Neplūc augus ārzemēs, lai stādītu savā sētā
Dārza entuziasti sociālajos tīklos stāsta, cik skaistus augu zariņus vai eksotiskos augļus atveduši no ārzemju ceļojumiem, jo grib tos ieaudzēt savā dārzā vai puķpodā. Vai tā drīkst rīkoties? Konsultē Dace Ūdre, Valsts augu aizsardzības dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste.
No Eiropas Savienības (ES) valstīm Latvijā var brīvi ievest augus, izņemot ar bakteriālo iedegu (Erwinia amylovora) slimos. (Tas attiecas uz laiku, kad ierasto dzīves kārtību nav mainījuši Covid-19 pandēmijas ierobežojumi. - Red.) Taču obligāti jābūt auga pasei, kas apliecina, ka tas izaudzēts pārbaudītā stādaudzētavā, kur bakteriālā iedega nav konstatēta. No valstīm ārpus ES kopš 2019. gada 14. decembra nedrīkst ievest nevienu augu bez fitosanitārā sertifikāta.
Kāpēc nevajag vest uz mājām svešzemju augus, kas vienkārši paņemti no apstādījumiem vai noplūkti savvaļā? Jo tie nav pārbaudīti un ar tiem Latvijā var ienest bīstamas augu slimības un kaitēkļus. Sākumā nepamanāmi, ar laiku tie sagādā lielus postījumus mūsu lauksaimniecībai, dārzkopībai un mežsaimniecībai.
Piemēram, astoņus no desmit vīrusiem pārnēsā kukaiņi un to kūniņas, kas mēdz būt ļoti mazas, pat nepamanāmas, un ir viegli tās pārvietot neapzināti. Mainoties klimatiskajiem apstākļiem (arī Latvijā pagājušais gads bija siltākais meteoroloģisko novērojumu vēsturē), kaitēkļi iedzīvojas jaunās teritorijās, kur tiem nav dabīgo ienaidnieku, un sāk iznīcināt vietējos augus.
Kas notiek citās valstīs?
Latvijā pašlaik ir labs fitosanitārais stāvoklis – daudzu karantīnas organismu, kas citās valstīs ir sastopami, pie mums nav. Toties Eiropas dienvidu daļā augus apdraud baktērija Xylella fastidiosa. Tā ieceļojusi no Āfrikas ar kafijas kokiem un iznīcina simtiem gadus vecus olīvkoku stādījumus, to ir ļoti grūti apturēt. Šī baktērija ir bīstama vairāk nekā 300 augu sugām – kokiem, lakstaugiem un savvaļas augiem.
2015. gadā Somijā netālu no ražotnes, kas no Ķīnas ar koka paletēm eksportēja akmeņus, konstatēja ļoti bīstamu koksngrauzi – Āzijas ūsaini (Anoplophora glabripennis). Tā kāpuri ar koka paletēm bija atceļojuši no Ķīnas, adaptējušies vietējos apstākļos un pamatīgi nopostījuši lapu kokus – bērzus, liepas un citus. Kaitēkļu apkarošanā Somija ieguldīja lielus resursus un iznīcināja daudzus kokus.
Iegādājoties augus veikalos, risks ir mazāks, jo tiem ir jābūt par augu karantīnu atbildīgās iestādes uzraudzībā un tirgot drīkst tikai ar pievienotu augu pasi – dokumentu, kas apliecina, ka augi ir pārbaudīti un tiem nav konstatētas augu karantīnas organismu pazīmes.
Kā ar sēklām un stādiem no internetveikala?
Stādiem un sēklām, kas tiek pasūtīti ārpus ES valstīm, jābūt ar pievienotu fitosanitāro sertifikātu, citādi sūtījumu nedrīkst ievest ES. Piemēram, ja ir plānots pasūtīt sēklas no AliExples, nez vai tirgotāji spēs nodrošināt fitosanitāro sertifikātu, līdz ar to ir liels risks ar pasūtījumu ievazāt šeit slimības un kaitēkļus.
Visiem stādiem, kas sūtīti no ES valstīm, jābūt ar auga pasi. Sēklām tā ir nepieciešama lauksaimniecības augu sugām un daļai dārzeņu. Toties puķu sēklas ES robežās var brīvi sūtīt.
Zināšanai
● Dārzkopjiem labāk zināmie parastie – nekarantīnas – kaitēkļi un slimības mēdz savairoties un reizēm radīt visai lielas problēmas.
● Augu karantīnas organismi ir tie, kas pagaidām valstī nav sastopami vai ir ierobežoti sastopami, bet var nodarīt lielu postu, jo tiem nav dabīgo ienaidnieku un augi pret tiem nav izstrādājuši aizsargmehānismus. Kā likums, pret karantīnas organismiem nav ķīmisku līdzekļu.
● Fitosertifikāts apliecina, ka augs ir tīrs no karantīnas organismiem.
