"Visas šīs lietas reiz bija nauda tavā kontā" - latviete Aiva dalās, kā kļūt par apzinīgāku pircēju
Kad saproti, ka ir nedaudz jāpiebremzē ar iepirkšanos un jāsāk plānot budžets, bet tevi pārņem stress un nezini, ar ko sākt, palīdzības roku sniedz sociālo tīklu satura veidotāja Aiva Antone, kura arī pati tam ir gājusi cauri un ar saviem padomiem dalījās ar Jauns.lv.
Aiva Antone, 27 gadi, sociālajā tīklā “Instagram” labprāt runā par naudu, budžeta plānošanu un saviem tēriņiem. Taču tā nav bijis vienmēr. Pēdējo piecu gadu laikā – kovids, krīzes, straujā cenu celšanās un inflācija – lika Aivai saprast, ka viņa dzīvo no algas līdz algai un ka tā vairs turpināties nevar. Viņa arī atklāti stāsta, ka kādreiz bijusi šopaholiķe. Pirms diviem gadiem, iegrimstot paciņu "jūrā", Aiva saprata, ka ir pienācis laiks pielikt punktu.
“Katru nedēļu man pakomātos pienāca paciņas. Katru reizi, kad kaut ko nopirku, likās, ka man vajag vēl. Nebija tāda brīža, kad es negribēju neko,” atminas Aiva.
Pie secinājuma, ka ir jāapstājas, tiešsaistes satura veidotājai palīdzēja nonākt dzīvesbiedrs, kurš dabiski pieturas pie minimālistiska dzīvesveida. "Viņš teica: "Tu iztīri savu skapi, bet tev mantu mazāk nepaliek. Tu atkal piepildi tukšo telpu ar lietām." Tas man bija pamošanās zvans," viņa stāsta.
Apzinoties, ka nav vienīgā, kurai pastāvīgi ir nepieciešamība iepirkties un kura ir viegli ietekmējama, viņa nolēma dalīties ar saturu par budžeta plānošanu un apzinātu dzīvesveidu. Šobrīd viņa savu situāciju ir uzlabojusi tik ļoti, ka spēj nodzīvot veselu mēnesi, neiegādājoties nevienu lietu, jo vēlme pirkt ir pazudusi. Preču iegādē par galveno kritēriju kļuvusi kvalitāte. Viņa priecājas, ka var radīt saturu, kas palīdz daudziem mainīt savus paradumus.
“Liekas, ka Latvijā reti kurš dalās ar šādu saturu, jo bieži vien mēs vēl aizvien dzirdam, ka tiek ņemti ātrie kredīti, cilvēki nespēj apieties ar naudu, viņiem trūkst finanšu pratības. Kā cilvēks bez finanšu izglītības es nolēmu, ka varētu sniegt savu skatupunktu: "Tu vari mainīties, tu vari darīt citādāk. Tu vari mainīt savus ieradumus, pat ja tas būs grūti"," saka Aiva.
"Wish list" jeb vēlmju saraksta metode
Lai saprastu, vai tiešām ir nepieciešams iegādāties kādu preci, satura veidotāja pieturas pie “Wish list” jeb vēlmju saraksta metodes.
“Piemēram, es noskatu kaut ko un ielieku to savā “Wish list” jeb vēlmju sarakstā, un tad nogaidu 30 dienas. Ja, piemēram, kaut kas maksā 250 eiro, lai tas nebūtu impulsīvs pirkums, es apzināti atlieku tam naudu. Un tad, pēc mēneša atgriežoties, saprotu — vai man tiešām šī lieta ir nepieciešama, vai arī labāk nepirkt,” stāsta Aiva.
Jautāta, vai šāda metode patiešām var atturēt no impulsīviem pirkumiem, jo brīžiem ļoti gribas iegādāties to, kas tobrīd ir modē, Aiva atzīst, ka sākumā var būt bail, ka prece vairs nebūs pieejama, ja tā netiks nopirkta uzreiz. Taču viņa atgādina — pēc kāda laika parādīsies citas lietas, un, iespējams, būs iespēja atrast pat ko labāku.
“Padodoties impulsiem, tu pazaudēsi nevis to lietu, bet savu laiku un naudu,” uzsver bijusī šopaholiķe. “Es ticu, ka šo naudu varam ieguldīt citās lietās — piemēram, attīstīt savu hobiju, pārvērst to par papildu ienākumu avotu, investēt vai vienkārši atlikt.”
Aiva iesaka paskatīties, kādas lietas tev ir apkārt, un aizdomāties — vai visas tiek lietotas, vai visas drēbes tiek vilktas un vai tās bija vērts iegādāties.
“Visas šīs lietas reiz bija nauda tavā kontā. Es pati pie šīs domas nonācu brīdī, kad man bija vēlme visu laiku kaut ko meklēt un skatīties. Tad sapratu — lietas, kas man atrodas apkārt, ir nauda, kas kādreiz bija manā kontā. Es varēju būt, piemēram, par 100 eiro bagātāka,” ar savu atklāsmi dalās satura veidotāja.
Padomi, lai iepirktos apzinīgāk
Pirmkārt, Aiva iesaka plānot budžetu un sekot līdzi tam, cik naudas ienāk un cik aiziet.
“Protams, sākumā būs grūti, bet ir vienkārši jāsāk. Man arī kādreiz bija bail paskatīties konta atlikumu — es vēru vaļā internetbankas aplikāciju un ar vienu aci skatījos, vai man ir nauda kontā. Bet budžetēšana palīdz būt godīgam pret sevi un izvēlēties finansiālo stabilitāti,” iedrošina Aiva.
Otrkārt, viņa iesaka rūpīgi sekot līdzi pārtikas izdevumiem — pavērot, kad ir akcijas, veikt tirgus izpēti, lai noskaidrotu, kur vēlamo pārtiku var iegādāties lētāk, kā arī sekot līdzi saviem pirkšanas un ēšanas paradumiem.
“Pārtikai mēs patērējam ļoti daudz naudas. Došu piemēru: mēs ar dzīvesbiedru uzskaitījām savus pārtikas tēriņus. Nesekojot līdzi nekādām akcijām, iztērējām ap 600 eiro. Nākamajā mēnesī, sekojot līdzi akciju precēm, izvēloties izdevīgākas opcijas vai pērkot kaut ko vairumā, tēriņi samazinājās līdz pat 200 eiro,” norāda satura veidotāja, papildinot, ka iespējams šo summu vēl vairāk samazinā. Viņa iesaka arī retāk ēst ārpus mājas, jo tas ne vien palīdz ietaupīt, bet arī attīstīt gatavošanas prasmes.
Treškārt, pieturēties pie “Wish list” jeb vēlmju saraksta metodes — izveidot sarakstu ar vēlamajām lietām un, ja ir, pievienot saites uz interneta veikaliem, pēc tam nogaidīt mēnesi pirms pirkuma veikšanas. Tas palīdz atturēties no impulsīviem pirkumiem.
Kā sākt plānot budžetu?
Aiva iesaka, ka pirmajā mēnesī ieteicams vienkārši pierakstīt visus tēriņus — tur, kur ir ērtāk, vai nu blociņā, vai "Excel" failā. Ko pierakstīt? Cik un kur nauda iztērēta, vai kaut kas palicis pāri, vai arī pārtērēts.
“Piemēram, ja redzi, ka pārtikai aiziet 400 eiro, tad par mērķi nākamajā mēnesī var atzīmēt tos pašus 400 eiro. Tas sākumam ir daudz reālistiskāks mērķis, nekā stingri izlemt, ka, piemēram, tērēsi tikai 200 eiro, nezinot, ka patiesībā izdevumi būs lielāki. Tad vari nonākt frustrācijā, jo neizdodas sasniegt vēlamo mērķi,” skaidro Aiva. Ar laiku, pamazām pierodot, iespējams saprast, kurās kategorijās ir vēlme samazināt tēriņus, kur var atlikt naudu un cik novirzīt uzkrājumiem.
Par galveno principu Aiva uzsver: "Maksā sev vispirms."
"Kad saņem algu, vispirms samaksā sev — ieliec naudu krājkontā, investīciju kontā vai pensiju uzkrājumā, atliec savai nākotnei. Un vēlams šo naudu ārā neņemt, ja vien nav ārkārtas gadījums," viņa piebilst.
Noderīga metode iesācējiem
Pirms gada Aiva publicēja saturu par to, ka izvēlas maksāt visur ar papīra naudu, lai vieglāk pārskatītu, cik daudz tiek patērēts. Naudu viņa atlika speciālā mapē ar aploksnītēm, un katrai aploksnei bija norādīts mērķis, kam tā paredzēta.
Viņa stāsta, ka jau ir “uztrenējusi muskuli” nepārtērēt un tagad atkal maksā ar karti, taču iesācējiem iesaka šo metodi pamēģināt — tā var būt noderīgs treniņš. “Ja jau pati tagad daudz apzinīgāk veicu maksājumus, tas pierāda, ka ar laiku kļūst arvien vieglāk plānot un sekot līdzi tēriņiem,” iedrošina Aiva.
Kā darbojas šī sistēma? Katra kabatiņa aplokšņu maciņā ir atvēlēta noteiktai kategorijai — ēdiens, izklaide, rezerves nauda u.c. Katrā kabatiņā ieliek vēlamo summu, ko plānots iztērēt nedēļas vai mēneša laikā konkrētajai kategorijai. Dažas bankas piedāvā līdzīgu sistēmu izveidot arī digitāli, ja tomēr ir vēlme maksāt ar karti, saka Aiva.
Kāpēc tā darbojas? “Ir pierādīts, ka psiholoģiski ir grūtāk šķirties no fiziskas banknotes nekā tad, kad pirkums tiek veikts ar karti un šo naudu neredzi,” skaidro Aiva.
Aivas digitālais plānotājs
Apzinoties, ka latviešu valodā grūti atrast viegli saprotamu budžeta plānotāju, Aiva izstrādāja savu.
“Kad es sāku vairāk pievērsties naudas jautājumiem, es no ārzemēm pasūtīju dažādus budžeta plānotājus, bet tobrīd tie man kā iesācējai šķita pārāk sarežģīti — ar daudz dažādām funkcijām. Tāpēc es izveidoju pati savu plānotāju latviešu valodā, jo latviski īsti nekas nebija pieejams. Tas ir diezgan vienkāršs digitālais budžeta plānotājs, kurā var ievadīt visus izdevumus un ienākumus, kredītus, uzkrājumus un redzēt, kur aiziet visa tava nauda, kā arī cik tev palicis naudas pāri,” stāsta Aiva. Šo plānotāju var iegādāties ikviens, un tas ir pieejams kā “Google” dokuments tiem, kuriem ir “Gmail” konts.
Aiva uzsver, ka, iemācoties pārvaldīt savu naudu, rodas vairāk enerģijas, ko veltīt citām lietām, un kļūst vieglāk dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Viņa iedrošina, ka galvenais ir spert pirmo soli — sākt saprast savus paradumus, un ar laiku budžeta plānošana kļūs daudz vienkāršāka.
