Viens pats pasaulē. Dons drosmīgi dodas uz Sibīriju

Mūziķis apņēmības pilns šodien dodas ceļojumā, kura garums ir teju 25000 kilometri. Lielāko ceļa posmu mūziķis veiks ar vilcienu.

Par šo ceļojumu uz Sibīriju Dons sapņojis jau vairāk nekā gadu, un brauciens mūziķim plānots gan kā atpūta, gan kā radoši meklējumi un iedvesma jaunam albumam. Viņš stāsta, kālab savam ceļojumam izvēlējies šādu galamērķi: „Mani vilina Sibīrijas klajumi, mani vilina tie cilvēki, kurus satikšu ceļā, un viņu dzīvesstāsti. Es ticu, ka tie ir neiedomājami. Omskas apgabalā dzimusi mana mamma, gribu redzēt vietu, kas viņu pirmos septiņus gadus veidojusi. Mani vilina pati Trassibīrijas maģistrāle - garākā dzelzceļa līnija vienas valsts teritorijā pasaulē, esmu skatījies gan dokumentālās filmas, gan lasījis par tās tapšanu, gan cilvēkiem ap to, zudušajām pilsētām, ciemiem, daļēji tie nav patīkami stāsti, bet tie ir patiesi, tie uzrunā un tie liek just, aizdomāties, pārdzīvot. Mani vilina arī mainīgā daba - vilciens šķērso astoņas laika joslas, tikai sēdi, skaties pa logu un baudi,” stāsta Dons.

 Neilgi pirms došanās ceļā, Dons portālam kasjauns.lv neslēpj, ka ceļojumam kārtīgi gatavojies, pētot visdažādākos uzziņas materiālus: „Skatījos filmas, lasīju grāmatas un šo to uzzināju par vietām, kuras vēlos apskatīt. Taču ir arī daudz kas tāds, ko nezinu. Saprotu, ka mani sagaida liels izaicinājums un pārsteigumi.” Uz jautājumu, vai mūziķim nav bail doties svešumā, zinot politisko situāciju Krievijā, viņš saka: „Visādi var būt un jebkas var notikt... Taču, ja ar labiem nodomiem darām lietas, tad visam vajadzētu būt kārtībā. Es kaut kā paļaujos, ka viss būs labi. Esmu Ikvienu brīdi pasaulē notiek trakas lietas. Tas ir slikti. Esmu par mieru, pret karu, taču nespēju to ietekmēt. Esmu tikai puika no Brocēniem. Bet, patiešām ceru, ka viss izdosies. Esmu “sašņaucies” drosmi, un pirms tālā ceļa esmu patīkami saviļņots,” nosaka Dons.

Dons ar vilcienu no Maskavas dosies līdz pat Vladivostokai, tālāk mūziķa ceļš vedīs uz Deli un tad vilcienā uz Varanasi - hinduisma, budisma un džainisma svēto pilsētu. „Es izjūtu tādu kā pienākumu aizbraukt uz Varanasi, jo daudzi mani klausītāji vēstulēs raksta, ka ir tur bijuši, ļoti gaidu kādas būs sajūtas. Lai arī dziesmā Varanasi ir metafora dvēseles mieram, ko mēs varam atrast arī biešu vagā, uz skatuves, pie auto stūres - kur nu kuram vieta, zinu, ka jebkurā gadījumā arī fiziska nokļūšana šai pilsētā būs emocionāla,” saka mūziķis.

Kasjauns.lv/Anete Janševica