Kaspars Kambala atzīst, ka attiecības ar sievu nonākušas strupceļā: "Esmu gatavs visam pielikt punktu"

Kaspars paziņo, ka nevēlas būt kopā ar Olgu, bet Olga atbild, ka tādā gadījumā jāzvana notāram un jāšķiras. Kaspars aizvainojumā turpina, ka Olgai nav nekāda iemesla spriest un runāt par Kaspara bijušajām draudzenēm, savukārt Olga ir pārliecināta, ka Kasparam nevajadzētu sievas priekšā vispār pieminēt savas kādreizējās attiecības.

Aizkadrā Kaspars atzīst: “Mūsu attiecībās ir pienācis tas krīzes moments, kad esmu gatavs tam visam pielikt punktu, un izskatās, ka viss iet uz to.” Sarunā pie galda viņš uzrunā Olgu: “Tu katru dienu saki, ka tu vācies ārā. Tad kāpēc man labot trauku mašīnu, ja tu jau nezin cik ilgi vācies ārā? Katru nedēļu tu taisi šādas scēnas, un man vēl kaut ko labot? Tu pat durvis nevari attaisīt! Un tu gribi, lai pret tevi attiecas labi? Tas, ko tu rādi, ir smieklīgi!”

Olga ar rūgtumu jautā vīram: “Kāpēc tu mani vispār apprecēji, ja tu mani ienīsti jau no paša sākuma? Es neesmu nekad neko sajutusi no tevis! Kāpēc tu mani paņēmi ar trim bērniem? Kāpēc tu morāli mocīji visu šo laiku? Kāpēc? Tāpēc, ka tu sev atradi vieglu variantu, kurš vienmēr visam piekrīt, kas vienmēr skraida pakaļ, vienmēr visu uztaisīs, kurš atbrauks ar mašīnu un vienmēr savāks. Tas ir viss!”

Tikmēr Kaspars spriež, ka tagad saprotot, ko Olgas bijušais vīrs esot domājis, teikdams viņam: “Tu viņu vēl nepazīsti.” Kaspars saka: “Tu mani novedi līdz psihozei, tāpēc man ir depresija. Šitā apsaukāšanās, lamāšanās… Man tas ir apnicis! Visa skaidrošanās, psihošana, visi tev ir parādā…” Olga metas sevi aizstāvēt, teikdama, ka neviens viņai neko nav parādā, viņa pati sevi ir izveidojusi. Aizkadrā viņa pauž, ka, iepazīstoties ar Kasparu, viņa bija tā, kas veda viņu uz viesnīcu, vadāja visur, kur nepieciešams, kā arī pirka visu vajadzīgo un lutināja: “Cik tas smieklīgi tagad skan. Cik es stipra biju, kā es gribēju, lai viņš man ir blakus, kad es iemīlējos. Es biju vīrieša lomā.”

Viņa steidz meklēt notāra kontaktus un jautā Kasparam, uz kuru datumu plānot tikšanos. Kaspars saka, ka viņam jāapskatās savs kalendārs un tas rūpīgi jāizplāno. Bet Olga kliedz, ka vairs nevēlas šādi dzīvot un situācija ir jārisina: “Viss, palaid mani! Pieaudzis cilvēks zvana notāram un sarunā šķiršanos, un izvācas! Viss!” Kaspars atbild, ka jāvienojas par konkrētu datumu, kad abi dodas pie notāra: “Es paskatīšos kalendārā un tad es tev pateikšu!” Olga atcērt: “Kas tev kalendārā mainīsies? Tev ir brīvs visu laiku! Es visu laiku par to runāju un runāju, bet man pasaka: “Tu esi mīkstā! Tu tikai d*rs, ka kaut ko dari!” Man reāli ir vienalga, kur iet. Šis dzīvoklis mani netur, es varu savākt meitenes un noīrēt divistabu dzīvokli un aiziet prom. Es negribu tā. Mūžīgā trauku epopeja – trauki, trauki, no rīta līdz vakaram trauki! A tu padomā, bļin, vai tavai sievai kājas salst varbūt?”

Kaspars oponē, jautājot, ko tieši šajā mājā kāds ir izdarījis viņa labā? Olga saka, ka vīrs ir aprūpēts, viņam viss ir izmazgāts, kā arī tiek pasniegti ēdieni, kurus Kaspars pieprasa. “Viss ir izmazgāts?” jautā Kaspars un ved filmēšanas komandu uz vannas istabu, kur paveras visai šausminošs skats – izlietnē mirkst pamatīga zeķu čupiņa, bet pie vannas uz zemes mētājas vairākas kaudzes netīrās veļas. Kaspars secina, ka kārtība mājās būs tikai tad, kad pats to ieviesīs.