Kāpēc jāēd dažādu krāsu augļi un dārzeņi?
Skaidro kūrorta rehabilitācijas centra Jaunķemeri uztura speciāliste Ilze Lutere.
Jo krāsaināk, jo labāk, jo katra krāsa satur savus bioloģiski aktīvos pigmentus.
▪ Sarkanas krāsas augļi un ogas satur likopēnu, kvercetīnu, antociānus, fenolskābi. Visas šīs vielas ir būtiskas onkoloģisko slimību, kā arī sirds un asinsvadu slimību profilaksei.
▪ Dzeltena un oranža krāsa liecina par būtisku daudzumu beta karotīnu/A vitamīnu (antioksidants), bioflavonīdiem (hesperadīns), ksantāniem. Tās ir vielas, kas uzlabo acu veselību, tāpat svarīgas ir imunitātei, ietekmē pretnovecošanās procesus, uzlabo plaušu funkcijas. Vienlaikus uzlabo arī sejas krāsu un samazina krunciņu rašanos.
▪ Zaļa krāsa bagātīga arī ar beta karotīniem, folātiem, luteīnu, indolu, hlorofilu, K vitamīnu, zeaksantīnu un citiem antioksidantiem. Šīs krāsas dārzeņi ir būtiski onkoloģisko slimību profilaksē, samazina neirodeģeneratīvo slimību risku, uzlabo ādas veselību. Vienlaikus uzlabo arī imunitāti. Īpaši svarīgi ir visi kāpostveidīgie dārzeņi (brokoļi, kāposti, kalē kāposti, Ķīnas kāposti), kā arī visas zaļās krāsas lapas, salāti.
▪ Lillā vai zilās krāsas pārstāvji – mellenes, kazenes, plūmes – bagātīgi pārstāv antociānus, flavanolus, kas ir bioloģiskie pigmenti, antioksidanti. Tie samazina sirds slimību, onkoloģisko slimību risku, kā arī Alcheimera slimības risku. Attālina novecošanās procesus.
▪ Baltās krāsas ogās un dārzeņos ir allicīns – tam piemīt antibakteriālās īpašības un pretsēnīšu iedarbība, kā arī holesterīnu samazinoša un viegla urīndzenoša iedarbība. Sulforafāni samazina onkoloģisko slimību risku.
▪ C vitamīna līderi ir āboli, cidonijas, smiltsērkšķi, upenes, aronijas, baltās jāņogas, ērkšķogas, aktinīdijas.
▪ Šķiedrvielu daudzuma līderis starp ogām ir avenes, bet starp dārzeņiem – rožkāposti un virziņkāposti.
Zināšanai
● Katru dienu neatkarīgi no gadalaika ikvienam jāapēd vismaz 500–600 grami dārzeņu un augļu.
