Ko ņemt vērā, ja karamelizē cukuru
Salda, lipīga un karsta! Tāda ir mājās gatavota karamele.
■ Karameles pagatavošanai vislabāk der parastais baltais cukurbiešu cukurs; tas ir tīrs, ātri kūst un veido vienmērīgu karameli. Brūnajā cukurā mēdz būt piemaisījumi, un tāpēc karamele nesanāk tik dzidra. Arī pūdercukurs, it īpaši veikalā nopērkamais ar pretsalipes vielām vai cietes piedevu, nav piemērots.
■ Vislabākā karamele sanāk vara katlā ar biezu dibenu – tajā cukurs izkūst glīti un vienmērīgi. Ja tāda nav, jāņem pēc iespējas platāks katls, lai varētu iekaisīt cukuru vienmērīgi plānā kārtā.
■ Ja pēc cukura karamelizēšanas vēl paredzēts pievienot saldo krējumu, katlam jābūt arī ar pietiekami augstām malām, jo lielā karstumā krējums ļoti strauji ceļas uz augšu.
■ Ja nākas bieži karamelizēt cukuru, ieteicams iegādāties cukura termometru – tas atvieglos dzīvi un garantēs labāku rezultātu. Cukurs sāk kust pie 135 grādiem, pie 145 grādiem sāk apbrūnēt, bet pie 180 grādiem sadeg. Tāpēc karotei vai lāpstiņai, ar ko maisa cukuru, jābūt no karstumizturīga materiāla, nevis no plastmasas.
