Manas garšas

Manās garšās saimnieko Baiba Grīnberga, sertificēta uztura speciāliste, pasniedzēja, dažādu projektu realizētāja un aizrautīga garšvielu pētītāja un eksperimentētāja, kopā ar savu radinieci Rūtu Grīnbergu. Baiba garšvielu pasauli pārzina gan no veselības, gan virtuves puses un tajā ievilinājusi arī ģimeni. Viss sācies pirms pieciem gadiem, kad Baibu uzaicināja tāda uzņēmuma tapšanā, kas saistīts ar garšvielām. Gājis gan šā, gan tā, līdz nonācis tiktāl, ka nācies domāt, ko darīt tālāk. Baiba bija veltījusi tik daudz laika un tik daudz pūļu, ka vienkārši bijis žēl palaist, lai uzņēmums nogrimst. Aprunājusies ar vīru, aprunājusies ar vīra brāļasievu Rūtu, nolēmusi riskēt, abas kļuvušas par īpašniecēm, un kopš tā brīža viss pamazām sācis sakārtoties.

Tagad Manu garšu garšvielas un to maisījumi kļūst aizvien pieprasītāki ne tikai Latvijas virtuvēs, par tiem ieinteresējušies arī Honkongā, Itālijā, Ukrainā, Vācijā un citur. Un ne velti – vairums produktu ir bioloģiski audzēti un nāk no uzticamām saimniecībām. Taču lielākā pievienotā vērtība ir Baibas un Rūtas aizrautība un sirdsdegsme, un talants garšu un smaržu kombinēšanā.

Lai spētu izpildīt garšvielu baudītāju un pasūtītāju vēlmes, palīgā nāk Daiga Kubulniece, kura rosās Ogres veikaliņā; tur ir iespēja visu izsmaržot un saprast, ko no plašā klāsta gribas un pēc kā kārojas. Savukārt svētku laikā, tirdziņos un izbraukumos dažādās Latvijas pilsētās iesaistās arī Līga Aperāne. Aizvien vairāk labu garšu cienītāji atzīst garšvielas par lielisku dāvanu svētku reizē, un tad tiek izpildītas arī veselu kolektīvu vēlēšanās.

Kā top garšvielu maisījumi?

Baiba saka, ka viņai idejas par garšvielu maisījumiem dzimstot trakā ātrumā. Turklāt Manu garšu plauktos ir arī daudz tādu izejvielu, kādas nav citiem. Cilvēki nezina, kā tās izmantot, kur tās lietot, kādiem ēdieniem pievienot. Un tad Baiba izprāto, kā tās sakombinēt maisījumā un piešķirt tam vilinošu nosaukumu: “Ir maisījumi, kuros man iepatīkas krāsu salikumi, tā tapa mūsu slavenais Upeņu un Tasmānijas piparu sāls. Kad izmēģināju maltus Tasmānijas piparus, uzbēru mazu drusciņu uz krējuma un ieraudzīju, ka tie iekrāso krējumu viegli violetu. Un man ienāca prātā, ka izskatītos smuki kopā ar upeņu pulveri. Tad vēl padomāju, kurš sāls labi piestāvētu klāt – Himalaju, tas ir rozā tonī. Tik smukas krāsas! Arī garša sanāca burvīga, un maisījums tiešām kļuva par vienu no mūsu topa produktiem.

Sākumā, kad man vēl nebija tik lielas pieredzes, es ņēmu vienu otru pasaulē populāru garšvielu maisījumu un sāku mainīt sastāvdaļas. Tas bija tik interesanti! Reizēm pietiek izmainīt tikai vienu produktu, un lielā mērā izmainās visa maisījuma garša. Zinu, ka daudziem nepatīk romiešu ķimenes (jeb kumīns) un koriandrs, es izņemu tos laukā, un sanāk pavisam cits maisījums. Visu laiku sastopamies ar faktu – kas vienam patīk, tas otram nepatīk. Tāpēc cenšamies maisījumus taisīt dažādus, lai ir arī latviskas garšas, lai nav tikai austrumnieciski aromāti vien. Kas ir latvisks maisījums, un ko grib latvieši? Grib ķimenes, dilles, pētersīļus, nu jā, drusku arī piparus. Latviešiem patīk visi zaļumi, sīpoli, ķiploki. Un svarīgi, lai nosaukumā būtu pieminēta Latvija. Mums ir pieprasīts Maisījums Latvijas vistiņām, ļoti patīk arī 18. novembra garšvielu maisījums.

Viens maisījums tapa ļoti interesantā ceļā. Uz mūsu veikalu atbrauca mans jaunākais dēls Mārcis un teica, ka gribot uztaisīt garšvielu, piemērotu ceptiem kartupelīšiem. Mums jau bija divi iepriekš radīti maisījumi – taco un īstais karijs, un viņš paņēma abus, sajauca kopā un tad pastaigāja gar plauktiem, paskatījās, ko vēl varētu piešaut klāt. Beigās mēs to visu samalām un tagad esam nosaukuši par Mārča garšu sprādzienu. Tas ir maisījums, ko iesakām pievienot ceptiem kartupeļiem un dārzeņiem, ļoti, ļoti garšīgs. Tajā ir kādas deviņpadsmit sastāvdaļas.

Vispār mēs garšvielu maisījumus gatavojam arī individuāli – ja cilvēks pasūta, mēs viņam to uztaisām. Bet, ja redzam, ka kāds no šādiem maisījumiem kļūst ļoti pieprasīts, tad pagatavojam vairāk. Bet vispār mūsu pircējam vajag, lai uz iesaiņojuma būtu arī skaidri un gaiši uzrakstīts, kam tas maisījums domāts – vai zivij, vai liellopa gaļai, vai cūkgaļai. Ja būs vispārīgs nosaukums, viņš ilgi domās un, visticamāk, pat nenopirks, jo mūsu cilvēkam vajag, lai būtu ļoti racionāli.”

Piparu pasaule ir ļoti daudzveidīga

Baiba atzīst – jo vairāk sākusi pētīt, kādi pipari pasaulē aug, jo par lielāku piparu fani kļuvusi. Tas ir aplams aizspriedums, ka pipari ar agrāk nedzirdētiem nosaukumiem ir kaut kas tāls un eksotisks, un mums nevajadzīgs, jo “ir taču parastie melnie pipari”. Īstenībā tieši tie līdz Latvijai mēro tālāku ceļu nekā liela daļa citu. Baibas pārliecība – gandrīz visiem ēdieniem vajadzētu likt klāt piparus, taču – visās to izpausmēs: “Šķirstu mūsu kulinārijas žurnālus, un tur figurē tikai melnie pipari. Bet piparu pasaule ir tik daudzveidīga, tik plaša! Cik vien varu, stāstu cilvēkiem, ka ir arī Kubebas pipari, Tasmānijas pipari, Madagaskaras pipari, Kamputas pipari, Banasuras pipari un vēl citi, katrs ar savu garšu, katrs ar savu aromātu. Dažādi pipari padara vienu un to pašu ēdienu tik daudzveidīgu! Un nāk par labu veselībai! Ir pat tādi pipari, kurus gribas grauzt vienus pašus, tik garšīgi tie šķiet. Uzskatu, ka pipari ir tā garšviela, kuras latviešu virtuvē trūkst. Tiesa, latvieši ir ļoti konservatīvi un tāpēc arī neapzinās, kādas vērtības palaiž garām. Ja ēdienā ir gadījusies krustnagliņa, latvietis ķeksē to laukā un liek malā, bet patiesībā tā varbūt ir visvērtīgākā šā ēdiena sastāvdaļa, ko – vairāk vai mazāk sasmalcinātu – vajadzētu apēst.”

Zaļo gaismu asām garšvielām!

“Piparus un asas garšvielas noteikti vajag pievienot ēdieniem, pie tā vienkārši ir jāpierod. Asums ir tik labs veselībai! Es saviem pacientiem vienmēr stāstu: asums ir vajadzīgs asinsritei, gremošanas traktam. Protams, ir jāzina mērs. Lietotas nedaudz, asas garšvielas ļoti veicina asinsriti, bet tur, kur notiek intensīvāka asinsrite, viss straujāk dzīst un atveseļošanās notiek daudz raitāk. Vispār konsultācijās atklājas, ka daudzi uzskata – organisms ir tik vārīgs, ir tik ļoti jāsaudzē, pēc principa “ka tik kaut kā nav par daudz, nav par grūtu”. Man šķiet, ka šajā ziņā mēs sevi pārāk saudzējam un daudzas problēmas rodas tieši no pārspīlētās saudzēšanas. Ja cilvēkam garšo asi ēdieni, bet viņš baidās no asām garšvielām, tad ir jāsāk pa mazam kriksītim un jāpieradina organisms.

Ikreiz, kad braucu pa Latviju un veselības veicināšanas projektu saistībā stāstu par veselīgu uzturu, ņemu līdzi garšvielas, un tad visi kopā izsmaržojam, izgaršojam, maļam un jaucam. Esmu pārliecinājusies, ka cilvēkam ir jāmēģina pašam darboties ar garšvielām. Un, tiklīdz viņš to ir pamēģinājis, paostījis, pagaršojis, tā aizraujas, un tas jau ir solis arī ceļā uz labāku pašsajūtu un veselību.”

Jo krāsaināk, jo veselīgāk!

Manu garšu plauktos ir atrodama vēl daudz labu un interesantu lietu, un viena no tām ir krāsainie augu pulveri, ar kuriem var gan piešķirt ēdienam īpašu krāsu un arī neparastāku garšas niansi, gan padarīt to veselīgāku. Pulveri top, iztvaicējot augu sulas, šķēlītes, gabaliņus un lapiņas, ko pēc tam sasmalcina: “Līdz ar to pulveris ir īsts labo un vajadzīgo vielu koncentrāts – gan krāsviela, gan garšviela vienlaikus – un dara ēdienu vēl vērtīgāku. Pēdējā laikā ļoti pieprasīts ir aveņu sulas pulveris, karkades pulveris, godži ogu pulveris, patīk arī zaļās krāsas, proti, spirulīnas un hlorellas pulveri, bet par īstu superproduktu ir kļuvis melnais ogles pulveris!”

Baiba ļoti labi zina, kā kura krāsa ietekmē veselību un kādu labumu tā dod labsajūtai: “Ne velti tieši augu valstī valda apbrīnojama krāsu bagātība. Pat vienai krāsai, kaut vai, piemēram, zaļajai, ir tik daudz starptoņu, ka ar vārdiem to neaprakstīt! Katram burkānam un katrai mellenei raksturīgās krāsas rada, vienkāršoti sakot, augu krāsvielas, pigmenti, kas ļoti labvēlīgi ietekmē mūsu veselību – darbojas kā šūnu aizsargātāji, imūnsistēmas stiprinātāji, sirds un asinsvadu slimību un pat vēža atvairītāji.”

Garšvielas vēdera labsajūtai

• Mājās ikdienas lietošanai noteikti vajadzētu turēt pa rokai nemaltus melnos piparus – tie stimulē gremošanu un dara vēl visādas labas lietas, lai cilvēks justos omulīgi. Šajā ziņā ieteicams izmēģināt Teličeri un Kampotas piparus. Bet – jebkuri pipari jāsasmalcina tieši pirms pievienošanas ēdienam, jo, iepriekš samalti, tie nedos ne tuvu tādu efektu!
• Kardamons lieliski novērš vēdera uzpūšanos – tajā esošās eļļas organismā cīnās pret spazmām, jo atslābina gremošanas orgānu muskulatūru.
• Koriandra sēklas satur eļļu, bagātīgu ar polifenoliem – aktīvām vielām, kas aizsargā šūnas. Koriandru kopā ar citām garšvielām vajadzētu lietot kā piedevu pikantākiem ēdieniem, piemēram, ceptai un grilētai gaļai.
• Romiešu ķimenes palīdz novērst vēdera problēmas. Vienkārši pēc maltītes jāpakošļā sēklas vai arī jāpagatavo tēja un jāizdzer.
• Kurkumai piemīt pretiekaisuma un antibakteriālas spējas. Svaiga kurkumas saknes sula novērš pārmērīgu kuņģa skābes sekrēciju un gremošanas traucējumus, taču arī malta kurkuma ir lielisks palīgs.

Kā garšīgi un vērtīgi izmantot krāsainos augu pulverus?

• Pievieno krējumam vai dabiskajam jogurtam, vai salātu kefīram un pārlej svaigiem salātiem, piemēram, salātu kefīrā iemaisa karkades vai dzērveņu pulveri, pievieno kādu asumiņu – mārrutkus, sinepes, maltus piparus, ķiplokus vai sinepju sēkliņas – un pārlej svaigu gurķu, paprikas un salātlapu maisījumam.
• Tādā pašā krāsainā un pikantā mērcītē var pamērcēt tagad nopērkamos, salīdzinoši kvalitatīvos kartupeļu un citu dārzeņu čipsus, kā arī krekerus, piemēram, turku zirņu krekerus.
• Krāsainos pulverus iemaisa mīkstā sviestā vai svaigajā klasiskajā bezpiedevu sierā un pievieno svaigu ķiploku, kūpinātu papriku un/vai kūpinātu sāli. Piemēram, zaļā krāsā garšīgs sanāks spirulīnas sviests, sarkanīgā – ar kūpinātu papriku iekrāsots sviests.
• Pievieno piena kokteiļiem (labi der arī riekstu piens), kā arī augļu, ogu un dārzeņu smūtijiem – ne tikai garšai un veselībai, bet arī krāsas pastiprināšanai.
• Iemaisa sālī un cukurā – sanāk gan krāsains sāls un cukurs ar konkrētu garšu, gan garšaugu un garšvielu sāls un cukurs, ja papildina ar attiecīgajām piedevām.
• Pievieno cepumu mīklai, iemaisa putukrējumā, izmanto glazūru un krēmu iekrāsošanai.

Ātri pagatavojamās receptes

Forele ar kūpināto sāli un Tasmānijas pipariem

1. 4 personām
2. 25 minūtes

VAJADZĪGS:

• 4 varavīksnes foreles filejas (ap 200 g katra)
• 4 mazi ķiršu tomātu ķekariņi
• 4 mazi sarkanie sīpoliņi
• sarkana un dzeltena paprikas pāksts
• sviesta piciņas
• dižskābarža dūmos kūpināta sāls
• svaigi malti Tasmānijas pipari

PAGATAVOŠANA:

1. Katru foreles fileju novieto uz atsevišķas cepampapīra loksnes. Uz foreles liek sviesta piciņas, pārkaisa ar kūpināto sāli un svaigi maltiem pipariem (Tasmānijas pipari iekrāsos foreli violetos toņos).

2. Katrai filejai blakus vai virspusē liek pa mazam ķiršu tomātiņu ķekaram (3–4 tomātiņi ķekarā), sloksnītēs sagrieztu papriku un plānās šķēlītēs sagrieztu sīpolu.

3. Liek 200 grādu karstā cepeškrāsnī un cep apmēram 15 minūtes.

Salāti ar kazas sieru un diedzētu redīsu zaļumiem

PAGATAVOŠANA:

1. Iztīrītas dzeltenās un sarkanās paprikas pākstis, svaigu gurķi un romiešu salātus sagriež nelielos gabaliņos. Ķiršu tomātiņus pārgriež uz pusēm un pievieno salātiem. Virsū kārto kazas svaigā siera bumbiņas.

2. Pagatavo mērci: 2 tējkarotes eļļas, kurā atradās siera bumbiņas, samaisa ar balzamiko salātu mērci, pārlej salātiem un viegli izcilā.

3. Pārkaisa ar diedzētu redīsu zaļumiem.