Kā nekļūdīties, izvēloties telpu krāsas? Interjera dizainere iesaka praktiskus padomus

Dizainere veido ne tikai interjerus, bet projektē arī mēbeles un citas noderīgas lietas. Viņai patīk krāsa telpā, tāpēc labprāt izvēlas glezniecisku krāsainību.

Kā mēs uztveram krāsu?

Krāsas uztveram tikai saistībā ar tās tuvāko apkārtni, piemēram, ja vienu un to pašu pelēko toni uzliksim uz atšķirīgas krāsas fona, pelēkie atšķirsies. Nozīme ir arī fonam – vai krāsu liksim uz neitrāla vai pretkrāsas fona. Krāsu aplī krāsai otrā apļa pusē pretī esošā krāsa ir tās pretkrāsa:  sarkanajai – zaļa, dzeltenajai – violeta, zilajai – oranža.

Ideja ir tāda: ja gribam izcelt savu zilo jūras ainavu, tad sienu nokrāsojam dzeltenu vai oranžu, un zilā ainava uzreiz kļūs daudz spilgtāka. Ja pelēkais ir neitrāli pelēks un uz tā uzliek koši dzeltenu citronu, pelēkais kļūst violetīgs, it kā iegūst objekta pretējās krāsas efektu. Krāsošana ir sajūtu lieta. Patiesībā – krāsot sienas telpā un veidot interjeru ir ļoti radošs process. Pat tāda kā glezniecība, jo uz ikvienu telpu var skatīties kā uz telpisku gleznu.

Ir tāda antroposofā krāsu teorija, ko lieto, piemēram, Valdorfskolu sistēmā, – šeit tiek gādāts, lai bērniem katrā vecuma posmā piemērotu krāsu… Bērns vispār vairāk uztver pretkrāsu. Kā to saprast? Lūk, ja kādu brīdi koncentrēti skatāmies uz zaļas krāsas kvadrātu, pēc tam, aizverot acis, redzam sarkanu kvadrātu zaļās pretkrāsā.

Zaļa krāsa, lai cik dīvaini tas būtu, mazus bērnus uzbudina, un, ja bērnam mazotnē ir uzvedības problēmas, var gadīties, ka viņa istaba ir zaļā krāsā un no tās bērns vairāk dabūjis pretkrāsas ietekmi – jo sarkanā ir uzbudinoša krāsa.

Pieaugušajiem gan jāvadās pēc savas izjūtas – tā krāsa, kas mums katram patīk, arī ir tā, kas padara mūs veselīgus. Tāpēc nav akli jāseko modernajai krāsu tendencei un draugu ieteikumiem. Vairāk jāiedziļinās savā krāsu izjūtā – kādu tad to telpu, kas man apkārt, vēlos redzēt, jo tieši tas padarīs mani dzīvespriecīgu, veselīgu un darboties spējīgu.

Galvenais – sirdij tīkams rezultāts

Melnā joprojām ir modes krāsa, tomēr man tā lielākoties šķiet garlaicīga un neinteresanta. Tomēr esmu redzējusi 12 kvadrātmetru guļamistabu ar melnām sienām, grīdu un griestiem – optiski tik aktīvam krāsojumam telpu vajadzēja padarīt mazāku, bet tā, gluži pretēji, bija  ieguvusi bezgalības sajūtu: tur bija kā naktī, kad ir dziļas un zvaigžņotas debesis…

Cilvēki paši bija šo krāsu izvēlējušies, un telpa izskatījās neticami labi. Tiesa, īpaša uzmanība bija pievērsta apgaismojuma un mēbeļu izvēlei.

Grūti kļūdīties, krāsojot sienas baltas, – tā ir viegla, laikmetīga krāsa, kas visu apvieno. Ne velti balto krāsu sauc par neitrālo krāsu, jo tā sadzīvo ar visām pārējām. Turklāt baltajai ir daudz nokrāsu: gan vēsās, gan siltās. Sienas izkrāsojot vēsi baltas, efekts ir viens, bet silti baltā – pavisam cits. Tomēr, manuprāt, dzīve tikai ar balto krāsu (tāpat kā ar melno) kļūst garlaicīgāka.

Izvēloties krāsainu interjeru, jāsaprot, ar ko sākt. Var izvēlēties kādu priekšmetu, no kura atsperties. Piemēram, ja patīk oranža vanna, tad tieši oranžais arī noteiks sienu un grīdas krāsu un to, kādam jābūt interjeram. Reiz klienti ļoti gribēja savā mājā ne vien katru telpu citā krāsā, bet arī dažādas sienas vienā telpā. Grīda, kas bija no vienas krāsas materiāla, visu apvienoja, un cilvēki tur labi jutās.

Ņem vērā – jo siena ir aktīvākā krāsā, jo vairāk jāpievērš uzmanība tam, kas šajā telpā tiks ievietots. Uz baltas sienas jebkuras krāsas priekšmets izskatīsies labi, bet, piemēram, uz zaļa fona būs jāpiedomā, kas varētu piestāvēt.

Svarīgi, izvēloties dažādas krāsas, to darīt soli pa solim – katra nākamā krāsa, ko gribēsi pielikt klāt, jāpārbauda ar krāsu paraugu – derēs šajā vietā un telpas noskaņā vai ne.  

Lai telpu vizuāli paplašinātu, to var panākt, piemēram, ar krāsu svītrām. Vertikāli uz augšu vērstas griestus it kā pacels uz augšu; horizontālas – telpu paplašinās. Telpu optiski palielina arī zilie, dūmakainie toņi, saplūstošas kontūras, kas rada tāluma perspektīvu. Taču, ja pēc tam šo telpu pārblīvēsi ar priekšmetiem, efekts pazudīs. Mazas telpas parasti ir jaukas un mājīgas, nedomāju, ka tās par varītēm būtu jācenšas padarīt lielākas.

Izvēloties krāsu guļamistabā, vajag ņemt vērā debespusi, uz kuru tā vērsta, cik gaiša vai tumša ir telpa. Jācenšas vizualizēt krāsu, kādā gribētos atrasties un kas nerada nepatīkamas asociācijas, piemēram, ar slimnīcas balto. Ja no rītiem grūti pamosties, telpā vajadzētu arī ieviest kaut ko uzmundrinošās krāsās, bet, ja ir grūtības aizmigt, varētu palīdzēt sienas kādā no toņiem, kas saistās ar sapņainu krāsu.

Vispār tiek uzskatīts: ja logi ir ziemeļu pusē, tad telpā jau valda vēsa noskaņa, tāpēc jāizvēlas krāsas no silto toņu gammas. Turpretī, ja visi logi ir uz dienvidiem, turklāt ir lieli, telpu atvēsinātu zilie toņi. Tā ir teorija, kas darbojas.

4 padomi, kā praktiski izvēlēties krāsas

1. Veikalā ikviens, ne tikai interjera dizainers, var nopirkt īpašas lapiņas ar numurētiem krāsu paraugiem un mājās pārliecināties, kā uz vietas izskatās. Var atrast lielu papīra gabalu iecerētajā tonī un pavērot, vai gaidītais atbilst redzamajam. Piemēram, ja mājās esat vienojušies, ka sienām vajadzētu būt noteiktā brūnā tonī, tad krāsas skalā jāizvēlas par diviem toņoiem gaišāka krāsa.

2. Veikalos iespējams sajaukt jebkuru izvēlēto krāsu pēc gandrīz jebkuras sistēmas, tomēr ir nianses, jo atšķiras bāzes krāsas, kas pieejamas pārdevējam. Būtiski arī sienu pareizi sagatavot, uzlikt grunti un krāsot vairākas reizes, lai panāktu kvalitatīvu pareizo toni.

3. Lai nebūtu jāpieviļas, iesaku nepažēlot naudu un veikalā notonēt puslitra apjomā krāsu un nokrāsot vienu kvadrātmetru divās kārtās. Iespējams, citrondzeltenīgā krāsa, kas tik ļoti patika paraudziņā, istabā izrādīsies par spilgtu. Lielā plaknē krāsa iekštelpā būs daudz, daudz spilgtāka un līdz ar to – nomācošāka. Un tā ir galvenā problēma – saprast, kā krāsa izskatīsies konkrētajā interjerā.

4. Jānovērtē arī, kā krāsas izskatās dienas apgaismojumā un kā – krēslā, vakarā, no rīta un elektriskajā apgaismojumā. Mākslīgajā apgaismojumā svarīgi, kādas būs gaismas – siltas vai vēsas, luminiscentās, LED lampas vai citas –, tas viss ļoti maina krāsu uztveri, īpaši violetos un dzeltenos toņus.

Zināšanai: vēl nedaudz par krāsām

■ Uzbudinošas krāsas – pilnīgi piesātināti sarkanie toņi. Paaugstina asinsspiedienu, tāpēc neiesaka ar hipertensiju slimojošajiem, stimulē nervu sistēmas darbību, aktivizē.

■ Aukstas krāsas – visaukstākā ir maksimāli piesātināts zilais tonis. Aukstie zilais un zilzaļais rada asociācijas ar sniegu un ledu. Zilais rada arī miera un sastinguma sajūtu.

■ Siltas krāsas – tādas, kas rada saulainuma, uguns sajūtu. Satur sevī dzeltenos, oranžos un sārtos toņus.

■ Mierīgas krāsas – zilie, zaļie un zilzaļie toņi. Iedveš mieru, rada dziļuma un svaiguma sajūtu. Arī neitrālie toņi – visu nokrāsu un piesātinājuma pelēkie.

■ Gaišas krāsas – smalkie pasteļtoņi. Viegluma un caurspīdīguma sajūta – iegūst, piejaucot nedaudz pigmenta baltajai bāzes krāsai. Pasteļtoņi paplašina telpu un rada gaisīguma iespaidu. Ļauj atslābināties, iedveš mieru un uzticību.

■ Tumšas krāsas – iegūst, piejaucot melno krāsu bāzes tonim. Sašaurina telpu, rada smagnēju sajūtu. Piešķir svarīgu, nopietnu izskatu. Saskaņojot tumšos un gaišos toņus, visvieglāk radīt kontrastainību un izcelt objektus.

■ Bālas krāsas – visgaišākie pasteļtoņi. Sastāv no ļoti daudz baltās krāsas ar minimālu pigmenta piejaukumu, nav piesātināti, tāpēc rada romantisku noskaņojumu. Bālie toņi (ziloņkaula, gaiši zilais vai rozā) rada maiguma sajūtu. Nomierina nervu sistēmu, tāpēc bieži tiek izmantoti interjerā.

■ Spilgtas krāsas – visi piesātinātie toņi. Nemaz vai gandrīz nemaz  nesatur balto un melno pigmentu. Zilā, sarkanā, oranžā un dzeltenā – spilgtas krāsas, kas var uzmundrināt, dot prieku, iedvesmot.

Krāsu aplim raksturīga krāsu toņu pāreja no viena otrā. Tajā labi redzams, ka, piemēram, sarkanais var būt silti vai vēsi sarkans, tāpat kā sarkanā pretkrāsa – zaļā – var būt silta vai vēsa atkarībā no tā, uz kuru pusi tā krāsu aplī atrodas. Ikviena krāsa šajā aplī uz zilo pusi ir vēsāka, uz dzelteno – siltāka.