Latvijā uzkrāts ap 30 000 tonnu riepu

Kopā ar nodokli auga riepu kalni

Visi, kam jāatvadās no naudas par dabas resursu izmantošanu, zina, ka jau kopš 2000. gada janvāra Latvijā iedibināta Ražotāju atbildības sistēma (RAS). Pirmais bija Zaļais punkts, tad Zaļā josta, un nu jau šādus pakalpojumus piedāvā daudzi.

Tātad – ja uzņēmums grib samazināt DRN izmaksas, tas slēdz līgumu ar kādu no RAS, kas sola gādāt, lai iepakojums, nolietotā sadzīves tehnika, automašīnas, riepas vai baterijas tiktu pārstrādātas, un to apliecina ar stipriem papīriem. Tādējādi riepu tirgotājs iegūst izziņu, ka izdarīts viss, lai Latvijā neuzkrātos atkritumu kalni.

Zīmīgi, ka tieši tad, kad ministrija paaugstināja nodokli par riepām, tās ar joni sāka uzkrāties, piemēram, Čiekurkalnā, Starta ielā. Tas tāpēc, ka vēl izdevīgāk kļuva veikli stumdīt papīrus. Nozare lēš, ka pašlaik riepu vēsturiskais uzkrājums Latvijā varētu pārsniegt 30 000 tonnu.

Cerot, ka vienmēr viegli tiks cauri ar papīru stumdīšanu, atkritumu biznesa otrā plāna spēlētāji bija zaudējuši modrību. Nosita cenu citu RAS piedāvāto nodokļu atlaidēm un par to naudu, par kādu tik tiešām ir iespējams riepas pārstrādāt, neviens riepu tirgonis vairs līgumus neslēdza.

Maksātnespēja vai ugunsgrēki

Turklāt ne visi pārstrādes veidi ir noderīgi, lai ilgi glabātās riepas varētu pārstrādāt, jo daļai jau ir bojāta gumijas struktūra, vienkārši sakot, tās ir sapelējušas. Protams, arī šādām riepām ir iespēja atrast izmantojumu vai pārstrādes iespējas, taču tas būs krietni dārgāk, bet labuma – mazāk.

Kamēr naudu par atbrīvojumu no DRN pieskatīja tikai Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācija, galvenais bija sakārtoti dokumenti. To zināja visi, kam tas bija svarīgi. Problēmas samilza, jo valsts nevienam nebija uzdevusi kontrolēt, kā RAS darbojas reālajā dzīvē.

Pirms gada vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards uzdeva Valsts vides dienestam RAS izpildi kontrolēt reālajā dzīvē, izmeklēt pārkāpumus un blēdības. Sajutuši briesmas, vieni pasludināja maksātnespēju, citviet riepu kalni pēkšņi aizdegās.

Sodi daudzu miljonu apmērā

Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektore Inga Koļegova saka: “Kad saņēmām uzdevumu kontrolēt RAS, mēs rīkojāmies kā dakteri. Vispirms pacientam pavaicājām, kur sāp, un tad sākām to vietu spaidīt un izmeklēt.”

Spaidīšana vainagojās ar skandalozām ziņām. Latvijas Zaļajam elektronam VVD piemērojis 13,7 miljonu eiro sodu par nenomaksāto DRN un to, ka uzņēmums nav nodrošinājis nolietoto riepu, bateriju un akumulatoru pārstrādi. Nordic Recycling saņēma 8,3 miljonu eiro sodu, jo uzņēmums nav pārstrādājis visus iepirktos koka un papīra iepakojumus, bet no stikla – 62,5 procentus.

SIA "Riepu bloki", firmai, kas uzkrāja riepas Čiekurkalnā, par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmas negodprātīgu izmantošanu aprēķināja sodu 12,9 miljonu eiro apmērā. Firma sodu gan ir pārsūdzējusi, un pārāk dārgu piedāvājumu dēļ VVD vēl nav izdevies atrast uzņēmumu, kas izvedīs riepas no Čiekurkalna.

Sadedzina cementa ražotnē

Mēs jau zinām, ka arī kanalizācijas caurules neaizsprostojas uzreiz, paiet laiks, kamēr mēsli sāk nākt pāri poda malai. Riepu jomā tas izskatījās kā melni dūmi, kas augustā pacēlās no Spilves pļavām, kur visas pēdas slēpa kāds cits papīru stumdītājs.

VVD jau gadu nodarbojas ar blēžu izķeršanu, un tām RAS, kas ieradušas reāli strādāt, beidzot ir iespēja slēgt līgumus par riepu pārstrādi par tādu naudu, par kādu tās tik tiešām var pārstrādāt.
Līdz šim Latvijā riepas pieņēma "Cemex", kas tās likvidē augstā temperatūrā – vairāk nekā 1500 grādos dedzināja, ražojot cementu. Tomēr patiesībā šim starptautiskajam uzņēmumam Latvijas riepas nemaz nevajag, jo daudzas valstis Eiropā piemaksā, lai kāds atbrīvo no šīs melnās sodības, kamēr Latvijas riepas pieņēma bez maksas.

Nepatīkamā pirolīze

Vēl Latvijā darbojas vairāki riepu pirolīzes sīkuzņēmumi, piemēram, "E-Daugava" Ozolniekos ir vecākais. Ar pirolīzes metodēm riepu porciju var pārstrādāt diennakts laikā. Vispirms tās sagriež un blīvi saliek katlā jeb retortē. Pēc 12 stundu karsēšanas izber ogles, atdala metālus, gumijas masu atkal uz 12 stundām liek reaktorā.

Rezultātā rodas pirolīzes gāze, vēl arī pirolīzes eļļa un ogles kopā ar metāla daļiņām. Eļļas izmanto kā kurināmo padomju laiku katlumājās mazuta vietā. Šai pārstrādes metodei ir riebīga blakne – smirdīgi dūmi, tāpēc vietējie iedzīvotāji regulāri raksta novada vadībai sūdzības, bet tur, kur kāds tikai gatavojas pārstrādāt riepas ar pirolīzes metodi, jau laikus šo ieceri kritizē.
“Mazo riepu pārstrāde vienmēr ir bijusi nerentabla Latvijā, un tieši šo riepu kategoriju vispār Latvijā nepārstrādā, jo, lai izveidotu dzīvotspējīgu pārstrādes uzņēmumu, ir nepieciešami lieli apjomi, lai šāda pārstrādes uzņēmuma darbību būtu rentabla,” stāsta Jānis Aizbalts, vides apsaimniekošanas uzņēmuma :"Eco Baltia" vide direktors.

Viņš arī atgādina, ka līdz šim Latvijas nolietoto riepu apsaimniekošanas tirgu kropļoja negodprātīgi uzņēmēji, kuru pārstrādes solījumi un risinājumi nebija ilgtspējīgi. Tāpēc izveidojusies situācija, kad tieši mazo riepu pārstrādes, kas ir lielākā daļa no nolietoto riepu daudzuma, mūsu valstī faktiski nav, ja neskaita "Cemex".

Ārpus borta trešdaļa riepu

Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis vērš uzmanību uz to, ka valstī ir noteikts nepietiekams reģenerācijas procents riepām, kas nozīmē, ka noteiktais pārstrādājamo daudzums ir mazāks nekā tas, ko patiesībā nomaina.

“Tāpēc vismaz trešdaļa riepu visu laiku uzkrājas. Joprojām neatrisinātais jautājums ir liels nekontrolētais riepu tirgus, un daudzi vispār nemaksā par riepu apsaimniekošanu – savākšanu un pārstrādi. Šeit atbildība ir jāuzņemas arī privātpersonām un uzņēmumiem, kas pērk riepas, piemēram, interneta veikalos,” skaidro Zakulis.

Pārmaiņas nenotiek uzreiz, bet izskatās, ka riepu pārstrādes jomā tomēr viss iet uz labo pusi. Iesaku vienmēr pēc riepu maiņas aizbraukt uz tuvāko atkritumu šķirošanas laukumu un bez maksas nodot vecās riepas. Tā ir lielāka drošība, ka tās nogādās pārstrādei vai izmantos atkritumu poligona nosegšanai. Tagad atkritumu apsaimniekotāji gadā no viena auto īpašnieka bez maksas pieņem vienu komplektu – četras riepas. Kur tādi atrodas, meklējiet interneta vietnēs zalais.lv vai atkritumi.lv.