"Dzīvot! Pilnasinīgi dzīvot!" - Margarita Vilcāne neslēpj savu jaunā gada apņemšanos

Margarita Vilcāne sarunā ar žurnālu "Kas Jauns" sākumā sievišķīgi atgādina, ka par daiļā dzimuma gadiem nepiedienas runāt. “Tāds ir sabiedrībā vispārpieņemts teiciens, ka sievietēm nedrīkst jautāt par gadiem. Tad jābrīnās par jautātāju, ka viņu kas tāds interesē. Kas tev par daļu!” koķeti nosaka Vilcāne.

Nesen latviešu estrādes leģenda viesojās radio žurnālista Gunāra Jākobsona 90. jubilejas koncertā VEF Kultūras pilī. “Pie Jākobsona bija jāiet obligāti, jo Gunārs ir mans ļoti labs draugs visa mūža garumā, viņam es nevarēju atteikt. Bet vispār neesmu tāda liela jubileju atzīmētāja. Ziniet, mūža nogale ir nežēlīga, jo to draugu paliek arvien mazāk un mazāk…” saka Vilcāne.

Margarita Vilcāne teic, ka vislielākā laime viņas jubilejā ir dēla komponista Andra Vilcāna – viņš pašlaik atbraucis no Amerikas un viesojas Latvijā –, kā arī dziedātājas labākā drauga režisora Edmunda Freiberga klātesamība. Dzimšanas diena svinēta Vilcānes mājās Upesgrīvā, tur viņa dzīvo jau desmito gadu. “Būt kopā ar saviem tuvākajiem cilvēkiem – tā ir vislielākā laime. Dēls jau pie manis katru gadu brauc: gan pa vasaru kopā ar bērniem – dēlu Valteru un meitu Izabellu –, gan ziemā uz manu dzimšanas dienu. Ziemā bērni nevar atlidot, jo ir aizņemti ar skolu, augstskolu. Dēls šobrīd ir te, jo raksta jaunai filmai mūziku,” paskaidro Vilcāne.

“Man tās jubilejas ir skaistas, jo dzimšanas diena iekrīt sala spelgonī, nu vismaz senāk bija tādi laikapstākļi, bet vārdadiena ir pašā ziedonī.” Galdu ar 12 ēdieniem Ziemsvētkos dziedātāja neklāj, taču pati gatavojot, un arī “dēls ir kolosāls kulinārs, kas vienmēr mūs ar kaut ko iepriecina”.

Taujāta, kāds bijis aizvadītais gads, viņa saka: “Dzīve rit! Katra diena kaut ko atnes, un tā ir tā māksla – priecāties par katru dienu. Ejot gulēt, es ik reizi pasakos Dievam: “Paldies tev, Dieviņ, ka uzdāvināji cilvēkiem vēl vienu dieniņu!”” Bet, runājot par nākamā gada apņemšanos, ko estrādes leģenda vēlētos īstenot, viņa teic: “Dzīvot! Pilnasinīgi dzīvot!”