Latvieši žilbina Kannās: sajūsmas atmosfērā Viestura Kairiša spēlfilma "Uļa" piedzīvo pasaules pirmizrādi
Filmas "Uļa" veidotāji (no kreisās): Dārta Cīrule, Viesturs Kairišs, Kārlis Arnolds Avots, Madara Viļčuka, Kaspars Dumburs (foto: "Festival de Cannes" / Facebook)
Festivāli

Latvieši žilbina Kannās: sajūsmas atmosfērā Viestura Kairiša spēlfilma "Uļa" piedzīvo pasaules pirmizrādi

Izklaides nodaļa

Jauns.lv/LETA

Francijā notiekošajā Kannu kinofestivālā ceturtdien pasaules pirmizrādi piedzīvojusi idejas autora, aktiera Kārļa Arnolda Avota un režisora Viestura Kairiša spēlfilma "Uļa", kas balstīta Latvijas basketbolistes Uļjanas Semjonovas biogrāfijā.

Latvieši žilbina Kannās: sajūsmas atmosfērā Viestu...

Latvijas studijā "Ego Media" producētā spēlfilma, Latvijas, Polijas, Igaunijas un Lietuvas kopražojums "Uļa", atlasīta vienam no diviem galvenajiem Kannu konkursiem. Filmai paredzēts arī tirgus seanss.

Spēlfilma "Uļa" ir oriģināls un konceptuāls kinodarbs, kura ieceres pamatā ir aktiera Avota ideja un vēlēšanās nospēlēt pusaudzes identitātes meklējumu stāstu. Melnbaltās filmas darbība risinās 20. gadsimta 60. gadu beigās, radošajā komandā līdz ar režisoru Kairišu ir poļu kinooperators Vojcehs Starons un māksliniece Ieva Jurjāne, bet filmas producents ir Guntis Trekteris. Filmas nacionālā pirmizrāde Latvijā gaidāma šāgada rudenī.

Jauns.lv jau vēstīja, ka Kannu festivāla galvenajā konkursā atlasīta arī emigrācijā Francijā dzīvojošā krievu režisora Andreja Zvjaginceva spēlfilma "Minotaurs" jeb "Minotaur", kas uzņemta Latvijā un izmantojusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) ekonomisko instrumentu - līdzfinansējumu ārvalstu filmu veidošanai. Filmu pamatā finansējušas Francija un Vācija.

Latvijas un pasaules basketbola leģenda Uļjana Semjonova aizsaulē aizgāja šā gada 8. janvārī 73 gadu vecumā. No 1968. līdz 1987. gadam viņa bija Rīgas TTT komandas un Latvijas izlases līdere - vienpadsmitkārtēja Eiropas čempionu kausa un Liliānas Ronketi Eiropas kausa ieguvēja, četrkārtēja Tautu spartakiādes čempione. Spēlējot Padomju Savienības izlasē, viņa bija divkārtēja olimpiskā, trīskārtēja pasaules un desmitkārtēja Eiropas čempione. 1993. gadā kā pirmā eiropiete uzņemta Pasaules basketbola Slavas zālē Springfīldā, 1999. gadā - Sieviešu basketbola Slavas zālē, 2007. gadā - FIBA Slavas zālē.