Kam un kā var atņemt valsts augstākos apbalvojumus?

Jauns.lv skaidro, kādos gadījumos apbalvotajam var atņemt ordeni un vai tas ir noticis.

Pretrunīgie pirmskara Latvijas ordeņi

Diskusijas par valsts augstāko apbalvojuma piešķiršanu aktualizējas ik pēc kāda laika. Piemēram, teju katru gadu Lāčplēša dienā atminas, ka starpkaru Latvijā Lāčplēša ordeņa I šķira tika piešķirta Itālijas ministru prezidentam Benito Musolīni. Šo ordeni gan viņš nesaņēma kā fašisma ideoloģijas “tēvs”, bet gan kā ārvalsts vadītājs, kurš sekmēja Latvijas valstiskās neatkarības atzīšanu.

Tāpat starpkaru Latvijā no Triju Zvaigžņu ordeņa atteicās vairākas cienījamas personas, kurām tas pēc tiesas un taisnības pienāktos, viņu vidū bija Ministru prezidents Voldemārs Zāmuels, komponists Emilis Melngailis, žurnālists Āronu Matīss, rakstnieki Jānis Akuraters un Jēkabs Janševskis, luterāņu prāvests Kārlis Kundziņš un citi. Tā īsti savus apsvērumus viņi nav pauduši, bet neparūpējās par to, lai divu gadu laikā pēc oficiālās ordeņa piešķiršanas lēmuma publikācijas, kā to paredzēja likums, apbalvojumu izņemtu no “valsts noliktavas”. Ja tas netika izdarīts, apbalvojumu automātiski anulēja. 

Jaunajā Latvijā no ordeņiem atteikušies 18 apbalvotie

Bet kā ir mūsdienās? Kopš 1995. gada, kad tika atjaunota neatkarīgās Latvijas augstāko valsts apbalvojumu (Triju Zvaigžņu un Viestura ordeņa, kā arī Atzinības krusta) pasniegšana līdz šim gadam tos kopumā saņēmuši 5082 cilvēki (gan šo apbalvojumu I, II, III, IV un V šķiru, gan to goda zīmes).

25 gadu laikā no ordeņiem atteikušās 18 personas, visvairāk no Triju Zvaigžņu ordeņa -13 gadījumos, bet trīs reizes no Atzinības krusta un divas reizes no Viestura ordeņa. No Triju Zvaigžņu ordeņa, piemēram, publiski atteicās katoļu arhibīskaps Jānis Pujāts un luterāņu mācītājs Roberts Feldmanis, kā arī padomju laika disidente Lidija Doroņina-Lasmane. Pēdējā savu nostāju argumentēja ar to, ka nevēlas būt ordeņu saņēmēju kompānijā kopā ar čekas ziņotājiem. Savukārt Jaunā Rīgas teātra režisors Alvis Hermanis to nevēlējās saņemt no konkrēta cilvēka rokām – toreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera (vēlāk gan viņš to saņēma no Zatlera pēcteča – Andra Bērziņa rokām).

Hermanim ordenis tika piešķirts 2007. gadā, bet viņš to saņēma tikai pēc vairāk nekā četriem gadiem – 2012. gadā. Tā kā mūsdienu Latvijā vairs nepastāv starpkaru laikā pastāvējusī likuma norma – ja ordeni pēc tā piešķiršanas nesaņem divu gadu laikā, tas tiek anulēts.

Ordeņa atsavināšanu veic Valsts policija

Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane Jauns.lv sniedza Ordeņu kapitula skaidrojumu par valsts apbalvojumu piešķiršanas kārtību:

“Tiesisko regulējumu par gadījumiem, kad Ordeņu kapituls pieņem lēmumu par valsts apbalvojuma atņemšanu, noteic Valsts apbalvojumu likuma, kas stājās spēkā 2004. gada 7. aprīlī, 48. pants. Atbilstoši Valsts apbalvojumu likuma 41. panta ceturtajai daļai Ordeņa kapitula lēmumi, tai skaitā lēmumi par valsts apbalvojuma atņemšanu, tiek publicēti “Latvijas Vēstnesī”. Valsts prezidenta kancelejas tīmekļvietnē publiski ir pieejama statistikas informācija par valsts apbalvojumiem”.

Valsts apbalvojumu likums par to atņemšanu nosaka: “Ordeņu kapituls pieņem lēmumu par valsts apbalvojuma atņemšanu, ja persona:

• ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu atzīta par vainīgu tīšā noziedzīgā nodarījumā;
• ir izdarījusi apkaunojošu nodarījumu, kas nebija zināms Ordeņu kapitulam apbalvojuma piešķiršanas laikā un kas nav savienojams ar apbalvotas personas statusu;
• atteikusies no valsts apbalvojuma pēc tā pasniegšanas un atdevusi to kopā ar dokumentiem Ordeņu kapitulam;
• pirms apbalvojuma pasniegšanas iesniegusi Ordeņu kapitulam rakstveida iesniegumu par atteikšanos no piešķirtā apbalvojuma.

1. un 2. punktā minētajos gadījumos ordeņa vai goda zīmes, kā arī ar to saistīto dokumentu, miniatūrzīmes vai miniatūrās goda zīmes atsavināšanu veic Valsts policija”.

Jelgavas kukuļdevējam atņem Atzinības krustu

Pašlaik aktualizējies jautājums par to, cik pamatoti ar Triju Zvaigžņu ordeni var lepoties cietumā sēdošais, pirmās instances tiesā notiesātais bijušais Ventspils mērs Aivars Lembergs, kurš ordeni saņēmis kā Augstākās Padomes deputāts, kurš 1990. gada 4. maijā balsoja par Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu. Šo apbalvojumu Ordeņu kapituls viņam var atņemt tikai pēc tam, kad būs notikušas arī visas apelācijas tiesas sēdes, kurās notiesājošais spriedums būs atstāts spēkā.

Līdz šim Ordeņu kapituls valsts apbalvojumu atņēmis tikai vienai personai – šī gada sākumā Atzinības krusts tika anulēts Jelgavas uzņēmējam Gunāram Bubulim. Tas viņam “par izcilu Tēvijas mīlestību un par sevišķiem nopelniem valsts, sabiedriskajā, kultūras, zinātnes, sporta un izglītības darbā” tika piešķirts 2016. gadā. Savukārt šogad tiesa Bubuli atzina par vainīgu par 140 tūkstošu eiro liela kukuļa došanu, lai viņa pārstāvētajam uzņēmumam “Jelgavas komunālie pakalpojumi” tiktu pieņemts labvēlīgs lēmums atkritumu biznesa apsaimniekošanas jomā.

Jāpiezīmē, ka kopš pagājušā gada deviņdesmito gadu vidus, kad atjaunojās valsts augstāko apbalvojumu piešķiršana, nav veikts aptverošs audits par apbalvoto personu tālākajām gaitām un viņu sodāmību. Jādomā, ka Atzinības krusta atņemšana Bubulim savā ziņā ir notikusi “nejauši”, jo Ordeņa kapitula 23. februāra lēmumā par apbalvojuma atņemšanu teikts: “Ordeņu kapitulam ir kļuvis zināms, ka ar valsts apbalvojumu apbalvotā persona atzīta par vainīgu tīšā noziedzīgā nodarījumā”.

Tas nozīmē, ka kapituls nevis sekojis līdzi apbalvotās personas gaitām, bet tas vienkārši no kaut kurienes it kā nejauši uzzinājis informāciju, kuru pēc tam pārbaudījis.