Baletdejotāji un aktieri protestē pret izdienas pensiju reformu: “Tas mūs novedīs nabadzībā!”

Ja tagad viņi (baletdejotāji, cirka mākslinieki, Leļļu teātra aktieri) izdienas pensijā var doties no 35 līdz 55 gadu vecumam, tad Valsts kancelejas izstrādātajā projektā šo vecumu no 2027. gada paredzēts ikgadu palielināt par pusgadu - no 43 līdz 60 gadiem. Pie tam arī piešķirtā izdienas pensija būs mazāka – nevis 45 līdz 55 procenti no pēdējos gados saņemtās vidējās algas, bet gan no 35 līdz 45 procentiem (ne vairāk kā 1660 eiro), pie tam par pieciem gadiem arī paredzēts palielināt profesijā nostrādāto stāžu, kas paredz izdienas pensijas piešķiršanu, – no 10-30 uz 15-35 gadiem.

Baleta māksla Latvijā apdraudēta

Latvijas Profesionālā baleta asociācija (LPBA) kategoriski iestājas pret piedāvāto reformu: “Baleta mākslinieku darbs ir viens no fiziski un emocionāli smagākajiem mākslas pasaulē un lielākā daļa dejotāju jau pēc 40 gadu sasniegšanas vairs nespēj nodrošināt nepieciešamo izpildījuma kvalitāti. Baleta mākslinieki ir īpaša profesionāļu grupa, kuras darba specifika rada agrīnu fizisko novecošanu un veselības problēmas, tādēļ viņiem ir nepieciešams īpašs sociālais aizsardzības mehānisms.”

Baleta mākslinieki ikdienā saskaras ar ekstrēmu fizisko slodzi (lēcieni, rotācijas, ilgstoša stāvēšana uz pirkstgaliem), kas izraisa locītavu nodilumu, muskuļu un saišu traumas, hronisku sāpju sindromu, kā arī agrīnu profesionālās darbspējas zudumu (lielākā daļa dejotāju vairs nespēj profesionāli dejot pēc 40 gadu vecuma), uzsver LPBA. Profesionālā baletdejotāja karjera parasti ilgst 20–25 gadus, kā arī to pavada psiholoģiskā slodze un emocionālais izdegšanas risks. Pie tam fiziskie ierobežojumi (profesionālās traumas) padara darbu citās jomās gandrīz neiespējamu. Darba tirgus realitātē praktiski nepiedāvā iespējas dejotājiem pēc karjeras beigām.

Ja baleta mākslinieki zaudēs tiesības uz izdienas pensiju, tas radīs sociālo nevienlīdzību – dejotāji bez finansiāla atbalsta nonāks pie nabadzības sliekšņa. Nozare kopumā nokļūs kritiskā situācijā – Latvijas klasiskā baleta attīstība nākotnē būs apdraudēta - jaunieši atteiksies no baleta mākslinieka karjeras, jo tā kļūs par neatbalstītu un riskantu izvēli, kā arī kultūras nozares stigmatizāciju – Latvija var zaudēt starptautiski atzītus talantus, kas pārcelsies uz valstīm ar labāku sociālo aizsardzību, norāda LPBA. 

Bijusī Latvijas Nacionālās operas baleta soliste un pašreizējā LPBA prezidente Lita Beiris teic, ka māksliniekiem izdienas pensijas ir izdzīvošanas jautājums un mākslinieki ir gatavi aizstāvēt savas tiesības, ja tas būs nepieciešams.

Bezjēdzīgs, netaktisks un aizskarošs lēmums

Latvijas Nacionālās operas un baleta direktors Sandis Voldiņš pauž, ka nodoms māksliniekiem “apgriezt” izdienas pensijas ir “bezjēdzīgs, netaktisks un kultūras nozari aizskarošs” apstākļos, kad vidējais izdienas pensijas apmērs māksliniekiem, kurš tiek rēķināts 55% vai 45 % apmērā no pēdējo trīs gadu reālās algas ir 530 eiro:

“Otrkārt, mani personīgi aizskar un uztrauc publiskais naratīvs “pensija 38 gadu vecumā”, kas rada sabiedrībai priekšstatu, ka mākslinieki to vien dara, kā ātri pensionējas un dzīvo zaļi uz izdienas pensiju rēķina. To arī neapstiprina pašas Valsts kancelejas rādītie cipari. Vidējais izdienas pensijas vecums Latvijā ir 49,7 gadi; māksliniekiem tas ir augstāks - 50,7 gadi. Nodarbinātības statistika (cik personas dodas atpakaļ darba tirgū) mākslinieku starpā ir visaugstākie pret pārējiem izdienas pensiju saņēmējiem. Paši varat padomāt, kāds ir bijis atalgojums un vai tā apmērs ikdienā, ja vidējais izdienas pensijas apmērs māksliniekiem ir 530 eiro un vai tas spēj nosegt pat minimālās ikdienas vajadzības. Likumsakarīgi, ka mākslinieki jau šobrīd turpina strādāt citās profesijās. Izdienas pensijas šobrīd saņem 208 mākslinieki, kas ir niecīgs cipars pret vairāk kā 10 000 kopējo izdienas pensiju saņēmēju. Lai saprastu mērogu - Valsts kancelejas (ne manis) modelētais budžeta ietaupījums gadā no atteikšanās no izdienas pensijām māksliniekiem pirmajos trīs gados ir robežās starp 11-36 tūkstošiem eiro gadā. Uz 2026. gada plānoto budžeta izdevumu 14,6 miljardu eiro fona! Un ne visi mākslinieki līdz izdienas pensijai tiek. Daļa pamet darbu vēl nesasnieguši izdienas pensijas vecumu vai stāžu atalgojuma, veselības un jā - arī psiholoģisku problēmu dēļ. Tā nav viegla dzīve.”

Šim viedoklim piekrīt arī daudzi interneta komentētāju. Piemēram, Rigonda Bērziņa “Facebook” raksta: “Baletdejotājs ar savu sabeigto veselības stāvokli 40 gadu vecumā noteikti nevarēs nomainīt profesiju uz citu fizisku darbu. Bet citam garīgam darbam nepieciešamo izglītību mācīties tajā vecumā no nulles, zinot, ka bērnībā viņi jau bija pilnībā koncentrējušies uz baletu, atstājot svarīgos mācību priekšmetus pašplūsmā - tas ir nereāli, ja grib dabūt citu tādu darbu, kurā var nopelnīt tik, lai var izdzīvot. Es arī nevaru iedomāties tādu darba devēju, kas, piemēram, ņems darbā balerīnu, kas 40 gadu vecumā pabeigusi grāmatveža kvalifikāciju, bet kurai nav nekādas profesionālās pieredzes. Principā izdienas pensijas atņemšana baletdejotājam nozīmē spriedumu uz nabadzību.”

Aktieru darbs paiet “vingrojot” ar instrumentiem rokās

Baleta mākslinieku viedoklim pievienojas ar Leļļu teātra aktieri. Latvijas Leļļu teātra aktrise kopš 1994. gada Dace Vītola saka: “Runājot par izdienas pensijām, zinu, ka vienmēr šādās reizēs tiek apspriesti arī leļļinieki, kuri saņem “lielu piķi un laiž muļķi”.

Viņi dienas vada ar rokām virs galvas, kurās ir instruments - trostu vai cimdu lelle - citreiz vieglāks, citreiz smagāks, vidēji ap 700 gramiem, reizēm līdz pat pusotram kilogramam.  Ar rokām priekšā, kurās ir instruments-marionete, ar instrumentu, kas ir piestiprināts pie ķermeņa, kas arī parasti nav viegls, tas var būt pat vairākus kilogramus smags, tāpēc to stiprina pie ķermeņa, lai noņemtu daļu slodzes no rokām. Mūsu teātra aktieru darba dienas paiet rāpojot, lienot un visādi citādi “vingrojot” ar instrumentiem rokās. Papildus slodze ir gan skaustam, gan mugurai, gan roku, gan kāju muskuļiem un locītavām. Un apmēram 26-30 gados ir pirmās blokādes, teipi, fizioterapijas un tā tālāk. Ķermeni var un vajag uzturēt formā, bet nevienmērīga slodze dara savu, grozies kā gribi.”

Pie tam viņa uzsver, ka izdienas pensiju leļļinieku profesijā ļoti reti kurš vispār izmanto, jo “aktieriem patīk tas, ko viņi dara plus izdienas pensija ir nesalīdzināmi mazāka par vecuma pensiju, bet tā ir kā drošības spilvens un rada ķermenim sajūtu, ka, ja kas, ir iespēja atstāt profesiju un darīt ko citu.”