Kur izmanto zirņu miltus?
Pasaulē plašāk izplatīti ir auna jeb turku zirņu milti (angliski – chickpea flour, garbanzo flour, itāliski – farina di ceci, Indijā, Pakistānā, Bangladešā tos sauc – gram), kas ir neaizstājami vegānu virtuvē – pat nelielā daudzumā tie lieliski satur kopā mīklu, tāpēc dažādu pankūku, nūdeļu, plācenīšu un dārzeņu kotlešu gatavošanā var iztikt bez olām.
Zirņu miltos nav glutēna, un tas savukārt ir svarīgi cilvēkiem, kuriem ir paaugstināta jutība vai pat alerģija pret šo tradicionālajās labībās esošo proteīnu.
Taču zirņu milti nav tikai īpašo diētu sastāvdaļa, no tiem gatavo arī ātrus un vienkāršus ēdienus ikdienas maltītēm un našķiem. Piemēram, Itālijā, Ligūrijā, cep vienkāršus cepumiņus: mīklu gatavo no zirņu miltiem, nedaudz cukura un olīveļļas, ar karoti liek uz cepešplāts un karstā krāsnī cep, līdz zeltaini brūni. Ar tiem daļēji vai pavisam var aizstāt kviešu miltus, jo to garša ir neitrāla, bet tekstūra maiga un glāsmaina.
Arī mūsu pelēkos zirņus var malt miltos, mūsu senči tā ir darījuši. Par to liecina latgaliešu ēdiens struļčs jeb struļči – klimpas vai stingra zirņu miltu putra, ko siltu vai atdzesētu ar linu eļļas aizdaru ēda talkās, bērēs un citos godos.
Smalka maluma pelēko zirņu miltus Latvijā var iegādāties dažos zaļi domājošo pārdevēju veikalos.
Zirņu milti pirts skrubī
Pieredzējusī pirtniece Aelita Vilde-Batņa tiem, kas pirts priekiem paši gatavo sāls skurbi, sodu noteikti iesaka aizstāt ar zirņu miltiem. Tie ādu traumē daudz mazāk, ir dabiskas izcelsmes, turklāt padara to maigu un glāsmainu.
