mazāk aktuāla ir arī citās valstīs.
Vajadzīgs miljons parakstu
Ja līdz septembrim būs savākts viens miljons parakstu un septiņas valstis būs kvalificējušās kā atbalstītājas, Eiropas Komisijai un Parlamentam kampaņas prasības būs jāņem vērā un jāmaina likumdošana. Eiropas Komisija jau ir izstrādājusi piedāvājumu līdz 2030. gadam pesticīdu lietošanu samazināt par pusi.
Latvijas petīciju portālā manabalss.lv Pāvels Melnis jau 2018. gada novembrī ievietojis aicinājumu aizliegt lietot pesticīdus dzīvojamo māju tuvumā. Kompromisa attālums būtu viens kilometrs, kas ļautu ievērojami samazināt kaitīgo vielu ieelpošanas risku, nonākšanu dzeramajā ūdenī un piemājas dārzos. Savākts vairāk nekā 8500 parakstu, līdz iesniegšanai Saeimā vajadzīgajiem desmit tūkstošiem pietrūkst pavisam maz.
Cik miglo Latvijā
Pēc oficiāliem datiem, 2017. gadā Latvijā uz vienu lauksaimniecības zemes hektāru pārdoti 0,77 kilogrami pesticīdu. Klimata dēļ Latvijā pesticīdus gan lieto nepilnas trīs reizes mazāk nekā vidēji Eiropas Savienībā un sešreiz mazāk nekā Beļģijā vai Nīderlandē.
