Šīs puķes vislabāk jūtas, ja tās liek mierā. Kā pareizi audzēt līdakasti

Savvaļā tā aug daudzviet Āfrikā, Dienvidāzijā, Arābijas pussalā, gana karstā klimatā. Agrākos laikos šajās zemēs no līdakastes sīkstajām lapu šķiedrām gatavoja stiegras šaujamlokiem. Eiropā līdakaste ieceļoja 18. gadsimtā un diezgan strauji iedzīvojās bagātu ļaužu oranžērijās.

Līdakastes mēdz būt gan garas, gan īsas, gan ar slaikām, gan apaļīgām lapām dažādos zaļos, dzeltenīgos, zaļgandzeltenos toņos ar mazāk vai vairāk izteiktu svītrojumu. Tomēr visām ir kaut kas kopīgs – tās ir ļoti viegli kopjamas vai, precīzāk sakot, labāk aug, ja liek tās mierā.

Līdakastes audzēšanas prasības

* Līdakastei patīk saulaina vieta, tā labi jūtas pat karstos pusdienlaika saules staros, bet pacieš arī vieglu ēnu. Jo krāsainākas lapas, jo gaišāka vieta vajadzīga, citādi tās kļūs blāvas un neizteiksmīgas.
* Galvenā līdakastes prasība – sausa augsne. Līdakaste necieš mitrumu, par slapjumu pat nerunājot. Tā jālaista ne biežāk kā reizi 2–3 nedēļās. Starp laistīšanas reizēm jāļauj augsnei kārtīgi izžūt, precīzāk sakot, izkalst. Ja pēc aplaistīšanas ūdens uz puķu poda paliktņa stāv ilgāk par pāris stundām, tas noteikti jānolej.
* Līdakastei vispiemērotākā ir veikalos nopērkamā kaktusu augsne, kā arī istabas puķu augsne ar smilšu un grants piejaukumu.

* Līdakasti nevajag mēslot pirmajā gadā pēc iestādīšanas un pārstādīšanas.
* Arī pavairošana ir vienkārša: vai nu sadala biezi saaugušu ceru, vai arī iesprauž lapu puķu podā ar augsni, vai ieliek traukā ar ūdeni, – pēdējā variantā gan jāskatās, lai nesāk pūt. Tiklīdz parādās saknītes, iestāda zemē.
* Līdakaste pacieš karstumu, bet, tiklīdz gaisa temperatūra nokrītas zem 15 grādiem, tā sāk nīkuļot.
* Vasarā puķu podu ar līdakasti var turēt uz balkona vai dārzā, taču jāsargā no lietus.

Zināšanai! Līdakaste palielina skābekļa daudzumu telpā un ievērojami uzlabo gaisa kvalitāti.